Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savos izteikumos plašsaziņas līdzekļos Jūs apgalvojat, ka valstij būtu jāiegādājas AS “Conexus Baltic Grid” (turpmāk - CBG) akcijas. Informējam Jūs, ka Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), kura ir atbildīga par enerģētikas politikas īstenošanu, tā arī nav spējusi minēt jelkādu pamatotu iemeslu, kādēļ esošajos apstākļos un, ņemot vērā enerģētikas tirgu attīstības iespējas un tendences (alternatīvās investīciju iespējas un gāzes patēriņa dinamika nākotnē), kā arī deklarētos politiskos uzstādījumus attiecībā pret gāzes izmantošanu Latvijas tirgū, kāpēc valstij būtu pamatoti tērēt vairākus desmitus miljonus eiro nodokļu maksātāju vai valsts naudu, lai iegādātos CGB akcijas no esošajiem akcionāriem.

EM tā arī nav spējusi atbildēt, kurus no mērķiem, kas Latvijai būtu svarīgi – piemēram, IPGK (Inčukalna gāzes pazemes krātuve) darbības atbilstība valsts drošības interesēm un efektīvi strādājoša tirgus (arī reģionālā līmenī) prasībām, nebūtu iespējams īstenot, sakārtojot normatīvo vidi un nodrošinot kvalitatīvu, kompetentu pārraugošo iestāžu (SPRK, Konkurences padome) darbību.

Tas rada pamatotas bažas, ka nodokļu maksātāju vai valsts nauda vismaz vairāku desmitu miljonu eiro apmērā tiks tērēta, lai piesegtu pašas ministrijas mazspēju īstenot tai uzticētās funkcijas un pildīt tai paredzētos pienākumus vai pat lai īstenotu šo darījumu ar CBG akcijām nevis Latvijas valsts, bet gan esošo akcionāru interesēs - glābt to investīcijas no sarūkoša biznesa, izpērkot tiem piederošās CBG akcijas par nepamatoti augstu cenu, kādu neviens “stratēģiskais investors”, kuram ir sajēga par šo biznesu, nebūtu gatavs maksāt.

Šīs bažas par šāda darījuma nepamatotību un neatbilstību sabiedrības interesēm vēl jo vairāk pastiprina tas, ka EM tā arī nav spējusi dot pamatotu novērtējumu par sagaidāmo gāzes patēriņu un prognozēto nepieciešamību (gāzes apjomu) izmantot IPGK pakalpojumus Latvijas patērētāju vajadzībām arī nākotnē, kā arī tas, ka joprojām nav zināms, cik lielam būtu jābūt pamatotam tarifam par IPGK sniegtajiem pakalpojumiem, jo EM radītais tirgus modelis nedod skaidrību, kā pie tāda modeļa ir iespējams vispār nodrošināt sekmīgu un ilgtspējīgu IPGK darbību. To apliecina arī reālie fakti pēc gāzes tirgus liberalizācijas īstenošanas.

Pretēji EM gaidām un paustajai pārliecībai par sava izveidotā tirgus modeļa atbilstību Latvijas tirgus apstākļiem piepildījās paustās bažas, ka šāds EM izveidotais modelis (ar mērķi maksimāli sekmēt spekulatīvas darbības tirgū, nenosakot tirgotājiem nekādas piegādes drošuma prasības) radīja vēl nebijušu apdraudējumu tirgus drošībai. Par šādām sekām jau iepriekš tika brīdināta EM, bet tā nespēja adekvāti novērtēt šo informāciju un atbilstoši rīkoties, lai šādu situāciju nepieļautu, vien norādot ka šādā gadījumā Latvijas patērētāju energoapgāde tiks īstenota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā”.

