Jautājums par Maigura Strīķa darījumu aizskāris Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka jūtas

Pietiek jau informējis, ka dienesta darbinieks Maigurs Strīķis, kurš plašāk zināms kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes dzīvesbiedrs (abi attēlā), 2001. gada maijā dzīvokli Rīgā, Kurzemes prospektā iegādājies par cenu, kura ir bijusi būtiski mazāka par reālajām tirgus cenām attiecīgajā laika periodā, tādējādi radot aizdomas par fiktīvas cenas uzrādīšanu un valsts krāpšanu.

Saistībā ar šiem faktiem Pietiek pārstāvis, norādot uz publikāciju, kurā tie bija minēti, bija vērsies pie MIDD vadības ar šādu iesniegumā izteiktu vēlmi: „Ar šo vēlos no Jums saņemt atbildi uz jautājumu – vai MIDD gatavojas veikt kādu pārbaudi šajā sakarā, lūgt veikt šādu pārbaudi kādai citai valsts institūcijai, vai arī MIDD šādi fakti tās darbinieku biogrāfijās nešķiet būtiski? Atbildi pamatojiet.”

Vesels mēnesis – iesniegums MIDD saņemts 16. aprīlī, bet atbilde tika nosūtīta 15. maijā – Krēķim pagāja, līdz viņš izanalizēja iesnieguma saturu un secināja, ka tas ir „klaji aizskarošs un izaicinošs”, līdz ar ko viņam ir saskaņā ar Iesniegumu likumu ir tiesības uz to neatbildēt. Atsaucoties uz šo likuma normu, Krēķis oficiālā vēstulē paziņojis, ka iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas.

MIDD priekšniekam mēnesi ilgā analīze nav bijusi pietiekama, lai noskaidrotu, ka, atsakoties sniegt atbildi uz iesniegumu, valsts amatpersonai ir obligāti jānorāda atteikuma pārsūdzēšanas kārtība.

Pietiek pārstāvis jau ir vērsies pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, pieprasot nodrošināt ne tikai atbildes sniegšanu pēc būtības uz iesniegumu MIDD, bet arī Krēķa paskaidrojumu, uz kāda pamata viņš uzdotu jautājumu kvalificējis kā klaji aizskarošu un izaicinošu un kādu iemeslu dēļ MIDD priekšnieks pārkāpis Iesniegumu likuma normas un nav norādījis, kā iespējams pārsūdzēt atbildes sniegšanas atteikumu.

Tāpat Pabrikam pieprasīts nodrošināt gan Krēķa rakstisku atvainošanos par savu prettiesisko rīcību, mēģinot nesniegt atbildi pēc būtības, kā arī nenorādot, kā iespējams pārsūdzēt atbildes sniegšanas atteikumu, gan MIDD priekšnieka atvainošanos par savu izteikto apgalvojumu, ka iesnieguma autors nosūtījis Latvijas Republikas valsts iestādei klaji aizskarošu un izaicinošu iesniegumu. Pabrikam pieprasīts arī informēt, kā Krēķis tiks sodīts par savu prettiesisko rīcību.

Tikmēr KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ir izvēlējies citu taktiku, - viņa ieskatā publiskotie fakti par Strīķu laulātā pāra dzīvokli vienkārši esot pārāk vispārīgi. „Lemjot par pasākumiem, kas veicami saistībā ar Jūsu iesniegumu, Birojs secināja, ka Jūsu norādītie fakti ir vispārīgi un nesatur informāciju, kura būtu par pamatu pārbaudes uzsākšanai par Biroja amatpersonas iespējamo prettiesisko rīcību,” teikts Streļčenoka oficiālajā atbildē.

KNAB negatavojoties izrādīt nekādu interesi par tā darbinieku vai viņu ģimenes locekļu izvairīšanos no nodokļu un līdzīgu maksājumu nomaksas, - tā esot Valsts ieņēmumu dienesta kompetence. „Birojs ir gatavs sadarboties ar kompetentajām institūcijām un savas kompetences ietvaros veiks attiecīgo faktu (ziņu) pārbaudi, ja kompetentās institūcijas attiecīgās lietas izskatīšanas gadījumā konstatēs faktus, kas būs par pamatu pārbaudes uzsākšanai par Biroja amatpersonas rīcību,” norādījis Streļčenoks.

Kā Pietiek jau informējis, tiesas oficiāli izprasīta informācija rāda, ka Strīķes deklarētā dzīvesvieta ir aptuveni 49 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Rīgā, Kurzemes prospektā, kas oficiāli pieder Strīķes dzīvesbiedram, 1967. gadā dzimušajam Maiguram Strīķim.

Kā rāda Pietiek oficiāli saņemtie Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, šo dzīvokli Strīķis 2001. gada maijā no kādas 1940. gadā dzimušas kundzes iegādājies, oficiāli samaksājot 2800 latu, tas ir – aptuveni 57 latus kvadrātmetrā.

Šī summa ir bijusi būtiski mazāka par reālajām tirgus cenām šajā laikā: kā apliecina Pietiek aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti (kuri gan vienbalsīgi lūdza viņus saistībā ar KNAB priekšnieka vietnieces dzīvokļa jautājumiem nepieminēt), 2000.-2001. gadā pat tālākajos mikrorajonos tādas cenas kā 100 dolāru par kvadrātmetru jau sen nav eksistējušas.

„Deviņdesmito gadu sākumā, kad masveidā izbrauca Krievijas militārpersonas, Kurzemes prospektā divistabu dzīvokli varēja nopirkt arī par 50-60 dolāriem kvadrātmetrā, taču tie laiki sen beidzās. 2001. gadā, kad jau bija sākusies masveida kreditēšana, šādam dzīvoklim vajadzēja maksāt vismaz 200 dolārus kvadrātmetrā, ja ne visus 300,” apliecināja viens no ekspertiem.

Ne Strīķe, ne KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs nav vēlējušies atbildēt uz jautājumu, vai Strīķe ir lietas kursā, ka viņas dzīvesbiedrs dzīvokli, ko viņa deklarējusi kā savu dzīvesvietu, iegādājies par cenu, kas bijusi būtiski zemāka par tirgus cenu.

Novērtē šo rakstu: