Jautājums gan Latvijas valstij, gan „airBaltic” vadībai – vai viņi patiešām zina, ko dara?
Aivars Strakšas26.05.2024.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Sašutums tautā par augstajām procentu likmēm un premjeres, kā arī satiksmes ministra prieks par labajiem obligāciju emisijas rezultātiem bija jau gandrīz norimis, kad kaimiņi acīmredzot bez ļauna nodoma nostādīja airBaltic izcili profesionālo vadību un priecīgos īpašniekus neērtā situācijā.
Šī gada 16. maijā Finnair paziņoja, ka ir veiksmīgi emitējis 5 gadu obligācijas par 500 miljoniem eiro ar gada procentu likmi 4,75%. Pats būtu šo notikumu palaidis garām, taču ir labi cilvēki, kuri padalās ar nozīmīgu informāciju. Paldies viņiem!
Pāris vārdos par Finnair. Publiska akciju kompānija. Akcijas tiek tirgotas NASDAQ OMX Helsinki Stock Exchange. 55,7% akciju pieder Somijas valdībai. 2023. gadā pavadāti gandrīz 11 miljoni pasažieru. 2023. gadā kompānija operēja ar 55 lidmašīnām, un vēl 24 lidmašīnas ir reģionālo avio pārvadājumu uzņēmumam Norra.
Ieņēmumi 2023. gadā 2,99 miljardi eiro. Peļņa 2023. gadā 254 miljoni eiro iepretī zaudējumiem -476 miljoniem eiro 2022. gadā . Apmēram līdzīgi zaudējumi arī 2020. un 2021. gadā. Tātad finansiālā ziņā arī nemaz tik spoži Finnair neiet, taču 2023. gadā ir izdevies pārvarēt krīzi.
Uz Finnair finanšu rezultātu fona airBaltic biznesa plāns, kas paredz konkurēt Baltijas reģionā, sapērkot gandrīz divreiz vairāk lidmašīnu, nekā ir Finnair, un par trīs reizes (šobrīd) dārgāku finansējumu, liek uzdod jautājumu gan akcionāram, gan airBaltic vadībai, vai viņi patiešām zina, ko dara.
Interesentiem pievienoju saiti uz Finnair 2023. gada pārskatu.
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
