Jautājumi Pavļutam par Veselības ministrijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumu
Saeimas opozīcijas deputāti09.09.2021.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Lai gan “lipīgā vīrusa delta varianta” ietekmē ir pieaugusi smagi slimo Covid-19 pacientu proporcija, kuri atrodas stacionārā uzraudzībā slimnīcā, no 10-12 procentiem iepriekš, līdz apmēram 20% šobrīd (tas ir pieaugums aptuveni divas reizes), tomēr nav saprotams, kādēļ ar stacionēto apjomu, kas šobrīd ir vairākas reizes mazāks (194 pacienti) par vēl pagājušajā sezonā kritiski noteikto apjomu (apmēram 1000 pacientu), kad veselības aprūpes sistēmā netika veikti papildu sagatavošanās darbi “kapacitātes stiprināšanai”, ir jau iestājusies ārkārtas situācija un tiek ierobežoti medicīniskie pakalpojumi. Tāpēc lūdzam jūs sniegt atbildes atsevišķi uz katru no jautājumiem:
Kādēļ esošā saslimstības līmeņa, kas ir būtiski zemāks par iepriekš noteikto kritisko līmeni, apstākļos ir radusies šī situācija?
Vai Veselības ministrijai (VM) ir bijis jel kāds pasākumu plāns, kā sagatavoties sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumam. Ja tāds ir bijis - lūdzam to pievienot. Ja nav - lūdzam pamatot, kāpēc nav?
Kura konkrēti amatpersona bija/ir atbildīga par šāda pasākumu plāna sastādīšanu un uzraudzību?
Kādi konkrēti pasākumi ir tikuši veikti, lai stiprinātu “sistēmas kapacitāti” saistībā ar sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumu? Cik daudz resursu ir iztērēts, lai katru no tiem īstenotu?
Kādus vēl pasākumus ir plānots īstenot? Kādas ir paredzamās izmaksas katram no tiem?
Kā VM ir paredzējusi pārvarēt sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumu?
Kuras konkrēti amatpersonas ir atbildīgas par jau radušos augstāk minēto situāciju, kad veselības aprūpes sistēmas kapacitāte jau nav pietiekama pat sākotnējam Covid-19 infekcijas uzliesmojumam?
Vai uzskatāt, ka ir tikuši veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai sagatavotos sagaidāmajam Covid-19 infekcijas uzliesmojumam? Ja nav tikuši veikti - kas konkrēti nav ticis paveikts?
Aicinām iesniegt prasīto informāciju Deputātu jautājumu procedūras ietvaros, lai nebūtu jāpiemēro citas parlamentārās uzraudzības procedūras šīs informācijas iegūšanai.
Seko mums 
Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