Tā kā EM izveidotais tirgus modelis ir maksimāli spekulatīvs un nenosaka tirgotājiem nekādas gāzes piegādes drošuma prasības, tad tirgotājiem nav motivācijas izmantot IPGK pakalpojumus, jo primārais un vienīgais to kritērijs sekmīgai darbībai Latvijas gāzes tirgu (saskaņā ar EM izveidoto modeli) ir gāzes cena. Tas radīja situāciju, kad, iestājoties laika periodam (pavasara-vasaras sezona), kurš ir jāizmanto, lai veiktu gāzes iepildīšanu IPGK, lai nodrošinātu nepieciešamo piegāžu drošumu Latvijas patērētājiem un IPGK funkcionēšanu apkures sezonā, neviens no tirgotājiem nevēlējās to darīt – ne aprīlī, ne maijā, ne jūnijā tirgus nenodrošināja gāzes iesūknēšanu IPGK. Ja šāda situācija tiktu pieļauta arī turpmākajos mēnešos, tas radītu nopietnus drošuma riskus un apdraudētu sekmīgu IPGK darbību apkures sezonā.

Lai novērstu šos ar EM tirgus modeli radītos draudus tālākai sekmīgai gāzes tirgus funkcionēšanai, IPGK operators jūlijā izsludināja izsoli par dabasgāzes nodrošināšanu
pārvades sistēmas starpsavienojumā ar krātuvi 2017. – 2018.gadā, lai tādejādi nodrošinātu IPGK funkcionēšanai nepieciešamo minimālo gāzes apjomu. Tas savukārt ir radījis IPGK operatoram vairākus miljonus lielas papildu izmaksas, kuras pamatoti tiks iekļautas tarifa izmaksās, kas būs jāsedz Latvijas patērētājiem, tādejādi pēc būtības EM ar saviem lēmumiem ir radījusi “OIK” analogu arī gāzes tirgū, kura būs jāsedz Latvijas patērētājiem proporcionāli to patērētajai gāzei, kas glabāsies IPGK, jo sevišķi tas skars siltumapgādes uzņēmumus. Šāda situācija nebūtu izveidojusies, ja EM būtu kompetenti un atbildīgi veikusi savus pienākumus un būtu izveidojusi gāzes tirgus modeli adekvātu Latvijas tirgus apstākļiem.

Ņemot vērā augstāk minēto un to, ka EM tā arī nav spējusi minēt jelkādu pamatotu iemeslu, kādēļ (kādu mērķu sasniegšanai) valstij būtu pamatoti tērēt vairākus desmitus miljonus eiro, lai iegādātos CGB akcijas no esošajiem akcionāriem (tā vietā, lai ar atbilstošu kompetenci pildītu savus EM pienākumus), lūdzam Jūs kā valdības vadītāju pamatot savus plašsaziņas līdzekļos paustos apgalvojumus un atbildēt uz šādiem jautājumiem:

- Kāpēc valstij no esošajiem akcionāriem ir jāiegādājas CBG kontrolpakete, nevis jāpacenšas nodrošināt (veicināt) “stratēģiskā investora” piesaisti CBG, kuram būtu atbilstoša kompetence un uzticamība – spēja nodrošināt efektīvu IPGK darbību un ilgtspējīgu tā attīstību atbilstoši Latvijas valsts interesēm, gan ekonomiskajām, gan drošības?

- Vai tiešām uzskatāt, ka EM (kurai, visticamākais, tiks uzticēts pārstāvēt akcionāra (Latvijas valsts) intereses CBG, ja valsts nopirks tās akcijas) spēs nodrošināt IPGK darbību un ilgtspējīgu attīstību kompetentāk un efektīvāk par iespējamo “stratēģisko investoru”, kurš būs ieguldījis savu naudu, balstoties uz savu kompetenci un pieredzi, nevis uz tikai ārpakalpojumā piesaistītu konsultantu padomiem, kuri par saviem padomiem nenes tādu atbildību? Lūdzam pamatot savu atbildi.

