Jautājums lasītājiem (un arī Drošības policijai): kur tieši Lindermans te varēja "slēpjoties vērot žogu"?
PIETIEK08.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek pārstāvis piektdien pabija Kadagas autobusa galapunktā - vietā, kur saskaņā ar Drošības policijas lēmumu par aizdomās turētā statusa noteikšanu Vladimirs Lindermans esot "slēpjoties vērojis Ādažu militārās bāzes žogu", kas kopā ar trepju un kātu apskati būvmateriālu veikalā devis pamatu Drošības policijai turēt Lindermanu aizdomās par terorisma un spiegošanas mēģinājuma atbalstīšanu.
Brauciena laikā Kadagas autobusa galapunktā tapa šīs fotogrāfijas un īsais videomateriāls, kas dod precīzu priekšstatu par to, kā izskatās šajā vietā, - pamatīgā tukšā laukumā, kura vienā pusē ir vairākas piecstāvu daudzdzīvokļu mājas, bet otrā pusē pāri ceļam - bēdīgi slavenais NBS bāzes žogs, kuram jūnija sākumā pārkāpa divi Krievijas nacionālboļševiku pēcteči, kurus Drošības policija pašlaik tur aizdomās par terorismu un spiegošanu.
Odiozais Lindermans savukārt oficiāli tiek turēts aizdomās pēc veseliem četriem Krimināllikuma pantiem kā nozieguma (terorisma un spiegošanas) mēģinājuma atbalstītājs - "persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus".
Saskaņā ar Drošības policijas lēmumu par aizdomās turētā statusu, uz kura pamata Lindermanam noteikts drošības līdzeklis, viņa līdzdalība spiegošanas un terorisma gatavošanā izpaudusies viņa vizītē būvniecības preču veikalā. "2015.gada 05.jūnijā V. Lindermans ieradās Tirdzniecības namā Kurši, kas atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 301. Veikalā viņš uzturējās apmēram 20 minūtes, nesteidzīgi apskatot preces, t.sk., kātus. Ienākot veikalā un izejot no tā, V. Lindermans kārtīgi apskatīja pie ieejas durvīm esošās trepes, kā arī ilgu laiku pavadīja pie stenda/plaukta, kur izliktas pārdošanai trepes," teikts Drošības policijas lēmumā.
Savukārt Drošības policijas aizdomas nostiprinājis fakts, ka Lindermans jūnija sākumā veselas divas reizes ar satiksmes autobusu ieradies Kadagā un vienā no šiem braucieniem ir ticis "pamanīts jau autobusa galapunktā", kur "slēpjoties vēroja Ādažu militārās bāzes žogu". No tā Drošības policija izdarījusi secinājumu - skaidrs, ka "V. Lindermans, atrodoties Kadagā, izpētīja apkārtni un vietu, kur, kad un kā labāk izdarīt noziegumu, un šo informāciju nodeva A. Kurkin, A. Popko un K. Makarov".
"Autobusa galapunktā nav vajadzība slēpties - tur tā vieta, kur 2 čudjiki pārkāpa pāri žogam ar slaveno trepju palīdzību, ir vienkārši tāpat pārredzama 30 (trīsdesmit) metru attālumā visiem, kas atrodas galapunktā. Bez tam, precīzi turpat pretī ir 75 dzīvokļu māja... Nu, kā tā var..." - tā viegli kritiski par Drošības policijas darbu rakstīja kāds Pietiek lasītājs, kad pirmoreiz publicējām šo informāciju.
Bet varbūt tomēr viņam nav taisnība? Gaidām Pietiek lasītāju viedokļus (Drošības policija, kā zināms, neko par šo tēmu bilst nevēlas) - kur tieši, kādā tieši veidā un kā nomaskējoties Lindermans šajā vietā, kuras attēlus publicējam, spēja slēpjoties vērot militārās bāzes žogu un tādā veidā kalt savus plānus, par kuriem Drošības policija gan uzzināja tikai pēc to īstenošanas.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
