Jautājums lasītājiem (un arī Drošības policijai): kur tieši Lindermans te varēja "slēpjoties vērot žogu"?
PIETIEK08.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek pārstāvis piektdien pabija Kadagas autobusa galapunktā - vietā, kur saskaņā ar Drošības policijas lēmumu par aizdomās turētā statusa noteikšanu Vladimirs Lindermans esot "slēpjoties vērojis Ādažu militārās bāzes žogu", kas kopā ar trepju un kātu apskati būvmateriālu veikalā devis pamatu Drošības policijai turēt Lindermanu aizdomās par terorisma un spiegošanas mēģinājuma atbalstīšanu.
Brauciena laikā Kadagas autobusa galapunktā tapa šīs fotogrāfijas un īsais videomateriāls, kas dod precīzu priekšstatu par to, kā izskatās šajā vietā, - pamatīgā tukšā laukumā, kura vienā pusē ir vairākas piecstāvu daudzdzīvokļu mājas, bet otrā pusē pāri ceļam - bēdīgi slavenais NBS bāzes žogs, kuram jūnija sākumā pārkāpa divi Krievijas nacionālboļševiku pēcteči, kurus Drošības policija pašlaik tur aizdomās par terorismu un spiegošanu.
Odiozais Lindermans savukārt oficiāli tiek turēts aizdomās pēc veseliem četriem Krimināllikuma pantiem kā nozieguma (terorisma un spiegošanas) mēģinājuma atbalstītājs - "persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus".
Saskaņā ar Drošības policijas lēmumu par aizdomās turētā statusu, uz kura pamata Lindermanam noteikts drošības līdzeklis, viņa līdzdalība spiegošanas un terorisma gatavošanā izpaudusies viņa vizītē būvniecības preču veikalā. "2015.gada 05.jūnijā V. Lindermans ieradās Tirdzniecības namā Kurši, kas atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 301. Veikalā viņš uzturējās apmēram 20 minūtes, nesteidzīgi apskatot preces, t.sk., kātus. Ienākot veikalā un izejot no tā, V. Lindermans kārtīgi apskatīja pie ieejas durvīm esošās trepes, kā arī ilgu laiku pavadīja pie stenda/plaukta, kur izliktas pārdošanai trepes," teikts Drošības policijas lēmumā.
Savukārt Drošības policijas aizdomas nostiprinājis fakts, ka Lindermans jūnija sākumā veselas divas reizes ar satiksmes autobusu ieradies Kadagā un vienā no šiem braucieniem ir ticis "pamanīts jau autobusa galapunktā", kur "slēpjoties vēroja Ādažu militārās bāzes žogu". No tā Drošības policija izdarījusi secinājumu - skaidrs, ka "V. Lindermans, atrodoties Kadagā, izpētīja apkārtni un vietu, kur, kad un kā labāk izdarīt noziegumu, un šo informāciju nodeva A. Kurkin, A. Popko un K. Makarov".
"Autobusa galapunktā nav vajadzība slēpties - tur tā vieta, kur 2 čudjiki pārkāpa pāri žogam ar slaveno trepju palīdzību, ir vienkārši tāpat pārredzama 30 (trīsdesmit) metru attālumā visiem, kas atrodas galapunktā. Bez tam, precīzi turpat pretī ir 75 dzīvokļu māja... Nu, kā tā var..." - tā viegli kritiski par Drošības policijas darbu rakstīja kāds Pietiek lasītājs, kad pirmoreiz publicējām šo informāciju.
Bet varbūt tomēr viņam nav taisnība? Gaidām Pietiek lasītāju viedokļus (Drošības policija, kā zināms, neko par šo tēmu bilst nevēlas) - kur tieši, kādā tieši veidā un kā nomaskējoties Lindermans šajā vietā, kuras attēlus publicējam, spēja slēpjoties vērot militārās bāzes žogu un tādā veidā kalt savus plānus, par kuriem Drošības policija gan uzzināja tikai pēc to īstenošanas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
