Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai veicinātu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, šī gada 19. maijā Jūs iesniedzāt Saeimai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai", lūdzot likumprojektu atzīt par steidzamu. Lai gan atbildīgā par enerģētikas un būvniecības nozari ir Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM), šo likumprojektu izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM). Iespējams, tas izskaidro, kāpēc likumprojekts satur ne tikai neskaidrus, pat kļūdainus terminus un formulējumus, bet arī acīmredzamas neatbilstības ar enerģētikas nozarei noteikto ietvaru, dokumentu normām, kas regulē likumprojektā paredzēto procesu.

Tas rada pamatotas šaubas par Jūsu vadītās valdības sajēgu spēt īstenot soļus, kas tiešām veicinātu Latvijas enerģētisko drošību, un šī likumprojekta patiesajiem mērķiem. Tādēļ aicinām Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādēļ šo likumprojektu izstrādāja VARAM, nevis EM, kura ir atbildīgā par enerģētikas un būvniecības nozari, un kurai ir atbilstoša kompetence? Lūdzam pamatot savu atbildi.

2. Vai EM nebija spējīga adekvāti novērtēt situāciju enerģētikas nozarē un izstrādāt tai atbilstošu likumprojektu, kas veicinātu likumprojektā paredzētā mērķa sasniegšanu? Ja tas tā nav, tad kādēļ šādu likumprojektu izstrādāja VARAM, nevis EM? Lūdzam pamatot savu atbildi.

3. Kādēļ par “nacionālo interešu objektu” noteikšanu enerģētikas nozarē atbildīgā institūcija tiek noteikta VARAM, nevis par enerģētiku atbildīgā EM?

4. Vai Jūs šādu piedāvāto kompetences dalījumu likumprojektā (8. pants) atzīstat par loģisku un racionālu - kad par enerģētikas nozari atbildīga ir viena ministrija, bet par nacionālo interešu objektu noteikšanu šajā nozarē ir atbildīga cita ministrija? Lūdzam pamatot savu pozīciju.

5. Vai un kādu atzinumu par šo likumprojektu ir sniegusi EM? Lūdzam to pievienot.

Likumprojektā paredzēts sekojošais:

3. pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai (augstsprieguma elektrolīniju garums līdz 15 kilometriem, jaunbūvējamu autoceļu garums līdz 10 kilometriem) (turpmāk - paredzētā darbība), lai sasniegtu vēja elektrostaciju kopējo jaudu - 1000 megavati.

6. Kādēļ tika izvēlētas tieši šādas parametru vērtības, pēc kurām projektiem tiks noteikta “atvieglotā kārtība”? Kurš konkrēti noteica šādas parametru vērtības? Ja tas netika darīts, lai radītu priekšrocības konkrētiem projektiem, lūdzam pamatot šo vērtību izvēli. Jo sevišķi - 15 km augstsprieguma elektrolīniju garumam.

7. Kas šajā likumprojektā tiek saprasts ar vēja elektrostaciju (turpmāk - VES)? Vai Jūs varat nosaukt kaut vienu tehnoloģiju un ražotāju, kurš piedāvā 50 Mw lielu vēja elektrostaciju?

8. No likumprojekta nav saprotams, kāda jauda (uzstādītā, reālā izstrādes, u.c.) ir domāta tekstā “lai sasniegtu vēja elektrostaciju kopējo jaudu - 1000 megavati”? Šāds formulējums paver manipulāciju iespējas.

9. Ja šī jauda ir paredzēta kā kopējā uzstādītā jauda, tad kāpēc tā atšķiras no Jūsu pašu izstrādātajā un apstiprinātajā “Nacionālā enerģētikas un klimata plānā” paredzētā mērķa? Lūdzam pamatot šādas “kopējās jaudas” vērtības izvēli šajā likumprojektā.

Pretēji spēkā esošajam regulējumam šis likumprojekts paredz iespēju realizēt VES projektus, neveicot Ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk - IVN).

10. Kas konkrēti piedāvāja šādas regulējuma izmaiņas?

11. Vai un ar ko konkrēti no atjaunojamās enerģijas nozares Latvijā, Jūs esat konsultējušies, piedāvājot šādu regulējumu attiecībā uz IVN?

12. Ņemot vērā, ka jau vairāki VES projekti ir jau sekmīgi veikuši IVN, vai Jūs tiešām uzskatāt, ka Latvijas teritorijā nav iespējams uzstādīt Jūsu paredzētos 1000 Mw VES, ievērojot esošās vides aizsardzības prasības? Lūdzam pamatot savu atbildi.

13. Ņemot vērā, ka IVN ir tikai viens no veicamajiem pasākumiem, cik reāli tas paildzina VES projekta realizācijas laiku, ja tas tiek veikts paralēli citiem VES projekta sagatavošanas darbiem? Lūdzam pamatot savu atbildi.

14. Par cik varētu tikt saīsināts VES projekta realizācijas laiks, ja tam būs jāveic nevis IVN, bet likumprojektā paredzētā procedūra?

