Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neminem id agere, ut ex alterius praedetur inscitia. Neviens nedrīkst izmantot cita neziņu. (Latīņu izteiciens.)

Viss maksā tik, cik maksā; viss maksā tik, cik maksā; viss maksā tik, cik maksā; - šis teiciens mūsdienās kļuvis par populāru mantru, kuru dzirdam atkārtojam visai bieži. Izklausās jau asprātīgi un dziļdomīgi, es pat teiktu, - izklausās pēc aksiomas (kas nav jāpierāda), Un vairums cilvēku piekrītoši māj ar galvu, sak, - tā jau ir, ko tur iebilst. Vien retais aizdomājas, bet aizdomāties tiešām ir par ko...

Vēsturē iegājušais bēdīgi slavenais hitleriskās Vācijas propagandists Gebelss esot teicis: “Simt reižu atkārtoti meli kļūst par patiesību.”

Nu, es atļaušos tam nepiekrist,- manuprāt, meli ir meli, un nekādi nevar kļūt par patiesību. Cilvēki tikai var noturēt vai uzskatīt tos par patiesību. Bet tas, ka Gebelsa metode nav novecojusi un sekmīgi darbojas arī mūsdienās, ir acīmredzams. Mani pārsteidz tas, ar kādu nekaunīgu vieglumu var apstrādāt pat labi izglītotu cilvēku prātus, lai tie zaudētu spēju veselīgi spriest, analizēt un pat… veikt vienkāršas aritmētiskas darbības, rezultātā bieži vien padarot savu dzīvi par smagi velkamu vezumu. Varbūt iztaisīsim inventarizāciju šajā vezumā? Palūkosimies, ar ko tad tas īsti ir piekrauts! Un, vai tiešām viss maksā tik, cik maksā?

Miteklis

Ir pamatlietas, bez kurām dzīvi grūti iedomāties, un mājoklis ir viena no tām. Šoreiz paanalizēsim dzīvokļu īpašnieku smago nastu – rēķinus. Ka “īpašnieki” ir īpašnieki tikai formāli, t.i., tikai tik ilgi, kamēr cītīgi maksā rēķinus, domāju, visiem ir skaidrs, un tas nav šī raksta vēstījums. Plašāk privātīpašuma tēma skarta rakstā “Par privātīpašuma iluzorumu”, vai,” Īpašnieks vai tikai nomnieks”.

Bet nu, atgriežamies pie tēmas - rēķini un aritmētika. Un te tad arī sākas “jautrība”, jo, lai nopietni uztvertu dzīvokļu rēķinus, ir jābūt vai nu vienaldzīgam, vai paviršam, vai nekompetentam, vai vienkārši nedrīkst domāt – jāizdara intelektuāla pašnāvība. Vai arī tik bagātam, lai būtu gluži vienalga, cik kas maksā. Tālākie aprēķini un secinājumi ir tīri empīriski, t. i.,uz pieredzi un acīmredzamiem faktiem balstīti. Lai piedod man “zinātniski teorētiskās” argumentācijas piekritēji – mani tā pārāk neinteresē. Jo “zinātniski” var pierādīt, kā tagad tautieši saka, - “dajebko”. Un nevar jau pārbaudīt, jo tad ir jākļūst pašam par zinātnieku. Bet, lai kļūtu par zinātnieku visās jomās, dzīve ir par īsu... Pie kam zinātnieki paši bieži vien par kādu pat visai vienkāršu lietu ir pretējos, vai, vismaz, atšķirīgos uzskatos. Piemēram, kas bija pirmais, - vista, vai ola?... Vai, - kā no nekā var rasties kaut kas? Un, - ja “kaut kas” ir bijis vienmēr, no kurienes tad tas ir radies?...

Tāpēc, spriedīsim piezemēti, vienkārši, veselīgi un praktiski. Jā, lasītājam jāpaskaidro, no kurienes informācija un skaitļi. No pieredzes. Man ir bijusi tā laime un privilēģija dzīvot, lai arī nelielā, bet savā mājā, lietot ūdeni no savas akas un sildīt māju un ūdeni ar pašražotu siltumu. Tādēļ es zinu, cik kas reāli maksā. (Ja skatīties filozofiskāk un dziļāk, tad neko jau cilvēks neražo – viss nepieciešamais dzīvei uz zemes jau ir cilvēkam dots – ūdens, energoresursi, pārtika, gaiss. Jāpieliek tikai nedaudz darba, lai to visu lietotu. Pie kam – tas viss ir dots par velti...) Bet nejauksim kopā šos dažādos izpratnes, skatījuma līmeņus. Šodienas tēma ir aritmētika. Un aritmētika sanāk visai interesanta, lai neteiktu – dīvaina. Faktiski, tas, kas notiek mūsdienās komercjomā, tālu iziet ārpus veselīgas saprašanas un loģikas. Atļaušos nelielu atkāpīti.

