Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā piedzīvoto vēlēšanu sistēmas veiktspējas sabrukumu, lūdzu sniegt sekojošu informāciju: kādas konkrētas darbības VARAM kā IT politikas veidotāja un uzraudzītāja ir veikusi, lai pārliecinātos, dokumentētu un faktiski nodrošinātu, ka šīs problēmas vairs nevar atkārtoties?
Sakarā ar pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā parādījušās nopietnām aizdomām par iespējamu LVRTC datu centra dubulto finansēšanu, par resursu pārslogošanu un par neesošu resursu tirdzniecību, ko tieši VARAM kā IT politikas veidotāja un uzraudzītāja ir darījusi, lai šīs aizdomas pārbaudītu, un – ja tās apstiprinātos – novērstu, vai ir veikts attiecīgs audits vai citi kontroles pasākumi, kad tie ir uzsākti, kas tos ir veicis vai veic, kādi ir to rezultāti?
Kādas tieši darbības VARAM kā IT politikas veidotāja un uzraudzītāja ir veikusi, lai izstrādātu vienotu, caurskatāmu un kontrolējamu visu valsts datu centru uzraudzības un pārvaldības modeli, ja šādas darbības nav veiktas – tad kāpēc?
Vai ir taisnība, ka VARAM šobrīd apsver vai jau virza 2,7 miljonu eiro piešķiršanu LVRTC datu centra attīstībai, un, ja tā – kāpēc, ar kādu pamatojumu tieši LVRTC, nevis visiem četriem valsts nozīmes datu centriem?
Vai ir veikts salīdzinošs izvērtējums par visu četriem valsts nozīmes datu centru vajadzībām, par līdz šim piešķirtajiem finansējumiem, to izlietojumiem un kur to var iepazīties?
Vai, apstiprinot Valdi Pusvācieti VDAA direktora amatā, VARAM ministrs ir izvērtējis viņa darbību pēdējo piecu mēnešu laikā, kad viņš pildīja direktora vietas izpildītāja pienākumus, tajā skaitā:
– kādus pasākumus viņš ir veicis, lai novērstu vēlēšanu informācijas sistēmas nākotnes riskus?
– kā tieši viņš ir risinājis vēlēšanu informācijas sistēmas LVRTC radītos riskus?
– kā ir pārvaldījis VDAA vēlēšanu informācijas sistēmas projekta vadības, uzraudzības un ieviešanas procesu. Sniedziet konkrētu sarakstu ar paveiktajiem darbiem augstāk minētā sakarā?
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
