Iesaki rakstu: 
Vai mēs nepārklausījāmies – Jaunās Vienotības finanšu ministrs Arvils Ašeradens par lēmumu, ko darīt ar visu Jaunās Vienotības iepriekšējā finanšu ministra Jāņa Reira uzsākto atstādinātās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes sakarā, domās pēc tiesībsargājošos iestāžu slēdzieniem? Nevis iepazīstoties ar Finanšu ministrijas rīcībā esošo informāciju un argumentiem? Vai tiesībsargājošās iestādes ir līdz šim komentējušas notiekošo VID? Korupciju un rīkojumu nepildīšanu, izrēķināšanos par neglaimojošas informācijas paušanu?
Vai muitas vadītāju Raimondu Zukulu iecēla Jaunzeme? Vai Zukula draudzība ar Krišjāņa Kariņa bijušo biroja vadītāju un tagad parlamentāro sekretāru Jāni Patmalnieku ir palīdzējusi viņam saglabāt amatu laikā, kad muitā korupcija turpināja zelt un plaukt tādā nekaunības līmenī, ka, pat pieņemot darbā jaunos muitniekus, tie jau sākumā tiek instruēti, kur jābāž kukulī saņemtie 5 EUR.
Cik lielai draudzībai ir jābūt, ka pat pēc 29 (!!!) muitnieku aizturēšanas bez jebkādām bailēm turpinās organizēta kukuļņemšana muitā un pēc nepilna gada tiek aizturēti vēl vismaz 15 muitnieki?
Ar ko vispār muitas darbības nodrošināšanā nodarbojas Zukuls, viņa vietnieki, Jaunzeme? Vai tam ir sakars ar Jaunzemes biežajām tikšanās reizēm ar Juri Jurašu? It īpaši laikā, kad viņš bija Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Atgriežoties pie interesantās tiesībsargājošo iestāžu nostājas – kāpēc tās piesedz tik neveiksmīgu iestādes vadītāju? Ne tikai piesedz, bet aktīvi iestājas par viņas neaizskaramību, par to, lai viņa nekādā gadījumā netiek ne pārcelta, ne atbrīvota no VID ģenerāldirektora amata? Pamatojums par labo sadarbību neiztur kritiku, jo iestāžu līmenī sadarbība vienmēr ir notikusi un notiek. Kāpēc piesedz? Kas viņā tāds? Kāds apsolījums? Bailes?
Pietiek jau nesen rakstīja, ka Jaunzeme ir centusies, lai pret Reiru tiek ierosināts kriminālprocess. Neatlaidīgi centusies. Vai viņa tāpat rīkosies pret šeradenu, ja viņš iedrošināsies uzsākt kādu pārbaudi par Jaunzemes darbību VID vadītājas amatā?
Vai varbūt tomēr cita attiecību līnija? Vai tā ir kaut kā saistīta ar viņas dzīvesbiedra ciešo draudzību ar advokātu Romualdu Vonsoviču? Vai te neizskatās pēc kāda īpaša sadarbības apsolījuma – ja Jaunzeme uzņemtos tik nepatīkamā Lato Lapsas lietu kaut kā novest līdz kam tādam, lai varētu pret viņu vērsties ar, piemēram, Krimināllikuma bardzību?
Sak’, Jaunzemes kundze, mēs Jums visādi palīdzēsim, jo saprotiet pati, mums šo personu grūti piesiet kādam pantam, varbūt Jūs? Tur nodokļi, darījumi, līdzekļu izcelsme, gan jau būs, kur aizķerties… un par to mēs Jūs vienmēr aizstāvēsim. Vai varētu būt, ka šāda veida apspriedē ir piedalījies kādas valsts augstākās amatpersonas administrācijas pārstāvis?
Vai varētu būt, ka pirms piektdienas „konstruktīvās sarunas” ar Jaunzemi Ašeradenam notikusi konstruktīva saruna ar šīs sarunas dalībniekiem?
P.S. Vai neesam aizmirsuši, ka Jaunzeme vadīja Ekonomikas ministrijas administrāciju laikā, kad Ekonomikas ministrs bija Ašeradens? Laikā, kad no Ekonomikas ministrijas aizplūda ļoti daudz labu, domājošu darbinieku?
Ļoti daudz jautājumu Jaunzemes sakarā.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