Piemēram, tāda visiem nepieciešama “lieta”, kā gaiss, ko elpojam. Kādiem, droši vien par lielu sarūgtinājumu, lielākā daļa planētas iedzīvotāju to lieto pilnīgi par velti, un nemaz netaisās par to maksāt. Tāda lietu kārtība, tā teikt - nejēdzība no biznesa viedokļa, dabiski, neapmierina visus, un tiek meklēti risinājumi. Diemžēl jāsaka, - sekmīgi. Kā pārdot cilvēkam gaisu? Nu kurš to pirks? Ļoti vienkārši – vajag cilvēkiem to padarīt nepieejamāku, vajag to padarīt par preci, citiem vārdiem – īpašniekam vai lietotājam atņemt vai nozagt, lai pēc tam pārdotu atpakaļ. Kādā veidā? Nu, tas atkal ir vienkārši – vajag sabojāt to, kas ir pieejams un apgrūtināt pieeju tīram bezmaksas gaisam. Tādā veidā šķietami absurda situācija var kļūt par realitāti, kā tas ir dažās pasaules lielpilsētās, kur tīrs gaiss ir kļuvis par tirgus preci. Es, paldies Dievam, pagaidām vēl neesmu pircis gaisu, un ceru, ka arī nepirkšu.(Interesanti, vai gaisa cenai tiek pieskaitīts arī PVN?) Tas pats ar ūdeni.

Bet nu, - pie jautr., piedodiet, es gribēju teikt - pie rēķiniem.

Ūdens

Pieļauju, ka lasītājs zina, ka ūdeni neviens neražo. To attīra, atsāļo, transportē, pārdod, iegūst no urbumiem, upēm vai avotiem, bet – neražo. Esmu bijis vietās, kur saldūdens dabā nav pieejams, bet to iegūst atsāļojot jūras ūdeni, bet tas nav Latvijas gadījums. Jo mums ūdens vienkārši ir. (Es personīgi atceros laiku, kad bija publiski pieejamas akas un dzeramā ūdens vietas bez maksas. Kad mums toreiz stāstīja, ka ūdens citās valstīs jāpērk par naudu, tas šķita pilnīgi neticami un smieklīgi). Lielākās izmaksas ir to nogādāt līdz patērētājam. Un te sākas jautrība.

Katrs cilvēks saprot, ka vienam patērētājam piegādāta ūdens pašizmaksa būs augstāka nekā septiņdesmit patērētājiem piegādāta, sadalot uz galviņām. Bet - nekā! Kad es salīdzināju individuālās mājas ar aku īpašnieka ūdens iegūšanas izmaksas ar daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieka rēķiniem par ūdeni, izrādījās, ka pēdējie maksā par ūdeni nevis mazāk, bet krietni vairāk. Rēķinos ūdens piegāde un kanalizācija ir apvienoti vienā maksājumā, kurš ir 1.28 eiro m3 + PVN. Atgādināšu, ka par PVN sauc nodevu, ar kuru valsts apliek praktiski visas preces un pakalpojumus, un kura, lai izklausītos smukāk un nesaprotamāk, ir nosaukta par Pievienotās Vērtības Nodokli. Kas pie kā ir ticis pievienots, grūti saprast. Acīmredzot, ūdenim pa ceļam pievienoja vērtību un nu tas jūsu krānā ir vērtīgāks, nekā ieguves vietā. Loģiski, ka ūdenim tuksnesī ir cita vērtība, kā upes malā, bet es gan to sauktu vienkārši par transportēšanas vai piegādes izmaksām, kuras ir skaidras un saprotamas. Bet tās jau ir iekļautas ūdens cenā. Manuprāt, aplikt ar nodokli ūdeni ir amorāli.

Par PVN runājot, citāts:

„Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” Saeimā tika pieņemts 1995. gada 9. martā. Valsts prezidents to izsludināja 1995. gada 30. martā, un likums stājās spēkā ar 1995. gada 1. maiju. (Urtāns A., u.c., 2008)”

Agrāk to sauca par apgrozījuma nodokli, un senos laikos tas bija neliels, sākot ar 1%, bet pirmās nepieciešamības precēm vispār netika piemērots. Kā redzam, „apetīte aug ēdot”, jo šodien Latvijā PVN vairumam preču un pakalpojumu ir 21%. Arī diemžēl rēķinā redzamajam ūdenim. Šim nodoklim (PVN) Latvijā ir tikai divdesmit gadu, bet tas, tāpat kā daudzas citas dzīvi apgrūtinošas lietas, ieviests ar pārsteidzošu vieglumu. Man šķiet, ka Latvijā tiešām ir unikāli toleranta tauta, kura spējīga izteikt savu neapmierinātību, vienīgi klusējot pametot valsti. Varbūt, ka tas arī nav sliktākais protesta veids, tikai - kas būs tālāk?

