Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Deputātu jautājumi par valdības lēmuma pamatotību saistībā ar valdības sagatavotajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuri paredz noteikt obligātu vakcinācijas prasību pret Covid-19

Jautājumi Danielam Pavļutam

Saeimā ir iesniegts valdības apstiprinātais likumprojekts, kurš paredz obligāto vakcināciju atsevišķās nozarēs strādājošiem, kā arī darbadevēju tiesības atlaist no darba strādājošos, kuri nav vakcinēti (nespēj uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu).

Likumprojekta anotacija tiek apgalvots, ka:

Objektīvs pamatojums nevakcinēties veselības stāvokļa dēļ ir ļoti ierobežots. Covid-19 vakcīnu lietošanas instrukcijās un zāļu aprakstos (pieejami arī Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē) tiek norādīts, ka kontrindikācija ir paaugstināta jutība pret vakcīnas aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Imunizācijas valsts padome ir norādījusi, ka vienīgā kontrindikācija vakcinācijai pret Covid-19 ir:

anafilakse pēc konkrētās vakcīnas ievadīšanas (parasti pēc 1. devas);

anafilakse pret kādu no vakcīnas sastāvā esošu vielu anamnēzē.

Imunizācijas valsts padome uzsver, ka nedzīvām vakcīnām - kādas tiek lietotas Latvijā - nav citu medicīnisku, klīnisku, zinātnisku iemeslu un situāciju, kad persona tās nevarētu saņemt. Tādēļ nepastāv teorētiskas un praktiskas situācijas, kad medicīnisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ persona nevarētu tikt vakcinēta pret Covid-19.

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz visām šīm Covid-19 vakcīnām joprojām turpinās klīniskie pētījumi un tāpēc tām Eiropas Zāļu aģentūra ir piešķīrusi tikai pagaidu reģistrāciju uz ierobežotu laika periodu, turklāt ar noteiktām atrunām un pienākumu veikt tālāku izpēti saistībā ar iespējamajiem riskiem un ietekmi uz cilvēka organismu.

Piemēram, Eiropas zāļu aģentūras (EZA) 16.07.2021 publicētājā Riska vadības plānā attiecībā uz Vaxzevria (Astra Zeneca) vakcīnu ( Vaxzevria (previously COVID-19 Vaccine AstraZeneca) : EPAR - Risk-management-plan ), atrodams:

Tabulā VI-1 “Nozīmīgo risku un iztrūkstošās informācijas saraksts” (List of important risks and missing information ) kā nozīmīgi, jau identificēti riski minēti: Tromboze, Nervu sistēmas traucējumi, tostarp ar imūno sistēmu saistīta neiroloģiska slimība, vakcīnu saistīta pastiprināta elpceļu slimība.

Tāpat tiek norādīts, ka iztrūkst informācija par iespējamajiem riskiem lietošanai grūtniecības laikā un zīdīšanas laikā, lietošanai pacientiem ar imūnsistēmas traucējumiem, lietošanai vājiem pacientiem ar blakusslimībām (piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, diabētu, hronisku neiroloģisku slimību, kardiovaskulāru slimību), lietošana pacientiem ar autoimūniem vai iekaisuma traucējumiem.

Tāpat tiek norādīts, ka iztrūkst informācijas, kas dotu iespēju novērtēt vakcīnas drošumu ilgtermiņā.

Ņemot vērā, ka pat publiski jau ir pieejamas vairāku pētījumu publikācijas, fakti, kas norāda uz šiem un arī citiem iespējamajiem riskiem vai problēmām, kuras radušās saistībā ar šīm Covid-19 vakcīnām, lūdzam jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

Vai tiešām uzskatāt par korektu un patiesu Saeimai sniegto informāciju, ka “vienīgā kontrindikāciia vakcinācijai pret Covid- 19 ir:

anafilakse pēc konkrētās vakcīnas ievadīšanas (parasti pēc 1. devas);

anafilakse pret kādu no vakcīnas sastāvā esošu vielu anamnēzē”?

Lūdzam pamatot savu atbildi.

