Jautājums: kāpēc Lietuva cīnās pret krieviju bez latviešu atbalsta, un kāpēc Lietuva vienmēr cīnās pret krieviju bez latviešu atbalsta?
Jana Streleca28.06.2022.
Komentāri (139)
Iesaki rakstu: 
Ķīna joprojām būtu ar mieru un pat ļoti labprāt, pat par lielu cenu un, protams, neņemot vēra nekādas morāles normas un visādus genocīdus, dalīt ar krieviju uzvaru karā, taču noteikti ne zaudējumu.
Taču pirmā valsts, kas paziņoja par faktisko krievijas maksātnespēju, tādējādi samazinot iespēju klusumā vēl kaut ko nomudžināt, bija Taivana. Tieši Taivana pirmā paziņoja, ka nav saņēmusi krievijas maksājumu par valsts aizņēmuma obligācijām.
Bet mazā Lietuva sola (šis solījums gan pagaidām atrodams ukraiņu medijos) uzlikt veto EK plānotajai atļaujai transportēt sankcionētās preces uz Kaļiņigradu.
Atgādināšu, ka mazā Lietuva gandrīz lepnā vientulībā no 2006. līdz 2008. gadam 18 mēnešus aizkavēja ES un krievijas Partnerības un sadarbības līguma parakstīšanu. Lietuvas iebildumi bija pret to, ka krievija pārtrauca ogļūdeņražu piegādi Mažeiķu pārstrādes rūpnīcai, kad Lietuva rūpnīcu pārdeva poļu, nevis krievu investoram; pret to, ka krievija - kaut gan deklarējusi sevi par PSRS mantinieci - atteicās maksāt kompensācijas par PSRS nodarījumiem; pret to, ka krievija atteicās izmeklēt 1991.gada slepkavības un sabotēja Kaļiņingradā strādājušā un 2007.gadā pazudušā leišu uzņēmēja Stanislova Jucius pazušanas apstākļus..
Jautājums, kāpēc Lietuva cīnās pret krieviju bez latviešu atbalsta un kāpēc Lietuva vienmēr cīnās pret krieviju bez latviešu atbalsta.
Tāpat pret Astravjecas AES. Tikai latvieši to varēja smērēt vēlētājiem kā stratēģisko enerģētisko neatkarību no krievijas, kamēr leiši mēģināja visiem spēkiem bremzēt šo kremļa projektu.
Taču atpakaļ pie Taizemes un Ukrainas.
Ukrainas statistika pārmaiņus pasludina te Ķīnu, te ES par galveno tirdzniecības partneri. Jo tad, kad ir izdevīgi tā, tad ES valstis sadala atsevišķi un Ķīna ir pirmajā vietā, kad ir izdevīgi šitā, tad sarēķina visas ES valstis kopā un pasludina ES par galveno partneri.
2021. gada 24. jūnijā Ukraina slepenībā atsauca savu parakstu no ANO Cilvēktiesību padomes deklarācijas, ko bija parakstījušas vairāk nekā 40 valstis un ko virzīja Kanāda, aicinot Ķīnu nekavējoties ielaist neatkarīgos novērotājus Siņdzjanas uiguru filtrācijas/koncentrācijas nometnēs.
Jo citādāk Ķīna draudēja Ukrainai nepiegādāt savas kovidpotes CoronaVac (Sinovac), ko ES valstis tikai 2022. gada 10. janvārī (!) atzina par gana labām, lai ielaistu ar šo ķīniešu brīnumu vakcinētos visās ES valstīs (bet kopā ar negatīvu PĶR testu pirms izbraukšanas...).
Bet 2021. gada 7. jūlijā monovairākuma partijas Слуга народа frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija aģentūrai Siņhua stāstīja, ka Ukrainai ir mērķis pārņemt Ķīnas Komunistiskās partijas pieredzi ekonomikas vadībā (!) un valsts būvniecībā (!).
Un par zeltu.
krievijai un Ķīnai ir pirmās divas vietas pasaulē (Ķīnai tātad pirmā vieta) zelta ieguvē, krievijas zelts aizņem 11% no pasaules apjoma.
Zelts, pēc Baidena vārdiem, ir galvenā krievijas eksporta prece.
G7 līderi nupat vienojušies sankcionēt krievijas zelta eksportu. Džonsons teicis, ka G7 veto uz krievu zelta eksportu tiešā veidā sitīs pa krievu oligarhiem un putina kara mašinēriju.
Oficiāls lēmums gaidāms jau tagad. Atgādiniet, kura lielās ofensīvas diena tā būs, kad G7 sankcionēs galveno krievijas eksporta preci?
Seko mums 
Paldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” 
Ziņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Mans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no 
Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
