Jautājumi Pavļutam par Veselības ministrijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumu
Saeimas opozīcijas deputāti09.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan “lipīgā vīrusa delta varianta” ietekmē ir pieaugusi smagi slimo Covid-19 pacientu proporcija, kuri atrodas stacionārā uzraudzībā slimnīcā, no 10-12 procentiem iepriekš, līdz apmēram 20% šobrīd (tas ir pieaugums aptuveni divas reizes), tomēr nav saprotams, kādēļ ar stacionēto apjomu, kas šobrīd ir vairākas reizes mazāks (194 pacienti) par vēl pagājušajā sezonā kritiski noteikto apjomu (apmēram 1000 pacientu), kad veselības aprūpes sistēmā netika veikti papildu sagatavošanās darbi “kapacitātes stiprināšanai”, ir jau iestājusies ārkārtas situācija un tiek ierobežoti medicīniskie pakalpojumi. Tāpēc lūdzam jūs sniegt atbildes atsevišķi uz katru no jautājumiem:
Kādēļ esošā saslimstības līmeņa, kas ir būtiski zemāks par iepriekš noteikto kritisko līmeni, apstākļos ir radusies šī situācija?
Vai Veselības ministrijai (VM) ir bijis jel kāds pasākumu plāns, kā sagatavoties sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumam. Ja tāds ir bijis - lūdzam to pievienot. Ja nav - lūdzam pamatot, kāpēc nav?
Kura konkrēti amatpersona bija/ir atbildīga par šāda pasākumu plāna sastādīšanu un uzraudzību?
Kādi konkrēti pasākumi ir tikuši veikti, lai stiprinātu “sistēmas kapacitāti” saistībā ar sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumu? Cik daudz resursu ir iztērēts, lai katru no tiem īstenotu?
Kādus vēl pasākumus ir plānots īstenot? Kādas ir paredzamās izmaksas katram no tiem?
Kā VM ir paredzējusi pārvarēt sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumu?
Kuras konkrēti amatpersonas ir atbildīgas par jau radušos augstāk minēto situāciju, kad veselības aprūpes sistēmas kapacitāte jau nav pietiekama pat sākotnējam Covid-19 infekcijas uzliesmojumam?
Vai uzskatāt, ka ir tikuši veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai sagatavotos sagaidāmajam Covid-19 infekcijas uzliesmojumam? Ja nav tikuši veikti - kas konkrēti nav ticis paveikts?
Aicinām iesniegt prasīto informāciju Deputātu jautājumu procedūras ietvaros, lai nebūtu jāpiemēro citas parlamentārās uzraudzības procedūras šīs informācijas iegūšanai.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