Balstoties uz kādiem faktiem un pētījumiem, ir izdarīts augstāk minētais Saeimai sniegtais apgalvojums?

Lūdzam Jūs sniegt savu kompetento viedokli par pētījumu materiālos sniegtajiem faktiem.

Lūdzam pamatot, kāpēc šādi fakti nebūtu jāņem vērā un ar šādiem riskiem nav jārēķinās?

Lūdzam norādīt to normatīvo aktu un tiesību normu tajā, kura dod tiesības uzskatīt, ka jaunizstrādāts medicīnas preparāts var tikt uzskatīts par risku nenesošu, ja šo risku izvērtēšanai atbilstoši nepieciešamie pētījumi vēl nav veikti, vai pabeigti?

Kurai amatpersonai šajā gadījumā būs jāuzņemas atbildība par maldinošas informācijas sniegšanu Saeimai saistībā ar iespējamajiem riskiem un veselības kaitējumiem attiecībā uz Covid-19 vakcīnām, ja tas apstiprināsies?

Ņemot vērā Covid-19 vakcīnu reģistrācijas nosacījumus, vai un kādā veidā VM seko līdzi aktuālajai informācijai - pētījumiem un faktiem, saistībā ar šīm vakcīnām un ar to saistītajiem riskiem? Ja tiek sekots līdzi - kura konkrēti amatpersona ir atbildīga par to? Ja netiek sekots līdzi - lūdzam pamatot, kāpēc?

Kādēļ Jūs uzskatāt, ka ir pamatoti apgalvot (skat. Saeimai iesniegto likumprojektu saistībā ar obligāto vakcinācijas prasību), ka šīs vakcīnas neradīs nekādus riskus ilgtermiņā, ja uz doto brīdi šo risku izvērtēšanai nepieciešamie pētījumi nav veikti, un šīs vakcīnas ir reģistrētas ar atrunu, ka informācija par ilgtermiņa riskiem iztrūkst?

Balstoties uz kādiem pētījumiem, tiek apgalvots, ka šīs vakcīnas nerada nekādus riskus grūtniecībai?

Vai 7.4 panta 9.daļā noteiktais aizliegums darba devējam izbeigt darba tiesiskās (dienesta) attiecības ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā - attiecās arī uz 7.3 panta otrajā daļā noteiktajām jomām un militāro dienestu, uz kurām paredzēta obligātās vakcinācijas prasība?

Vai Jūs uzskatāt par tiesisku un samērīgu obligātās vakcinācijas prasību sievietei - “topošajai māmiņai”, kura ir ieguldījusi savu laiku un resursus, lai iegūtu izglītību un strādātu nozarē, kurai jūs tagad, pēkšņi paredzat obligātās vakcinācijas prasību, un paredzot nosacījumu, ka neizpildot šo prasību šāds cilvēks zaudē darba iespējas? Lūdzam pamatot savu atbildi.

Vai Jūs uzskatāt par tiesisku un samērīgu obligātās vakcinācijas prasību cilvēkam, kura veselības stāvoklis vakcinācijas gadījumā var radīt veselībai un dzīvībai bīstamus riskus, un kurš ir ieguldījis savu laiku un resursus, lai iegūtu izglītību un strādātu nozarē, kurai jūs tagad, pēkšņi paredzat obligātās vakcinācijas prasību, un paredzot nosacījumu, ka, neizpildot šo prasību, šāds cilvēks zaudē darba iespējas? Lūdzam pamatot savu atbildi.

Uz doto brīdi nav zināma vakcīnu ietekme un to iespējamais kaitējums uz cilvēka veselību ilgtermiņā. Vai, Jūsuprāt, valstij būtu jāuzņemas riski, kas saistīti ar iespējamajiem kaitējumiem veselībai saistībā ar šīm vakcīnām ilgtermiņā, paredzot tiem atbilstošu kompensācijas mehānismu? Lūdzam pamatot jūsu atbildi un norādīt - cik lielā mērā valstij būtu jāuzņemās šie riski?

Likumprojekta anotācijā ir teikts: Uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata (dienesta) pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai.

