Jautājumi Ekonomikas ministrijai: vai jums ir kaut mazākā jēga par sekām un risinājumiem, atsakoties no Krievijas gāzes?
Ivars Zariņš11.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai ekonomiskās sankcijas pret Krieviju (turpmāk – Sankcijas) būtu efektīvas, ir svarīgi, lai tās tiktu īstenotas vienoti vismaz Eiropas savienības(ES) ietvaros. Lai kliedētu bažas, ka Latvijas valdības iecerētā un īstenojamā Sankciju politika nav tikpat bezatbildīga, nekompetenta un neefektīva kā tās īstenotie pasākumi cīņā ar COVID-19 pandēmiju, lūdzam jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
Jūsuprāt, kāds ir šī aizlieguma mērķis? Un vai Latvija bez plaša pārējo ES valstu atbalsta - liegt Krievijas izcelsmes dabasgāzes iegādi - sasniegs šo izvirzīto mērķi? Lūdzam pamatot ar faktiem jūsu atbildi.
Vai jums ir jelkādi aprēķini, vismaz nojēga - kāds un cik liels būs šī aizlieguma iespaids uz Latvijas ekonomiku? Lūdzam ar faktiem pamatot savu atbildi.
Ja uzskatāt, ka Latvija, ieviešot šo aizliegumu, bez plašas ES valstu līdzdalības tajā spēs radīt vērā ņemamu (vismaz pamanāmu) ietekmi ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas ekonomikai, lūdzam sniegt pamatojumu, kas to apliecina.
Vai jums ir zināms, cik liels Latvijas vajadzībām ir dabas gāzes iepirkuma apjoms no Krievijas? Kādā veidā ir paredzēts to aizstāt?
Vai jums ir konkrēts plāns, vismaz nojēga - izmantojot kādus reālos piegādes avotus, kādus reāli pieejamos piegādes kanālus, kādos apjomos, par kādu cenu un kādos termiņos būs iespējams nodrošināt Latvijai nepieciešamo dabasgāzes apjomu, ņemot vērā, ka gāzes iepirkumi nākošajai apkures sezonai ir jāuzsāk laikus? Lūdzam konkrēti ar faktiem un aprēķiniem pamatot savu atbildi.
Vai jums ir jelkādas aplēses, vismaz nojēga, par cik sadārdzināsies dabasgāzes cena Latvijas patērētājiem šāda aizlieguma rezultātā?
Vai esat lietas kursā par reāli pieejamajām Klaipēdas LNG termināla jaudām, kuras būtu izmantojamas, lai varētu apgādāt Latvijas patērētājus ar dabas gāzi? Kā jūs vērtējat šo jaudu pieejamību?
Vai un kādas ir noslēgtās vienošanās ar Klaipēdas LNG terminālu par Latvijas patērētājiem paredzēto dabasgāzes apjomu piegādi? Vai uzskatāt tās par pietiekamām, lai nodrošinātu Latvijai nepieciešamo piegāžu drošumu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
Kādā veidā ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo drošumu Latvijas energosistēmai uz nākošo apkures sezonu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
Lūdzam paskaidrot, kādā veidā reāli ir iespējams izpildīt likumprojektā Ekonomikas ministrijas paredzēto prasību publiskajam tirgotājam nodrošināt "drošības rezerves" Latvijas patērētājiem, ja šādam iepirkumam nepieciešamās Klaipēdas LNG termināla jaudas nav pieejamas vismaz līdz šī gada oktobrim, bet Krievijas izcelsmes gāzi iepirkt nedrīkstēs?
Latvijai pieņemot aizliegumu iepirkt Krievijas dabasgāzi, kādā veidā tiks nodrošināts, lai šis aizliegums netiktu apiets, iepērkot šo gāzi caur citu valstu kompānijām? Jeb tā tiek atstāta kā iespēja, kā iepirkt Krievijas gāzi Latvijas vajadzībām, apejot šo "aizliegumu", par to pašu Krievijas gāzi samaksājot vienkārši augstāku cenu, tādējādi dodot iespēju nopelnīt starpniekkompānijām, izmantojot šo "aizliegumu"?
Kāpēc, ja patiesais šī "aizlieguma" mērķis ir radīt negatīvas ekonomiskās sekas Krievijai, Latvija tās necenšas īstenot kopēji ar pārējām ES valstīm, kas radītu šādu efektu uz Krievijas ekonomiku, bet gan cenšas to īstenot tādā veidā, lai tas radītu jūtamas negatīvas sekas tikai Latvijas ekonomikai un Latvijas sabiedrībai?
Kam, un no kādiem finanšu avotiem būs jāsedz ar šo aizliegumu radītie zaudējumi tiem Latvijas patērētājiem un tirgotājiem, kuri ir jau noslēguši līgumus par dabasgāzes piegādi, izmantojot pašreiz esošās Krievijas dabasgāzes piegādes iespējas? Lūdzam pamatot savu atbildi un pievienot savas iespējamo zaudējumu aplēses - ja jums tādas ir.
Attēlā - ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