Atgriežamies pie ūdens. Kā piemēru paņēmu ūdenssūkni “Pedrollo CP 200”. Sūkņa jauda 2,2kw (3Hp), ražība pie 51metru augsta ūdensstaba 4.2m3/h. Teorētiski tas nozīmē, ka pie elektroenerģijas cenas 1kw=0,176 eiro, viena kubikmetra ūdens uzsūknēšana 51(!)metra augstumā izmaksā (elektroenerģija)

0,176 eiro x 2,2kw : 4,2m3 = 0,09219 eiro! Plus kanalizācija.

Bet, kā redzam, cilvēkam tiek piestādīts rēķins, kur par vienu m3 ūdens un kanalizāciju jāmaksā 1,5488 eiro(1,28+21% PVN)! Jā, pašizmaksā es neiekļāvu sūkņa un cauruļu nolietojumu un kanalizāciju, bet, pēc pieredzes varu teikt, ka tie ir salīdzinoši niecīgi. No otras puses, es aprēķinos neiekļāvu arī to, ka daudzīvokļu mājās katram dzīvoklim nav vajadzīgs savs sūknis un sava ūdens maģistrāle, un piegādes izdevumi sadalās uz daudzām jo daudzām galvām, precīzāk – makiem. Nu labi, nebūsim sīkumaini un elektroenerģijas izmaksas pareizināsim ar divi – 0,09219 x 2 = 0,18438eur/m3 Vajadzētu pietikt. Un kas sanāk? Sanāk, ka ūdens tiek piegādāts un aizgādāts ar apm. 840% peļņu!

Pieļauju, ka “peļņa” ir vēl lielāka, ņemot vērā milzīgo cilvēku koncentrāciju pilsētās...

Tāpēc nav jābrīnās, ka šajā valstī vieni skaita centus, kamēr citi kļuvuši trekni jo trekni...

Tikai...cik ētisks ir šāds “bizness”?...

Nu, ko, - braucam tālāk?

Apkure

Šis nu laikam daudziem būs visai sāpīgs jautājums. Ja par auksto ūdeni, pat astoņkārtīgi pārmaksājot, summas nav lielas, tad apkure cērt robus maciņā daudz pamatīgākus. Bet, vai tā ir apkure vai tomēr siltumpiegādātāju negausība komplektā ar nekaunību, lūkosim noskaidrot.

Vēlos paskaidrot, ka principā es neesmu pret biznesu. Es esmu pret to, ka par biznesu dēvē, piemēram, mežu izciršanu, citu dabas resursu izsaimniekošanu, spekulāciju un iedzīvošanos uz citu rēķina, izmantojot šo “citu” bezalternatīvas situāciju. Tā šoreiz laikam ir ar dzīvokļu īpašniekiem.

Tātad – par apkuri.

Uzreiz jāsaka, ka precīzu skaitļu nebūs. Jo ir gandrīz neiespējami izmērīt visus ēku parametrus un ņemt vērā visus faktorus. To izmanto veikli darboņi. Vairāk piedāvāšu ilustrācijas un piemērus. Secinājumus izdariet paši. Jo retorikā ar kādu siltumpiegādātāju noalgotu siltumenergētiķi es neielaidīšos. Viņš būs trenēts ar tabulām un diagrammām pierādīt to, ko viņam jāpierāda, bet es neko nevēlos pierādīt. Es vēlos tikai pastāstīt, bet secinājumus izdariet paši. Kā latīņu spārnotais teiciens saka - “Ad narrandum, non ad probandum”. (Lai pastāstītu, nevis lai pierādītu.)

Kā minēju iepriekš, dzīvoju savā nelielajā pusotrstāvīgajā mājiņā ar centrālo apkuri, kura kurināma ar malku. Centrālapkure tiek kurināta arī vasarā, lai nodrošinātu ar karsto ūdeni. Māja ir paveca, ar labu siltumizolāciju neizceļas. Gadā es izlietoju ap 20 m3 malkas, kas, pēc pašreizējām cenām būtu apm. 800 eiro gadā, t.i., apm. 67 eiro mēnesī. Plus darbs – atnest malku, kurināt, tīrīt katlu. Malka neapšaubāmi Latvijā ir lētākais un pieejamākais kurināmais. Apkurināta ir apm. 100m2 platība plus karstais ūdens. Un tagad salīdzināsim ar tikpat lielu dzīvokli. Lai gan, - salīdzināt būs grūti, jo mājai ir četras aukstas ārsienas, auksti griesti un auksta grīda, tātad seši virzieni, no kuriem nākt aukstumam.

