Iesaki rakstu: 
Ievērojot labas pārvaldības principu, Latvijas Republikas Satversmes 104. pantu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septīto punktu, es lūdzu sniegt atbildes uz zemāk uzdotajiem jautājumiem.
Ņemot vērā, ka Jūs kā valsts amatpersona vairākkārt savos izteikumos esat atsaukušies uz pandēmiju un/vai globālo pandēmiju, kā arī to, ka Jūs esat savu rīcību kā valsts amatpersona pamatojis ar pandēmiju un/vai globālo pandēmiju, tai skaitā Jūs 12. martā, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu par Covid-19 globālo pandēmiju, esat sasaucis Krīzes vadības padomi, un ievērojot to, ka atsevišķu amatpersonu subjektīvi – tas ir objektīvi nepamatoti – izteikumi nav vērtējami kā oficiāli paziņojumi (kādi arī ir PVO ģenerāldirektora 2020. gada 11. marta izteikumi, jo 1) tajos viņš oficiāli nevienā mirklī neapstiprina, ka Covid-19 infekcijas izplatība pasaulē ir sasniegusi pandēmijas slieksni un ka tā tiek izsludināta kā globālā pandēmija, 2) tajā viņš atklāti pauž: … mēs esam veikuši novērtējumu, ka COVID-19 var (vai varētu) raksturot kā pandēmiju, kas ir tikai un vienīgi emocionāls un spekulatīvs izteikums), lai Jūs objektīvi pamatotu un pierādītu, ka savā darbībā un izteikumos kā augsta valsts amatpersona neesat maldinājis Latvijas tautu un tās iedzīvotājus, neesat izplatījis dezinformāciju un neesat radījis Latvijas iedzīvotājos viltus stresu, šķelšanos un bailes, es Jūs lūdzu sniegt atbildi uz jautājumu:
- vai Jūs, objektīvi uzrādot atbilstošo starptautisko organizāciju (PVO vai ANO) oficiālus rīkojumus, lēmumus vai citāda veida oficiālus dokumentus varat apstiprināt, ka pasaulē vai kādā no tās reģioniem pēdējo divu gadu laikā ir bijusi izsludināta pandēmija vai epidēmija?
Ņemot vērā 2021. gada 9. oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kurš skaidri ir pamatots ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, ievērojot likuma atrunas principu: neviena valsts pārvaldes nozare nav augstāka par likumu, un neviena valsts amatpersona nedrīkst patvaļīgi un vienpusēji rīkoties ārpus likuma, un no tā Latvijas tiesību zinātnes izrietošo atziņu: publiskajās tiesībās atšķirībā no privāto tiesību principa “atļauts viss, kas nav aizliegts”, darbojas princips “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”. Valsts iestāde nevar pamatot savu rīcību ar to, ka tiesību norma neparedz attiecīgas rīcības aizliegumu. (Neimanis J. Publisko tiesību būtība. Ievads tiesībās. Rīga: zv.adv.J.Neimanis, 2004, 115.lpp.), un ņemot vērā vispārējo tiesību principu, ka neviena cilvēka nekādas tiesības nedrīkst būt ierobežotas balstoties uz jelkādiem hipotētiskiem pieņēmumiem, kā arī ievērojot to, ka Jūs neesat infektoloģijas vai epidemioloģijas jomas eksperts, kā arī to, ka šī rīkojuma rezultātā ir nodarīts grandiozs kaitējums Latvijas tautsaimniecībai un Latvijsa tautai un tās tiesībām, lai pamatotu, ka dotais kaitējums ir attaisnojams ar objektīviem un pamatotiem faktiem, un lai Jūs pamatotu, ka Jūs un Jūsu vadītais ministru kabinets šajā situācijā nav rīkojušies patvaļīgi un subjektīvu aizspriedumu vai pieņēmumu vadīti lūdzu Jūs atbildēt uz jautājumu:
- Vai Jūs vai kāda no Jūsu padotībā esošajām ministrijām, objektīvi uzrādot atbilstošos dokumentus, uz 2021. gada 9. oktobri esat saņēmuši atbilstošās jomas eksperta oficiālu un objektīvu infekcijas slimības Covid-19 izplatības Latvijā novērtējumu, pamatojoties uz kuru, Jūs varat objektīvi un pierādāmi apgalvot, ka uz 2021. gada 9. oktobri infekcijas slimības Covid-19 izplatības apmēri un straujums Latvijā ir sasniedzis epidēmijas slieksni un ir vērtējams kā epidēmija.
Ikviena eksperta novērtējumi vai slēdzieni ir balstāmi tikai un vienīgi objektīvos, ar zinātnisko metodi apstiprināmos un pierādāmos faktos, kā arī ikviena parādība ir vērtējama pēc noteiktiem skaidri definētiem kritērijiem. Lai likumdevējs, ievērojot likuma atrunas principu un augstāk minēto tiesību zinātnes atzinumu “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”, varētu savu darbību pamatot šajos eksperta novērtējumos vai slēdzienos un parādību definējumu kritērijos šo novērtējumu, slēdzienu un definējumu noteikšanai jābūt skaidri atrunātai normatīvajos aktos.
Jautājums: vai jūs varat norādīt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikumu, rekomendāciju, instrukciju vai citu dokumentu kopumu, pēc kuriem vērtējams un definējams Latvijas Republikas epidemioloģiskais stāvoklis katrā noteiktajā laikā?
Ņemot vērā objektivitātes principu un tiesiskas valsts principu, neviena valsts iestāde, amatpersona, ministrs, tiesnesis u.t.t. nevar pamatot savu rīcību ar saviem vai jelkāda cita subjektīviem aizspriedumiem un pieņēmumiem, kā tikai un vienīgi ar autoritatīvi, objektīvi reāliem pamatojumiem, pierādījumiem un faktiem, tas ir – reāli pārbaudāmiem faktiem. Neviena tiesību norma nav skaidrojama patvaļīgi vai subjektīvi pēc kādas amatpersonas, tiesneša vai cita iestādes darbinieka subjektīvās sapratnes vai interpretācijas.
Es apliecinu, ka, ja man netiek sniegtas atbildes uz jautājumiem Latvijas Republikas Satversmes 104. panta kārtībā, pēc būtības un likumā noteiktajā laikā, es paturu tiesības ar savu iesniegumu vērsties administratīvajā tiesā, tai lūdzot uzlikt par pienākumu Jums atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, turklāt, tā kā saskaņā ar vispārējiem goda un cieņas principiem pienācīgas atbildes nesniegšana vai klusēšana ir necieņas izrādīšana, es paturu tiesības arī pieprasīt kompensāciju par cieņas un goda aizskārumu.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