Savukārt likumprojektā tiek noteikts:

49. 6 pants. Zāļu valsts aģentūra nosaka un izmaksā kompensāciju atbilstoši Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un noteiktajiem apmēriem, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) rezultātā nodarīts smags kaitējums veselībai vai dzīvībai kā arī personai ir tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības apmpi komplikāciju novēršanai.

Lūdzam sniegt pilnīgu un izsmeļošu uzskaitījumu, kādi veselības kaitējumi tiks uzskatīti par atbilstošiem 49. 6 pantā noteiktajam, lai persona, kurai vakcinācijas rezultātā izdarīts veselības kaitējums, varētu saņemt kompensāciju un valsts apmaksātu veselības aprūpi?

Vai un kādi ir laika termiņa ierobežojumi, kurā ir konstatējami Šie kaitējumi, lai tie varētu tikt kompensēti saskaņā ar 49. 6 pantā paredzēto? Lūdzam pamatot šos termiņus.

7.4 6 un 7. daļā ir paredzēts - ja darbinieks (amatpersona) trīs mēnešu laikā kopš tās pārcelšanas, darba (amata, dienesta) pienākumu veikšanas attālināti

vai atstādināšanas bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātus, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam vai veicamajam darbam, tad darba devējam ir tiesības izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības ar darbinieku (amatpersonu) nekavējoties.

Lūdzam sniegt pilnīgu un izsmeļošu šo “attaisnojošu objektīvu iemeslu” uzskaitījumu.

7.3 panta l.daļā tiek paredzēts pienākums darba devējam nodrošināt epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi. Par epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi uzskatāma vide, kurā ir zems risks inficēties ar Covid-19 infekciju.

Lūdzam sniegt izsmeļošu un skaidru aprakstu, saskaņā ar kuru darba/mācību vide ir uzskatāma par epidemioloģiski drošu šīs tiesību normas izpratnē?

Lūdzam paskaidrot, kādā veidā tiek noteikts un cik liels ir “zems risks”, lai tas būtu atbilstošs šī likuma normas izpratnē zemam riskam?

Lūdzam sniegt uzskaitījumu, kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem darba devējs var noteikt vai darba/mācību vide ir uzskatāma par epidemioloģiski drošu šīs tiesību normas izpratnē?

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šī likumprojekta ietekme uz Valsts un speciālo budžetu būs 0. Vai tiešām uzskatāt, ka obligātās vakcinācijas prasības izpildīs pilnīgi visi, uz kuriem tās tiks attiecinātas, un valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai neradīsies nekādi papildu izdevumi saistībā ar iespējamo darba attiecību pārtraukšanu? Lūdzam pamatot jūsu atbildi.

Ja neuzskatāt, ka obligātās vakcinācijas prasības izpildīs pilnīgi visi, uz kuriem tās tiks attiecinātas, lūdzam sniegt jūsu aplēses - cik lielā mērā šī obligātā vakcinācijas prasība palielinās vakcinācijas aptveri?

Aicinām iesniegt izsmeļošas, pamatotas un skaidras atbildes uz katru jautājumu Deputātu jautājumu procedūras ietvaros, lai nebūtu jāpiemēro citas parlamentārās uzraudzības procedūras šīs informācijas iegūšanai.

Aicinām sniegt atbildes savlaicīgi, lai varētu ar tām iepazīties līdz augstākminētā likumprojekta izskatīšanai Saeimā, un gūt pārliecību par šī likumprojekta pamatotību.

Jautājumi Krišjānim Kariņam

Saeimā ir iesniegti Jūsu valdības sagatavotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuri paredz obligātās vakcinācijas prasību.

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka šo grozījumu fiskālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem (tai skaitā uz valsts speciālo budžetu) - būs nulle!

