Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi nevar nosēdēt mierā un ik pa brīdim nāk klajā ar dažādām interesantām idejām.

Piemēram, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens no Kaimiņa partijas pēkšņi paziņoja, ka vajag apvienot Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Šim tematam uzreiz pieslēdzās tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. Bez šaubām, viņš izteica gatavību vadīt apvienoto ministriju un paziņoja, ka vispār tā bijusi viņa vadītās partijas ideja, kas tikusi izteikta jau pirms Saeimas vēlēšanām.

Cik atceramies, šī nebija vienīgā spožā Jaunās konservatīvās partijas ideja – partijas vadošie politiķi, piemēram, Juta Strīķe un Juris Jurašs gribēja arī apvienot visas valsts drošības iestādes, tādējādi izveidojot supermonopolu – vienu milzīgu drošības dienestu. Nav šaubu, ka Jaunā konservatīvā partija bija pārliecināta, ka tikai tās pārstāvji būtu pelnījuši vadīt šādu superdienestu, kas varētu kontrolēt visus Latvijas iedzīvotājus.

Jāatzīst, ka īpašas dotības sakaitināt pedagogus piemīt izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai. Šoreiz viņa, piedaloties radio raidījumā “Krustpunktā”, izteica ideju, ka vajadzētu pārskatīt slodzes bērnudārzu pedagogiem, jo viņi tērējot mazāk laika savas darbības sagatavošanai nekā vidusskolu skolotāji un augstskolu pasniedzēji.

Kā jau varēja gaidīt, tas izraisīja veselu sašutuma vilni gan sociālajos medijos, gan citos televīzijas un radio raidījumos. Ņemot vērā, ka bērnudārzu pedagogiem jau tāpat ir ļoti mazas algas, šāda Šuplinskas ideja tika uzņemta ļoti negatīvi. Tagad par to būs iemesls parunāt arī LIZDA priekšsēdētājai Ingai Vanagai, kura pēdējā laikā ir diezgan klusa publiskajā vidē.

Savu neapmierinātību ar valdības izveidoto budžetu jau ir izteikuši sociālie partneri – Brīvo arodbiedrību savienība un Darba devēju konfederācija. Brīvo arodbiedrību savienība ir sašutusi par labklājības ministres Ramonas Petravičas ierosinājumu saīsināt laiku, kurā tiek maksāti bezdarbnieku pabalsti. Pārējos sociālos partnerus, kā vienmēr, neapmierina lielie nodokļi un nepietiekamais valsts atbalsts. Valdībai tiek izteikti arī citi pārmetumi. Šādas sociālo partneru pretenzijas gan nav nekas jauns un nedzirdēts, tomēr arī tās pastiprina nervozo gaistoni valdošajā koalīcijā pirms budžeta apstiprināšanas Saeimā.

Iespējams, politiķu ņemšanos ar dažādām spicām idejām var izskaidrot ar nesen publiskotajiem partiju reitingiem. Protams, tie ir tikai aptuveni un var mainīties līdz nākamajām pašvaldību un Saeimas vēlēšanām, tomēr reitingi vienmēr izraisa interesi. Kā parasti, līderpozīcijas ir saglabājusi “Saskaņa”, un nav pamata domāt, ka šī situācija ievērojami mainīsies, ja vien netiks izveidota kāda konkurējoša partija, kas cīnīsies par krievvalodīgo vēlētāju balsīm.

Valdošajām koalīcijas partijām ir apmēram vienādi reitingi – 6-9%, kas arī izskaidro valdošajā koalīcijā pastāvošo nervozo gaisotni un kasīšanos savā starpā. Izņēmums ir Kaimiņa partija, kuras reitings ir nokritis līdz kādiem 3%. Tas arī nepārsteidz, zinot, ka šī partija faktiski ir izjukusi un tās simbols Artuss Kaimiņš šajā Saeimā ir pārvērties par pārsteidzoši solīdu deputātu, kurš vairs neskraida citiem pakaļ ar kameru un necīnās pret žurnālistiem. Tieši otrādi, tagad Kaimiņš aizstāv žurnālistus un aicina beidzot no amata atkāpties NEPLP vadītāju Daci Ķezberi.

Tikmēr Radio Ziņu dienesta darbinieki sola rīkot streiku, jo nav saņēmuši apstiprinājumu, ka viņiem patiešām tiks piešķirts papildu finansējums algu palielināšanai. Pagaidām šādu solījumu neizsaka neviens no politiķiem, kuri nesen kvēli solīja atbalstīt žurnālistu prasības. Līdzīgu solījumu deva arī prezidents Egils Levits, un būtu interesanti dzirdēt viņa skaidrojumu, kāpēc šī iniciatīva netiek virzīta tālāk.

Publiskajā telpā maz ir redzama otras opozīcijas partijas - ZZS darbība. Tiesa, to nevar teikt par ZZS valdes priekšsēdētāju un Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru, kurš ir aktīvs sociālajos tīklos un sniedz intervijas arī citos medijos. Jocīgi, ka ZZS un tajā ietilpstošā Zaļā partija maz iesaistās diskusijās par klimata izmaiņām un visām Gretas Tunbergas aktivitātēm, par ko daudz raksta laikraksti un plaši atspoguļo televīzija un radio.

Šķiet, ka izvērstās aktivitātes par šo tematu varētu būt kā medus maize Zaļajai partijai un visai ZZS, kas varētu izmantot visas sabiedrībā redzamās kaislības ap klimata izmaiņām savas atpazīstamības palielināšanai. Nav šaubu, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji atbalsta zaļās idejas un dabas aizsardzību, tāpēc arī ar lielu interesi klausītos dažādas diskusijas par šo tematu.

Pietiekami interesantas bija Tavara izklāstītās pārdomas, kurās viņš sadalīja tā sauktos zaļos vairākās kategorijās, piemēram, zaļajos globālistos un zaļajos nacionālajos patriotos. Zinot Tavara eiroskeptiskos un antiglobālos uzskatus, gribētos sagaidīt laiku, kad viņš beidzot izveidos savu partiju – eiroskeptiķu un antiglobālistu partiju. Šobrīd izskatās, ka Tavars līdz galam sagraus ZZS un Zaļo partiju un tikai pēc tam veidos kādu eiroskeptiķu kustību.

Būtu interesanti dzirdēt, vai arī citi ZZS un Zaļās partijas biedri un politiķi domā līdzīgi un aktīvi izplata eiroskeptiķu un antiglobālistu idejas. Ja tā nav, tad viņiem tomēr vajadzētu sniegt savu vērtējumu Tavara aktivitātēm un plaši paustajām idejām.

Partiju un politiķu aktivitātes un radošās idejas sola interesantus brīžus politikas vērotājiem arī tuvāko dienu laikā. Cerēsim, ka politiķi tomēr spēs būt pietiekami racionāli, lai ievērotu zināmu savstarpēju pieklājību un nesakašķētos tiktāl, ka to kopīga darbība valdošajā koalīcijā tiktu nopietni apdraudēta.

Novērtē šo rakstu:

30
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...