- Vai tiešām uzskatāt, ka EM (kā akcionāra - Latvijas valsts pārstāvis) spēs nodrošināt vismaz tikpat sekmīgu un efektīvu IPGK integrāciju reģionālajā gāzes tirgū, kā to spētu īstenot “stratēģiskais investors”, kurš būs veicis daudzu miljonu investīciju - ieguldījis savu naudu uzņēmumā, kura infrastruktūra (IPGK un pārvades tīkli) tika veidota vienota Baltijas gāzes tirgus vajadzībām? Lūdzam pamatot savu atbildi.

- Ņemot vērā augstākminētos faktus un reālo situāciju Latvijas gāzes tirgū – vai uzskatāt, ka EM ir veikusi visu nepieciešamo, lai CBG būtu iespējams piesaistīt nopietnu “stratēģisko investoru”? Lūdzam pamatot savu atbildi.

- Kādā veidā Latvijas valsts vai “stratēģiskais investors” var noteikt sagaidāmo atdevi no CBG akcijām un līdz ar to pamatotu pirkuma cenu CBG akcijām, ja tā ir atkarīga no gāzes daudzuma, kas tiks uzglabāts IPGK un IPGK pakalpojumu tarifa, bet neviens no šiem parametriem, pateicoties EM rīcībai, nav ticami prognozējams?

- Tas rada pamatotas bažas, ka, valstij noslēdzot darījumu par CBG akciju pirkumu, netiks noteikta ekonomiski pamatota akciju cena. Ja tas tā nav – lūdzam iesniegt datus, kādas ir ilgtermiņa prognozes (vai vismaz prognozes nākošajiem 10 gadiem) gāzes apjomiem, kuri tiks glabāti IPGK, un IPGK pakalpojuma tarifa prognozes?

- Lai pārliecinātos par šo prognožu pamatotību, lūdzam iesniegt arī šo prognožu pamatojumu.

- Ja šādas prognozes Jūs nespējat iesniegt, vai tas nozīmē, ka, lai cik ekonomiski nepamatota būtu CBG cena, par kuru valsts iegādāsies akcijas no esošajiem akcionāriem, lai nodrošinātos, ka netiks ciesti zaudējumi no šī darījuma, valsts savus ieguldījumus CBG kompensēs, atbilstoši paaugstinot tarifus Latvijas patērētājiem par CBG sniedzamajiem pakalpojumiem? Ja tas tā nav – lūdzam pamatot, kādā veidā tiek plānots nodrošināt, lai valsts spētu atgūt šajā darījumā ieguldīto naudu?

- Kādam, Jūsuprāt, ir jābūt šajā darījumā ieguldītās investīcijas atpelnīšanās laikam, lai šajā darījumā iztērēto naudu varētu uzskatīt par ekonomiski pamatotu?

- Vai esat pārliecinājies, ka šāda investīciju atdeve tiks nodrošināta šajā darījumā, ja jau publiski esat paudis atbalstu šim darījumam?

- Vai Jūsu paustais viedoklis, ka valstij ir jāiegādājas CBG kontrolpakete, ir saistīts ar to, ka Jūs neticat EM rīcībspējai un kompetencei īstenot tai uzticētās funkcijas, un tāpēc, lai piesegtu sagaidāmās sekas dēļ EM mazspējas un nekompetences, uzskatāt, ka labāk ir iztērēt vairākus desmitus miljonus eiro nodokļu maksātāju vai valsts naudas šajā darījumā? Ja tas tā nav, lūdzam nosaukt, kas tad ir tie mērķi, kurus savādāk (neiztērējot šos miljonus) nebūtu iespējams īstenot attiecībā uz CBG tālāko darbību ar atbilstoši sakārtotu normatīvo vidi un kompetentu pārraugošo institūciju darbību?

- No kurienes tiks ņemts darījumam nepieciešamais finansējums, ja Jūsu valdības sagatavotajā un Saeimai iesniegtajā budžeta projektā tas nav paredzēts?

- Vai apliecināt, ka Jūsu akceptētais nākošais EM kandidāts būs ar atbilstošām prasmēm un kompetenci, lai spētu to visu īstenot?

