Jautājumi Staķim, Celmai, Lagzdiņai, Zoldneram, Knokam, Apsītei par 1000 eiro + PVN, kas samaksāti no Rīgas pilsētas budžeta... "tostu koordinatoram"
N. Andersons19.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajos Rīgas pilsētas svētkos, kas izmaksāja trīsreiz vairāk nekā parasti (tas ir, vairāk nekā miljonu, kur noslēguma pasākumam vien tika atvēlēts gandrīz ceturtdaļmiljons eiro), tūkstoš eiro tika samaksāti "tostu koordinatoram".
Tā kā "tostu koordinatora" apmaksa par pašvaldības naudu izskatās pēc jauna līmeņa absurda citu līdzīgu paraugu starpā, kad tiek izniekota sabiedrības nauda, tad šeit būs publiski jautājumi Rīgas mēram un viņa birojam:
1) Kas ir "tostu koordinators"? Profesiju klasifikatorā tāds nav atrodams.
2) Cik tostus viņš koordinēja? Nosauciet konkrētu skaitu.
3) Starp ko tosti ir jākoordinē? Kāpēc tostu uzsaucēji paši nevar koordinēt savus tostus? Atbildi pamatojiet.
4) Vai tostu koordinācija iepriekš ir sagādājusi tādas grūtības, ka tagad šim nolūkam par nodokļu maksātāju naudu jānolīgst eksperts?
5) Kādi normatīvie akti regulē tostu koordinēšanu? Kuri no tiem nosaka, ka to jāapmaksā pašvaldībai? Kas dod pamatu uzskatīt, ka tostu koordinēšana ir viena no pašvaldības funkcijām, kas tai jāfinansē?
6) Vai izvēlētajam tostu koordinatoram ir kāda licence vai sertifikāts, kas apliecina viņa spēju koordinēt tostus?
7) Vai Rīgas pašvaldība arī turpmāk plāno koordinēt tostus, par to maksājot tūkstoti?
Par citām, daudzviet ne mazāk absurdām svētku tāmes pozīcijām ikviens var pārliecināties šeit: https://pietiek.com/raksti/cik_izmaksaja_rigas_dzimsanas_diena/
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
