Jautājumi Pavļutam par Veselības ministrijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumu
Saeimas opozīcijas deputāti09.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan “lipīgā vīrusa delta varianta” ietekmē ir pieaugusi smagi slimo Covid-19 pacientu proporcija, kuri atrodas stacionārā uzraudzībā slimnīcā, no 10-12 procentiem iepriekš, līdz apmēram 20% šobrīd (tas ir pieaugums aptuveni divas reizes), tomēr nav saprotams, kādēļ ar stacionēto apjomu, kas šobrīd ir vairākas reizes mazāks (194 pacienti) par vēl pagājušajā sezonā kritiski noteikto apjomu (apmēram 1000 pacientu), kad veselības aprūpes sistēmā netika veikti papildu sagatavošanās darbi “kapacitātes stiprināšanai”, ir jau iestājusies ārkārtas situācija un tiek ierobežoti medicīniskie pakalpojumi. Tāpēc lūdzam jūs sniegt atbildes atsevišķi uz katru no jautājumiem:
Kādēļ esošā saslimstības līmeņa, kas ir būtiski zemāks par iepriekš noteikto kritisko līmeni, apstākļos ir radusies šī situācija?
Vai Veselības ministrijai (VM) ir bijis jel kāds pasākumu plāns, kā sagatavoties sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumam. Ja tāds ir bijis - lūdzam to pievienot. Ja nav - lūdzam pamatot, kāpēc nav?
Kura konkrēti amatpersona bija/ir atbildīga par šāda pasākumu plāna sastādīšanu un uzraudzību?
Kādi konkrēti pasākumi ir tikuši veikti, lai stiprinātu “sistēmas kapacitāti” saistībā ar sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumu? Cik daudz resursu ir iztērēts, lai katru no tiem īstenotu?
Kādus vēl pasākumus ir plānots īstenot? Kādas ir paredzamās izmaksas katram no tiem?
Kā VM ir paredzējusi pārvarēt sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumu?
Kuras konkrēti amatpersonas ir atbildīgas par jau radušos augstāk minēto situāciju, kad veselības aprūpes sistēmas kapacitāte jau nav pietiekama pat sākotnējam Covid-19 infekcijas uzliesmojumam?
Vai uzskatāt, ka ir tikuši veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai sagatavotos sagaidāmajam Covid-19 infekcijas uzliesmojumam? Ja nav tikuši veikti - kas konkrēti nav ticis paveikts?
Aicinām iesniegt prasīto informāciju Deputātu jautājumu procedūras ietvaros, lai nebūtu jāpiemēro citas parlamentārās uzraudzības procedūras šīs informācijas iegūšanai.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