Kā ir zināms no plašsaziņas līdzekļos paustās informācijas, analoģiski darījumam ar AS Citadeles banka akcijām arī šī darījuma sagatavošanai tika piesaistīts konsultants.

Lai varētu noskaidrot, vai šī konsultanta piesaiste ir tikusi veikta, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku valsts interešu aizstāvību, vai arī lai radītu piesegu sagaidāmajam lēmumam, kurš, iespējams, tiek pieņemts kādas šauras ekonomiskās grupas, nevis sabiedrības interesēs, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

- Vai un kāda ir paredzēta konsultanta atbildība, ja tā sniegto pakalpojumu (sagatavotās informācijas, padomu, u.c.) rezultātā tiks pieņemti lēmumi, kas valstij radīs zaudējumus (piemēram, iegādājoties akcijas no esošajiem akcionāriem par nepamatoti augstu cenu, izvēloties neatbilstošu “stratēģisko investoru”, darījumā ietverot valstij neizdevīgus nosacījumus, u.c.)?

- Kādas prasības tika izvirzītas šim konsultantam, lai nodrošinātu, ka tiek piesaistīts konsultants ar atbilstošu kompetenci un pieredzi?

- Kādā veidā tika izvēlēts piesaistītais konsultants? Kura amatpersona pieņēma lēmumu par šī konsultanta izvēli?

- Kura amatpersona sagatavoja darba uzdevumu konsultantam?

- Kura amatpersona apstiprināja šo darba uzdevumu, tātad atzina to kā atbilstošu valsts interesēm?

- Pieņemot, ka konsultanta sniegtais atzinums ir slepens, tāpat kā tas bija, veicot darījumu ar AS Citadele akcijām, lūdzam iesniegt vismaz pašu sagatavoto darba uzdevumu, saskaņā ar kuru konsultantam bija jāsniedz savi pakalpojumi un jāsniedz savi padomi šī darījuma sakarā.

- Vai ir pieņemts lēmums par konsultanta sniegto pakalpojumu atbilstību darba uzdevumam? Kura amatpersona pieņēma lēmumu par konsultanta sniegto pakalpojumu atbilstību?

- Kurai amatpersonai būs jāuzņemas atbildība, ja valstij tiks radīti zaudējumi piesaistītā konsultanta rīcības (sniegto pakalpojumu un padomu) dēļ?

- Kādas ir kopējās izmaksas par šāda konsultanta pakalpojumu izmantošanu? Lūdzam arī paskaidrot, par kādiem pakalpojumiem un kā tās veidojās?

- Kuras konkrēti amatpersonas ir atbildīgas par piedāvājumu izvērtēšanu un lēmuma projekta sagatavošanu iesniegšanai Ministru kabinetā?

- Kura konkrēti amatpersona (vai amatpersonas) būs atbildīga par šī darījuma īstenošanu valsts un sabiedrības interesēs? Kā izpaudīsies tās (to) atbildība?

- Kādai, Jūsuprāt, vajadzētu būt darījumā iesaistīto amatpersonu atbildībai?

Novērtē šo rakstu:

65
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Rinkēviča ministrijā (teorētiski) piešķir prēmijas, piemaksas, balvas un citus labumus

FotoOficiālā informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Ārlietu ministrijā.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule LR Saeimas deputātiem: par tiesnešu neatkarību – „de iure” un „de facto”

FotoKad Valsts prezidents 2017. gada 10. novembrī nolēma neizsludināt grozījumus likumā "Par tiesu varu", sākumā neuzskatīju, ka šis ir nozīmīgs jautājums, kas pelnītu lielu uzmanību. Taču tālākie notikumi un to analīze mani pārliecināja par pretējo. Jo sevišķi Limbažu rajona tiesas priekšsēdētajas man personīgi adresēta vēstule, kuras pirmais teikums skan šādi: “No vēstules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu Jūs esat lasījis, diemžēl līdz septītās daļas pirmajam punktam neesat ticis...”
Lasīt visu...

