Iesaki rakstu: 
Vai mēs nepārklausījāmies – Jaunās Vienotības finanšu ministrs Arvils Ašeradens par lēmumu, ko darīt ar visu Jaunās Vienotības iepriekšējā finanšu ministra Jāņa Reira uzsākto atstādinātās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes sakarā, domās pēc tiesībsargājošos iestāžu slēdzieniem? Nevis iepazīstoties ar Finanšu ministrijas rīcībā esošo informāciju un argumentiem? Vai tiesībsargājošās iestādes ir līdz šim komentējušas notiekošo VID? Korupciju un rīkojumu nepildīšanu, izrēķināšanos par neglaimojošas informācijas paušanu?
Vai muitas vadītāju Raimondu Zukulu iecēla Jaunzeme? Vai Zukula draudzība ar Krišjāņa Kariņa bijušo biroja vadītāju un tagad parlamentāro sekretāru Jāni Patmalnieku ir palīdzējusi viņam saglabāt amatu laikā, kad muitā korupcija turpināja zelt un plaukt tādā nekaunības līmenī, ka, pat pieņemot darbā jaunos muitniekus, tie jau sākumā tiek instruēti, kur jābāž kukulī saņemtie 5 EUR.
Cik lielai draudzībai ir jābūt, ka pat pēc 29 (!!!) muitnieku aizturēšanas bez jebkādām bailēm turpinās organizēta kukuļņemšana muitā un pēc nepilna gada tiek aizturēti vēl vismaz 15 muitnieki?
Ar ko vispār muitas darbības nodrošināšanā nodarbojas Zukuls, viņa vietnieki, Jaunzeme? Vai tam ir sakars ar Jaunzemes biežajām tikšanās reizēm ar Juri Jurašu? It īpaši laikā, kad viņš bija Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Atgriežoties pie interesantās tiesībsargājošo iestāžu nostājas – kāpēc tās piesedz tik neveiksmīgu iestādes vadītāju? Ne tikai piesedz, bet aktīvi iestājas par viņas neaizskaramību, par to, lai viņa nekādā gadījumā netiek ne pārcelta, ne atbrīvota no VID ģenerāldirektora amata? Pamatojums par labo sadarbību neiztur kritiku, jo iestāžu līmenī sadarbība vienmēr ir notikusi un notiek. Kāpēc piesedz? Kas viņā tāds? Kāds apsolījums? Bailes?
Pietiek jau nesen rakstīja, ka Jaunzeme ir centusies, lai pret Reiru tiek ierosināts kriminālprocess. Neatlaidīgi centusies. Vai viņa tāpat rīkosies pret šeradenu, ja viņš iedrošināsies uzsākt kādu pārbaudi par Jaunzemes darbību VID vadītājas amatā?
Vai varbūt tomēr cita attiecību līnija? Vai tā ir kaut kā saistīta ar viņas dzīvesbiedra ciešo draudzību ar advokātu Romualdu Vonsoviču? Vai te neizskatās pēc kāda īpaša sadarbības apsolījuma – ja Jaunzeme uzņemtos tik nepatīkamā Lato Lapsas lietu kaut kā novest līdz kam tādam, lai varētu pret viņu vērsties ar, piemēram, Krimināllikuma bardzību?
Sak’, Jaunzemes kundze, mēs Jums visādi palīdzēsim, jo saprotiet pati, mums šo personu grūti piesiet kādam pantam, varbūt Jūs? Tur nodokļi, darījumi, līdzekļu izcelsme, gan jau būs, kur aizķerties… un par to mēs Jūs vienmēr aizstāvēsim. Vai varētu būt, ka šāda veida apspriedē ir piedalījies kādas valsts augstākās amatpersonas administrācijas pārstāvis?
Vai varētu būt, ka pirms piektdienas „konstruktīvās sarunas” ar Jaunzemi Ašeradenam notikusi konstruktīva saruna ar šīs sarunas dalībniekiem?
P.S. Vai neesam aizmirsuši, ka Jaunzeme vadīja Ekonomikas ministrijas administrāciju laikā, kad Ekonomikas ministrs bija Ašeradens? Laikā, kad no Ekonomikas ministrijas aizplūda ļoti daudz labu, domājošu darbinieku?
Ļoti daudz jautājumu Jaunzemes sakarā.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