15. Vai Jūs esat lietas kursā, cik ilgs pēc vēja turbīnu pasūtīšanas brīža ir paredzamais gaidīšanas laiks esošajā situācijā, līdz tās varētu tikt reāli piegādātas? Kādus projekta īstenošanas darbus nav iespējams veikt šajā laikā?

16. Kādā veidā, pēc kādiem nosacījumiem ir paredzēts noteikt, kuriem VES projektiem būs nepieciešams veikt IVN, un kuriem tas nebūs nepieciešams?

17. Vai Jūs uzskatāt par loģisku un pamatotu ar šo likumprojektu radīto situāciju, kad projekti, kuriem nav IVN novērtējuma, būs prioritāri īstenojami attiecībā pret projektiem, kas jau ir ieguvuši IVN novērtējumu un ir veikuši visus nepieciešamos sagatavošanas pasākumus, bet nav ieguvuši “Nacionālo interešu objekta” (turpmāk -NIO) statusu (kura vienīgais reālais pienesums ir būt atbrīvotam no pašlaik esošā tiesību normu regulējuma, nevis dod papildus labumu Latvijas sabiedrībai)? Lūdzam pamatot savu atbildi.

Likumprojekts paredz, ka “paredzētās darbības ierosinātājs vēršas ar iesniegumu VARAM par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu paredzētās darbības būvniecībai”. Likumprojekts paredz iesniegt virkni dokumentu, bet tas neparedz nevienu dokumentu, kurš apliecinātu, ka projekta virzītājam ir atbilstoša kompetence un tehniskas iespējas (nepieciešamās iekārtas un tehnoloģijas piegādes apliecinājumi) realizēt objekta celtniecību, kuram paredzēts piešķirt NIO.

18. Vai šāds regulējums ir izvēlēts apzināti, lai šādu NIO statusu varētu iegūt ne tikai tie pretendenti, kuri ir spējīgi reāli īstenot projektu, bet arī tie, kuriem nav ne IVN, ne tiesības uz projektam nepieciešamās teritorijas izmantošanu (zemes īpašnieku saskaņojuma), ne pamatojums spēt īstenot iecerēto būvniecības procesu (materiāli tehniskais, un tehnoloģiskais nodrošinājums), u.c.? Ja tas tā nav, tad lūdzam pamatot, kāpēc šādas būtiskas prasības pēc dokumentiem, kas apliecina pretendenta gatavību īstenot projektu (piemēram: nepieciešamais materiāli tehniskais nodrošinājums) - nav iekļautas?

No likumprojekta nav saprotams, kāda jēga ir tajā paredzētajam finanšu nodrošinājumam, un kādos gadījumos tieši VARAM var pieprasīt to izmaksāt. Likumprojektā vispār nav paredzēts jel kādi to regulēt. Tas paver plašas manipulāciju iespējas:

9. pants. Finanšu nodrošinājums

(1) Paredzētās darbības ierosinātājs pēc atzinuma saņemšanas par atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par Nacionālo drošību, iesniedz ministrijai finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc ministrijas pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība.

19. Lūdzam paskaidrot, ko konkrēti garantēs šis finanšu nodrošinājums, un norādīt konkrētas tiesību normas, atbilstoši kurām tas tiks īstenots. Jāatzīmē, ka šajā likumprojektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt tikai kārtību, kādā pagarina, atjauno un pieprasa finanšu nodrošinājuma atlīdzību.

20. Vai un kādus konkrēti projekta neizpildes riskus segs šī garantija? Lūdzam norādīt konkrētās tiesību normas, kurās ir atrunātas šīs prasības.

21. Kādos gadījumos un saskaņā ar kādu procedūru VARAM būs tiesīga pieprasīt izmaksāt šo nodrošinājumu? Kura konkrēti amatpersona pieņems šādu lēmumu?

Nav saprotama likumprojektā paredzētā valdības kompetence:

10. pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptu un, lemjot par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu, nosaka:

1) paredzētās darbības funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju, vēja enerģijas ražošanas uzsākšanas un izmantošanas nosacījumus;

2) izbūves un ekspluatācijas termiņu;

3) elektroenerģijas ražošanas minimālo apjomu gada laikā;

4) termiņu elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai;

5) nacionālo interešu objekta statusa un būvatļaujas atcelšanas nosacījumus;

6) kompensācijas apmēru pašvaldībai tiktāl, cik to nenosaka citi normatīvie akti;

7) kompensējošo pasākumu apmēru, lai mazinātu ietekmi uz vidi, tajā skaitā sezonālos liegumus vēja elektrostaciju darbības apturēšanai sikspārņu migrācijas laikā, ja vēja ātrums ir mazāks par 7 m/s;

22. Vai likumprojekts paredz, ka pretendentam būs jāražo ne tikai elektroenerģija, bet arī "vēja enerģija”?

23. Ko konkrēti ir paredzēts noteikt Ministru kabinetam (turpmāk - MK) attiecībā uz enerģijas izmantošanas nosacījumiem?

24. Kādā veidā MK ir paredzēts noteikt izbūves termiņus?

25. Kā ir paredzēts MK noteikt VES ekspluatācijas termiņu? Kādas tiesiskās sekas iestāsies, ja tas netiks ievērots?

26. Kādā veidā MK noteiks "elektroenerģijas ražošanas minimālo apjomu gada laikā'”? Vai šāds deleģējums paredz iespēju īstenot obligāto iepirkumu?