6

Par ko jāuztraucas Potapovai un Jurašam – tikai daži jautājumi

FotoPotapova un Jurašs taisa šovu, ko netieši atbalsta Kaimiņš, tā apliecinādams, ka pēc būtības kalpo tiem pašiem, kas vada JKP sektu un "Vienotību", kā arī grupējumu "PAR". Bet Potapovai un Jurašam ir par ko bīties, jo, ja Lemberga materiāli, kurus viņš prezentēja parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, ir patiesi, tad viņiem nācās skaidrot šos un vēl citus punktus:
Lasīt visu...

15

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu mafiozs tīkls, bet mēs tur neesam

FotoLatvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu uzturēts noziedzīgs, mafiozs tīkls. Tajā ietilpst cilvēki no prokuratūras, tiesu sistēmas, politiskām partijām, ministri, ierēdņi, deputāti, lielu banku un valstij nedraudzīgu uzņēmumu vadītāji, masu mediji un sociālo aptauju veicēji.
Lasīt visu...

12

Vai Kučinskis spēs atzīt, ka izgāzusies pirmā un redzamākā Čakšas reforma?

FotoJaunais gads ir iesācies ar vairākām pārmaiņām, no kurām dažas - kā benzīna cenas kāpumu - esam pamanīšu visi, bet dažas - pievienotās vērtības nodokļu samazinājumu uz 5% vietējiem augļiem un dārzeņiem - tikai daži, jo lielveikali labi prot manipulēt ar akcijām, dažāds krāsas cenu zīmēm un citiem tirgotāju trikiem. Lieta, ar kuru ir saskārusies gandrīz ikviena ģimene, ir e-veselība.
Lasīt visu...

21

E-veselības "pilnvērtīgā" palaišana atkal apliecina, ka tautai ir "poh...", kas mūsu valstī notiek

FotoKopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomīgs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem e-veselības sistēmā. Pareizāk, citā sistēmā, kas ir saprotamāka un ko manas darbavietas datorspeciālisti, nopietni piestrādājot, spējuši savienot ar e veselību, jo valsts piedāvātais produkts kopumā nav lietojams.
Lasīt visu...

21

„Īstenais loceklis”, kam nepatīk 18. novembris

FotoŠķita jau, ka padomija ar tās „orgāniem”, „locekļiem” un „locekļu kandidātiem” ir atstājusi Latvijas publisko telpu. Tomēr Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa šī gada 5.janvāra intervija laikrakstam „Neatkarīgā” šķiet kā rakstīta pirms gadiem četrdesmit.
Lasīt visu...

18

Par politisko partiju varas, naudas un ētikas pārbaudījumiem

FotoPolitisko partiju dzīves robežšķirtne ir to ievēlēšana Saeimā. Ar to sākas kvalitatīvi citādāks laiks organizācijas un arī tās dalībnieku dzīvē, uzliekot nesalīdzināmi lielāku atbildību, kas tiek pārbaudīta ar varu un naudu. Katrā sasaukumā iekļūst pa kādai pirms vēlēšanām nesen dibinātai partijai. Pār jaunās organizācijas galvu nāk daudzi pārbaudījumi. Mazliet vieglāk tām partijām, kas iesildījušās pašvaldību vēlēšanās, bet Saeima tāpat kļūst par organizācijas lielāko pārbaudījumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Rokpelnis un citi stukači: vai tiešām mēs nerīkosim nekādas Tengiza Abuladzes “Grēku nožēlošanas”?

Pietiek šodien vienuviet pārpublicē divus konfrontējošus viedokļus saistībā ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa „izlīšanu no...

Foto

Zemes piespiedu privatizācija Rīgas domes gaumē jeb Kā Rīgas dome tīra rīdzinieku kabatas

Rīgas domes priekšsēdētāju Nils Ušakovs drīz vien pēc kļūšanas par galvaspilsētas mēru, no...

Foto

Bibliotēkāri, esiet modri un ziņojiet DP par apmeklētājiem ar „Islāma valsts” logo uz apģērba

Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristu organizācijas internetā aktīvi izplata savus propagandas...

Foto

Masu sociopātisms jeb atriebības saldā garša

Kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā...

Foto

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi ir mūsu temperamentākie un pompozākie ideologi. Viņi ir krimināli oligarhiskā valstiskuma produkts un reizē arī šī...

Foto

Kad „Vienotības” nopirkts „PR guru” mēģina padomju stilā cīnīties pret faktiem

Globāli nopietnais Politico, pamatojoties uz ANO datiem, nesen publiskoja ziņu, ka Latvija kopš 2000. gada ir...

Foto

Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas profesionāļiem

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 13.decembrī saņemts iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta...

Foto

Čekas maisi – kas ir kas: intervija ar bijušo TSDC vadītāju Induli Zālīti

Ņemot vērā lasītāju ieteikumus un tēmas aktualitāti, Pietiek šodien pārpublicē senu, bet joprojām nozīmīgu interviju...

Foto

Ādama nolādēšanas monitorings: simboliskā realitāte

Ādama nolādēšana neattiecas tikai uz konkrēto realitāti – klaušām, augļošanu, zinātniski tehnisko progresu, ekonomiku, tirgus attiecām, kas bija uzmanības centrā iepriekšējās...

Foto

Vai interešu konflikti pastāv tikai politikā un valsts pārvaldē, bet ne vēsturisku romānu rakstniecībā?

Izdevniecības “Dienas grāmata” vēstures romānu sērijā iznācis Arno Jundzes romāns “Sarkanais dzīvsudrabs”....

Foto

Vai pirms seksuālām darbībām jāparaksta kontrakts?

Aizgājušais gads Rietumu pasaulē iezīmējies ar plaši izvērstu feministu rosinātu masu histēriju, kas pazīstama kā #MeToo kustība. Arī Slavojam Žižekam*,...

Foto

Vai Vējonis nopietni domāja runā teikto, ka iedzīvotājiem aktīvi jāiesaistās pret varas cinismu - arī veselības jomā?

Veselības aprūpē veselības ministres Andas Čakšas vadībā iesācies vēsturisks...

Foto

Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienības „LIOPA” aicinājums

Mēs, Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA”, esam organizējušies, lai katram Latvijas cirtējam būtu darbs un valstij – nodokļi....

Foto

ZZS un zirgu „biznesmeņu” netīrās aizkulises

Kaut vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) nākamajās vēlēšanās tiek prognozēti panākumi un varas saglabāšana, dažādiem šīs apvienības darboņiem ar...

Foto

Dzīvojamo telpu īres likums atņems manas tiesības uz beztermiņa īres līgumu

Esmu denacionalizētā nama pirmsreformas īrniece, dzīvoju tajā no dzimšanas, strādāju, maksāju nodokļus. Ekonomikas ministrijas jaunais...

Foto

Odiozā odiseja

Odiseja odiseja ilga 20 gadus. Mūsu „čekas maisu” odiseja ilgst jau 27 gadus, un tai nav redzams gals. Tas noteikti ir tāpēc, ka mēs...

Foto

Aizejošās Čakšas dāvana valdībai un visiem iedzīvotājiem

Kaut valdošā koalīcija lepojas ar sasniegumiem kā nodokļu reforma un naudas pielikumi nozarēm, reāli ieguvumus varēs novērtēt pēc pirmā...

Foto

Par 2017. gada 15. decembra uzdevumu un 2017. gada 12. decembra Datu valsts inspekcijas vēstuli

Esmu saņēmusi 2017. gada 15. decembra LU rektora rezolūciju 2017. gada...

Foto

NMPD tuvojas klīniskajai nāvei, bet vēl tajā strādā arī īsti varoņi

Šajā šķietami klusajā un sirsnīgajā svētku laikā nereti gadās saskarties ne vien ar Ziemassvētku brīnumu,...

