Jautājums gan Latvijas valstij, gan „airBaltic” vadībai – vai viņi patiešām zina, ko dara?
Aivars Strakšas26.05.2024.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Sašutums tautā par augstajām procentu likmēm un premjeres, kā arī satiksmes ministra prieks par labajiem obligāciju emisijas rezultātiem bija jau gandrīz norimis, kad kaimiņi acīmredzot bez ļauna nodoma nostādīja airBaltic izcili profesionālo vadību un priecīgos īpašniekus neērtā situācijā.
Šī gada 16. maijā Finnair paziņoja, ka ir veiksmīgi emitējis 5 gadu obligācijas par 500 miljoniem eiro ar gada procentu likmi 4,75%. Pats būtu šo notikumu palaidis garām, taču ir labi cilvēki, kuri padalās ar nozīmīgu informāciju. Paldies viņiem!
Pāris vārdos par Finnair. Publiska akciju kompānija. Akcijas tiek tirgotas NASDAQ OMX Helsinki Stock Exchange. 55,7% akciju pieder Somijas valdībai. 2023. gadā pavadāti gandrīz 11 miljoni pasažieru. 2023. gadā kompānija operēja ar 55 lidmašīnām, un vēl 24 lidmašīnas ir reģionālo avio pārvadājumu uzņēmumam Norra.
Ieņēmumi 2023. gadā 2,99 miljardi eiro. Peļņa 2023. gadā 254 miljoni eiro iepretī zaudējumiem -476 miljoniem eiro 2022. gadā . Apmēram līdzīgi zaudējumi arī 2020. un 2021. gadā. Tātad finansiālā ziņā arī nemaz tik spoži Finnair neiet, taču 2023. gadā ir izdevies pārvarēt krīzi.
Uz Finnair finanšu rezultātu fona airBaltic biznesa plāns, kas paredz konkurēt Baltijas reģionā, sapērkot gandrīz divreiz vairāk lidmašīnu, nekā ir Finnair, un par trīs reizes (šobrīd) dārgāku finansējumu, liek uzdod jautājumu gan akcionāram, gan airBaltic vadībai, vai viņi patiešām zina, ko dara.
Interesentiem pievienoju saiti uz Finnair 2023. gada pārskatu.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