27. Ja likumprojekts neparedz obligātā iepirkuma iespēju, lūdzam paskaidrot - kādā veidā MK noteiks "elektroenerģijas ražošanas minimālo apjomu gada laikā” VES, kura strādā brīvā elektroenerģijas tirgus apstākļos?

28. Kādā veidā ir paredzēts noteikt izbūves un ekspluatācijas termiņus? Kādas tiesiskās sekas iestāsies, ja tas netiks ievērots?

29. Vai MK, lemjot par likumprojektā paredzētajiem “būvatļaujas atcelšanas nosacījumiem”, būs jāņem vērā spēkā esošo normatīvo aktu prasības, kuras regulē būvniecības procesu? Kuras tiesību normas tam nebūs jāievēro, nosakot šos nosacījumus, jo sevišķi ņemot vērā BVKB deleģētās tiesības un pienākumus?

Likumprojektā paredzēts:

Būvatļaujā norādīto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir seši mēneši. Ja būvniecības ierosinātājs minētos nosacījumus norādītajā termiņā neizpilda, būvatļauja pēc minētā termiņa beigām ir atceļama.

30. Ko tieši nozīmē būvdarbu uzsākšana šī likumprojekta izpratnē? Kas ir pietiekamais darbu apjoms, lai būvniecību varētu uzskatīt par uzsāktu un atļauja būtu saglabājama?

31. Vai, Jūsuprāt, paredzot tikai prasību par būvdarbu uzsākšanu un neparedzot nekādas citas prasības par tālāko būvniecības procesa gaitu, netiek radīta manipulācijas iespēja saglabāt būvniecības atļauju (līdz ar to piešķirto NIO statusu), neīstenojot tālāk paredzēto būvniecības procesu, vien uzsākot to?

Likumprojektā paredzēts:

12. pants. Būvatļaujas izdošana un tās apstrīdēšana (1) Būvatļauju izdod, ja:

1) paredzētā darbība ir saskaņota ar zemes vienības īpašnieku vai gadījumā, kad to nosaka normatīvie akti, zemes vienības īpašnieks var to ir informēts:

32. Vai tiešām uzskatāt, ka šāds regulējums, kurš paredz iespēju īstenot VES celtniecību bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku, kura teritorijā šis projekts tiks īstenots, atzīstams par tiesisku un samērīgu, ņemot vērā, ka šādus projektus var īstenot ļoti plašā Latvijas teritorijā un paredzēto 1000 Mw uzstādīšanai, ir ļoti plašas alternatīvas realizācijas iespējas, lai šādu saskaņojumu varētu iegūt? Lūdzam pamatot savu atbildi.

33. Vai Jūs tiešām uzskatāt, ka projekta attīstītājs, kurš nav spējīgs - ne veikt IVN savam projektam, ne vienoties par projektam nepieciešamās zemes izmantošanu, ne iegūt sabiedrības atbalstu savam projektam, būs labāk spējīgs īstenot sava projekta tālāku sekmīgu realizāciju un VES ekspluatāciju, un ir tiesīgs saņemt NIO statusu tikai tāpēc, ka ir veiksmīgi “sadarbojies” ar VARAM, lai iegūtu pozitīvu lēmumu, nekā projekta attīstītājs, kurš ir spējis sekmīgi veikt IVN, vienoties ar zemes īpašnieku un gūt sabiedrības akceptu savam projektam? Lūdzam pamatot savu atbildi

34. Vai Jūs tiešām uzskatāt, ka projekti, kuri tiks īstenoti, ignorējot noteiktās ietekmi uz vidi prasības, ignorējot zemes īpašnieku tiesības, ignorējot šo objektu tuvumā dzīvojošo cilvēku tiesības, nodrošinās likumprojekta pamatojumā teikto: “lai spētu nodrošināt esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu. Proti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, valsts, pašvaldību un privātās intereses? Lūdzam pamatot savu atbildi.

35. Vai, Jūsuprāt, šāds VARAM piedāvātais regulējums nerada līdzīgus riskus, kā tas savulaik tika radīts ar Jūsu veidoto “OIK regulējumu” - kad MK tika iedots ļoti plašs un neskaidrs deleģējums, kas deva iespēju “OIK atļaujas” iegūt komersantiem, kuri piedāvāja nevis labākos, Latvijas sabiedrībai atbilstošākos risinājumus elektroenerģijas ražošanai, bet gan tiem, kuriem bija labākas “sadarbības iespējas” ar ministriju? Lūdzam pamatot savu atbildi

36. Vai Jūs neredzat riskus, ka šāds likumprojektā paredzētais regulējums var nevis veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību, bet gan tieši otrādi? Lūdzam pamatot savu atbildi.

Novērtē šo rakstu:

62
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...