Foto

OIK – politiski piesegta afēra, kuru vēl var atklāt un novērst, ja politiķi gribēs atklāt “tumbačkās” noslēpto

Nu jau visi zina, ko nozīmē burtu salikums OIK....

Foto

„Apeirona”, LDDK un Jāņa Reira propaganda par Darba likuma 109.panta II daļu

Bijušajam komjaunietim, dedzīgajam rūpnīcas virpotājam Jānim Reiram pieredze komunistiskās ideoloģijas sekretāra amatā nes augļus...

Foto

Riddah: islāma vienvirziena biļete

Ceturtdien, 21.decembrī Melburnā, Austrālijā 32 gadus vecs afgāņu izcelsmes Austrālijas pilsonis Saīds Nūri nolēma iesēsties automobilī un kulturāli bagātināt 18 iedzīvotājus, par pamatu...

Foto

„Zaļo” lozungi izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos

Biedrība „Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) ir dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot un uzturēt Latvijas...

Foto

Krievijas propagandas portāls: VDK maisu noslēpums, jeb Kāpēc Latvija sēro Neatkarības svētkos

No pirmā acu uzmetiena šīm tēmām nekā kopēja nav. Pirmkārt, pēc nesenajiem valsts svētkiem...

Foto

Partiju biedru saraksti jeb intelektuālie un morālie bastardi

Portālā „Pietiek” ievietotie partiju biedru saraksti ir viens no nopietnākajiem ieguldījumiem krimināli oligarhiskās valsts atmaskošanā. Sarakstiem ir gan...

Foto

Datu valsts inspekcijas dokuments ietver visas klasiskās cenzūras pazīmes

Latvijas Universitātes rektoram, akadēmiķim, Dr. habil. biol. Indriķim Muižniekam: augsti godājamais rektora kungs, atsaucoties uz Jūsu 2017....

Foto

Jaunais “čekas maisu” likumprojekts kavēs VDK satura izpēti un publiskošanu

Šodien, 21.12.2017. Saeima atbalstīja likumprojektu, kas paredz VDK dokumentu publiskošanu un nodošanu Nacionālajam arhīvam. Kaut gan...

Foto

Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī

Šī ir žurnālista Andra Tiļļas intervija ar vēsturnieku Hariju Tumanu, kas iepriekš saīsinātā veidā tikusi publicēta žurnālā “Mājas viesis”,...

Foto

Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanas procesu

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu "Par koku ciršanu mežā" grozījumu projekta apspriešana,...

Foto

Kā mēs pērn stiprinājām Latvijas mediju kvalitāti un veicinājām izcilību žurnālistu vidū

2016.gadā, atbilstoši LŽA mērķiem un ievērojot asociācijas biedru pausto viedokli par organizācijas darbības prioritātēm,...

Foto

Mums izdevās

Ko mantojusi es no senčiem saviem?/Ne titulus, ne zelta gredzenus,/Vien viņu egles, ozoli un kļavas/Pār mana mūža ceļiem vējā zuz. (Ārija Elksne "Mans mantojums") "Kad...

Foto

Par "dabas draugu" ekonomiku un "zaļo propagandu" tās stutēšanai

"Atkal jāklausās argumenti, kā koku ciršana nodrošina veselības aprūpi. Tad nu atkal atgādinu, ka pati veselības aizsardzība...

Foto

Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) vērš uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi...

Foto

Prezidenta kungs, prasiet Saeimai pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Kustība Par! aicina Jūs izmanot savas konstitucionālās tiesības un prasīt Saeimai tikko...

Foto

Tautas atmiņas horizonts, metafizika un suverenitāte

Rietumu civilizācijā un īpaši tās Austrumeiropas anklāvā ir radusies jauna intelektuālā epidēmija. To var dēvēt par vārda brīvības intelektuālo epidēmiju....

Foto

Lūgums par ekonomiskā bēgļa statusa piešķiršanu

Ar 1995.gada 21.jūnija likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» tika denacionalizēta 10 321 māja jeb 78 046 dzīvokļi, kas skāra aptuveni...