Lūdzam jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

Vai tas nozīmē, ka valdība paredz, ka pilnīgi visi, uz ko tiks attiecinātas likumprojektā paredzētās obligātās vakcinācijas prasības (ne tikai 7.3, bet arī 7.4 pantos paredzētais regulējums), tās izpildīs un nepārtrauks darba attiecības, kā rezultātā valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai nerādīsies nekādi papildus izdevumi? Vai arī valdība ir paredzējusi, ka nekāda līdz šim darba likumdošanā paredzētā sociālā apdrošināšana uz šiem darba ņēmējiem netiks attiecināta?

Lūdzam pamatot jūsu atbildi.

Vai un kā Finanšu ministrija saskaņoja šādu tiesību akta projekta ietekmi uz valsts budžetu? Vai finanšu ministrs valdības sēdē, kurā tika apstiprināts šis likumprojekts, pauda savu īpašo viedokli?

Lūdzam norādīt tās amatpersonas, balstoties uz kuru sniegto viedokli, likumprojektā Saeimai tika iesniegta šāda tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu.

Likumprojekta anotācijā tiek apgalvots, ka:      

Objektīvs pamatojums nevakcinēties veselības stāvokļa dēļ ir ļoti ierobežots. Covid~19 vakcīnu lietošanas instrukcijās un zāļu aprakstos (pieejami arī Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnēj tiek norādīts, ka kontrindikācija ir paaugstināta jutība pret vakcīnas aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Imunizācijas valsts padome ir norādījusi, ka vienīgā kontrindikācija vakcinācijai pret Covid-19 ir:

anafilakse pēc konkrētās vakcīnas ievadīšanas (parasti pēc 1. devas);

anafilakse pret kādu no vakcīnas sastāvā esošu vielu anamnēzē.

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz visām šīm Covid-19 vakcīnām joprojām turpinās klīniskie pētījumi, un tāpēc tām Eiropas zāļu aģentūra ir piešķīrusi tikai pagaidu reģistrāciju uz ierobežotu laika periodu, turklāt - ar noteiktām atrunām un pienākumu veikt tālāku izpēti saistībā ar iespējamajiem riskiem un ietekmi uz cilvēka organismu.

Piemēram, Eiropas zāļu aģentūras (EZA) 16.07.2021 publicētajā Riska vadības plānā attiecībā uz Vaxzevria (Astra Zeneca) vakcīnu ( Vaxzevria (previously COVID-19 Vaccine AstraZeneca) : EPAR - Risk-management-plan), atrodams:

Tabulā VI-1 “Nozīmīgo risku un iztrūkstošās informācijas saraksts” (List of important risks and missing information ) kā nozīmīgi, jau identificēti riski minēti: Tromboze, Nervu sistēmas traucējumi, tostarp ar imūno sistēmu saistīta neiroloģiska slimība, vakcīnu saistīta pastiprināta elpceļu slimība.

Tāpat tiek norādīts, ka iztrūkst informācija par iespējamajiem riskiem lietošanai grūtniecības laikā un zīdīšanas laikā, lietošanai pacientiem ar imūnsistēmas traucējumiem, lietošanai vājiem pacientiem ar blakus slimībām (piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, diabētu, hronisku neiroloģisku slimību, kardiovaskulāru slimību), lietošana pacientiem ar autoimūniem vai iekaisuma traucējumiem

Tāpat tiek norādīts, ka iztrūkst informācijas, kas dotu iespēju novērtēt vakcīnas drošumu ilgterminā.

Ņemot vērā, ka pat publiski jau ir pieejamas vairāku pētījumu publikācijas, fakti, kas norāda uz šiem un arī citiem iespējamajiem riskiem vai problēmām, kuras radušās saistībā ar šīm Covid-19 vakcīnām.

Kurai amatpersonai šajā gadījumā būs jāuzņemas atbildība par maldinošas informācijas sniegšanu Saeimai saistībā ar iespējamajiem riskiem un veselības kaitējumiem attiecībā uz Covid-19 vakcīnām, ja tas apstiprināsies?

Aicinām iesniegt izsmeļošas, pamatotas un skaidras atbildes uz katru jautājumu Deputātu jautājumu procedūras ietvaros, lai nebūtu jāpiemēro citas parlamentārās uzraudzības procedūras šīs informācijas iegūšanai.

Novērtē šo rakstu:

124
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...