 Dzīvokļos, pārsvarā, ir cita situācija. Nerunājot par to, ka daudzas daudzīvokļu mājas jau ir nopakotas kā termosi, dzīvokļiem parasti nav vairāk par divām ārsienām. Un, ja tas nav pirmajā vai pēdējā stāvā, tad arī griesti un grīda ir silti. Un tomēr – rēķini par siltumu nebeidz pārsteigt un izbrīnīt. Vadoties no veselīga saprāta un loģikas un ņemot vērā dzīvokļu niecīgos siltuma zudumus un to, ka siltums vienlaicīgi tiek pievadīts daudziem dzīvokļiem, siltuma rēķiniem vajadzētu būt neievērojamiem. Jā, valsts ir tik “humāna”, ka apkurei pierēķina nevis 21%PVN, bet “tikai” 12% PVN. Bet, nez kādēļ, viena kvadrātmetra apkure, salīdzinot ar privātmāju,nav uz pusi lētāka, kā tam vajadzētu būt. Tā ir...1,8892 eiro/m2! Privātmājai – 0,67 eiro/m2. Vai nav viela pārdomām? Es domāju, ka dzīvokļa apkures izmaksām, lietojot vietējo kurināmo – šķeldu, granulas, - nevajadzētu pārsniegt 0,30 – 0,40 eiro/m2 mēnesī. Es atkārtoju – neesmu pret biznesu. Bet esmu pret vairuma iedzīvotāju - savu dzīvokļu ķīlnieku - ekspluatāciju un apkrāpšanu, izmantojot cilvēka pamatvajadzības – vajadzību pēc pajumtes, ūdens un siltuma. Un šo cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamo summu aplikt ar nodokli es uzskatu vismaz par neētisku, lai neteiktu vairāk...Ir skaidrs arī tas, ka Latvijas varturi nerūpējas par optimālo veidu valsts iedzīvotāju nodrošināšanai ar siltumu, izmantojot visai bagātos vietējos resursus, piemēram, šķeldu, bet importē tos no ārzemēm savu merkantilo interešu dēļ. Šķeldu, nezin kādēļ, eksportē...Ak nauda, nauda...Vājākām dvēselēm nav izredžu pretoties tās velnišķīgajam kārdinājumam. Bet pie Latvijas valsts stūres es stipras neredzu...

Un, atcerieties - “Ad narrandum, non ad probandum”. “Lai pastāstītu, nevis lai pierādītu”...

Varētu turpināt un uzrakstīt par metāla izstrādājumu astronomiskajām cenām, salīdzinot ar izejvielu cenām, par piena pārdošanas un iepirkuma cenu vairākkārtējo starpību, par graudu un miltu cenām (kviešu graudi – ap 200eur/t, bet, piemēram, “Hercoga” milti mazumtirdzniecībā – apm. 1000eur/t) utt. Galu galā – par nodokļiem un sodiem kā valsts kases pildīšanas līdzekļiem. Ja lasītājam labpatiks, varam šo kamolīti pašķetināt vēl.

Nobeigumā. Rukā, vergs, saule vēl augstu!

Vairums cilvēku darbā pavada ievērojamu dzīves laiku, kurš tiek pārvērsts un novērtēts naudā. Tikai pavisam nedaudzi izredzētie strādā nevis naudas, bet aicinājuma dēļ. Darbā pavadītais laiks diemžēl tiek atrauts ģimenei, bērniem, draugiem. Neko darīt, jāstrādā – tā iekārtota pasaule. Bet tas, ka cilvēka nopelnītās naudas (lasi - dzīves) lielāko daļu kāds vienkārši, primitīvi, nekaunīgi un brutāli piesavinās, nav pareizi. Kādēļ gan parazītam pašam negādāt sev iztiku godīgā ceļā, uz sava dārgākā dzīves resursa – laika – rēķina? Kādēļ jādzīvo uz citu dzīves un darba rēķina?

Vai Tevi šāda lietu kārtība apmierina?

P.S.Ja kāds pārmetīs, ka nav vērts par to runāt, jo “tāpat tur neko nevar darīt”, tad varu jau iepriekš atbildēt – Var! Un par to var būt cits raksts...

Novērtē šo rakstu:

179
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...