Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.

Valdnieki savā starpā ķīvējās, un gudrākie no tiem saprata, ka nav jēga cīnīties ar zobenu, ja arī cita Valdnieka kalpus var nopirkt par naudu un tie kalpos, nododot savu Valdnieku dēļ naudas.

Burvja nozīmīgums naudas radīšanā Valdnieku karu un varaskāres dēļ auga līdz brīdim, kad Valdnieki, nogurstot no kariem, nolēma atteikties no savas varas pār kalpiem un tiem piešķīra brīvību - visiem vienādas tiesības pašiem izvēlēties, kam kalpot.

Tā kā Valdnieki zaudēja varu, bet kalpi ieguva brīvību, Burvis priecājās, jo viņa ietekme vēl daudzkārt izauga, - tagad viņš varēja radīt daudzās naudas visiem, kam tā bija nepieciešama, bijušo Valdnieku kalpus padarot par saviem kalpiem.

Tomēr Burvja prieki par Valdnieku varas pārņemšanu pār kalpiem nebija ilgi, jo kalpi, kas tagad jau bija no Valdniekiem brīvi cilvēki, visai ātri apjauta, ka tagad tie kalpo Burvim, bet Burvis patiesībā nekā cita nerada kā vien papīrus apmaiņā pret cilvēku solījumiem kalpot Burvim.

Pienāca laiks, un cilvēki sāka apjaust, ka viņi nevēlās kalpot Burvim tāpat kā Valdniekiem jo paši jutās pietiekoši patstāvīgi, lai spētu savā starpā norēķināties, nekalpojot Burvim.

Burvis sajutās satraukts, jo viņa kalpu skaits saruka. Pieprasījums pēc Burvja naudas kritās, un viņš nolēma Valdniekus izmantot kā starpniekus, naudu nododot vien Valdniekiem un tā atdodot viņiem varu pār kalpiem.

Burvis, atdodot varu Valdniekiem, izsniedza tiem bezvērtīgo naudu un paskaidroja, ka tā kļūs vērtīga vien tad, ja Valdnieki viņa naudu pasludinās kā vienīgo norēķinu līdzekli un liegs citas naudas. Paklausot Burvja padomam, Valdnieki guva varu ar naudu, tomēr ilgi nelīdzēja, jo Valdnieki bija jau devuši cilvēkiem brīvību un tie jutās patstāvīgi, tāpēc Valdnieku noteikumus vairs neuztvēra kā pavēles.

Burvis un Valdnieki saprata, ka Burvja naudas problēmu var atrisināt vien tad, ja cilvēkiem atņem tiem doto brīvību, tāpēc visi vienojās to cilvēkiem atņemt.

Valdnieki saprata savu kļūdu piešķirt cilvēkiem brīvību un ar viltu un kariem vairākkārt mēģināja to cilvēkiem atņemt, tomēr tas nelīdzēja, jo cilvēki, kas reiz ieguvuši brīvību, vairs nevēlējās kalpot ne Burvim ne Valdniekiem, tie gribēja būt brīvi, par ko arī cīnījās, līdz uzvarēja Valdniekus, bet ne Burvi.

Pasakas parasti beidzas labi, tomēr šī pasaka vēl nav beigusies, kamēr Burvim ir vara.
Burvis saprata, ka ir palicis bez Valdnieku atbalsta, un griezās pie Raganas lūdzot radīt tai bubuli, ragana radīja bērnu un nosauca par COVID 19, piekodinot Burvim – lai arī šis bērns dos Burvim varu, tomēr tas nes arī lāstu, kas var iznīcināt pašu Burvi, ja viņš dos Valdniekiem varu pār šo bērnu.

Burvis neievēroja Raganas brīdinājumu un, atkārtojot iepriekšējo kļūdu, kā dēļ radās kari, apsolīja Valdniekiem ne vien savu naudu, bet arī varu pār naudu un cilvēkiem, ja Valdnieki tiem noņems brīvību.

Cilvēki, kam tiek noņemta brīvība, ir atkarīgi no Valdnieku izsniegtajiem pabalstiem, kā rezultātā Valdnieki paši kļūs par Burvja kalpiem, Burvis kļūs vienīgais, kas var radīt naudu, bet Valdnieki vienīgie, kas to izdala, līdz viņu iedzīvotāji tiek iedzīti Burvju parādos.
Jautājums – kāda ir pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Novērtē šo rakstu:

55
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...