Jeļenas Kreiles naivās instalācijas tiesa novērtēja ar trīs gadiem ieslodzījuma
Vladimirs Lindermans26.07.2024.
Komentāri (247)
Iesaki rakstu: 
Rīdziniecei Jeļenai Kreilei tiesa piesprieda trīs gadus reālas brīvības atņemšanas par viņas dzīvokļa logos izvietotajām instalācijām. Šādi viņa esot slavinājusi Krievijas agresiju un kara noziegumus, kā arī PSRS izdarītos noziegumus. Mans “mīļotais” Latvijas Krimināllikuma 74.1 pants.
Cik man zināms, ne tiesnese, ne prokurore neizmantoja vārdu “instalācija”. Iespējams, viņi nezina, kas tas ir. Īsumā paskaidrošu.
Instalācija ir kompozīcija no priekšmetiem, kas ir īpašā veidā izkārtoti telpā. Instalācijas sastāvdaļas var būt dabas izcelsmes objekti, sadzīves lietas, tekstu fragmenti, zīmējumi, fotogrāfijas. Kopā savienoti tie veido JAUNAS nozīmes.
Nosacīti runājot, dzintara gabals, politiska līdera portrets, Šekspīra sonets, čipsu reklāma un zobu suka vairs nav tie paši, kas ikdienas dzīvē, un kļūst par kāda skatītājiem adresēta vēstījuma elementiem, kuri mijiedarbojas savā starpā.
Pēc visiem kritērijiem spriežot, Jeļena Kreile nodarbojās tieši ar instalācijām. Viņa kombinēja vienā kompozīcijā dažādus priekšmetus, veidojot jaunas nozīmes. Uz palodzes ir Krievijas karoga krāsās nokrāsotas kastes vai ķieģelis. Bet tie ir pārsieti ar sarkanbaltsarkanu lenti – un nozīme mainās. To paskaidro uzraksts pāri nosacītajam ķieģelim “Latvijas un Krievijas nesagraujamās draudzības pamati”. Un virs tā visa – veļas knaģi, arī Krievijas karoga krāsās: domāju, lai piemestu klāt drusciņ ironijas, lai patoss būtu mazāk izteikts.
Prokuratūra un tiesa to visu nav pamanījušas. Droši vien tās aplūkoja fotogrāfijas ar instalācijām caur īpašām brillēm, caur kurām ir redzams tikai Krievijas karogs.
Citiem vārdiem izsakoties, prokuratūra un tiesa ignorēja Kreiles kompozīciju JĒGU. Kādā vietā ieraudzīja Krievijas karogu, citur – vārdu “Kremlis”, citviet – uzvārdu “Putins”. Ahā, lūk, agresorvalsts simboli!.. Ar to pietiek, lai ietupinātu cilvēku uz trim gadiem.
Tas ir tāpat kā spriest pēc viena vārda par teikuma jēgu, kurā ir desmit vārdi.
Jebkuram objektīvam skatītājam ir acīmredzami: gan minētā Kreiles instalācija, gan citas ietver vienkāršu vēstījumu – kā multenēs par runci Leopoldu: dzīvosim draudzīgi! Vai, izsakoties akadēmiskākā garā: Kreile iestājas par labām Latvijas un Krievijas kaimiņu attiecībām. Var ironizēt par viņas politisko naivumu, bet naivums nav noziegums.
Jeļenas Kreiles logu instalācijas ir ļoti viegli lasāmas. To nozīme nav slēpta smalkos simbolu labirintos – tā ir uzreiz redzama. Tajās nav agresijas vai kara noziegumu slavināšanas. To apliecinātu jebkurš godīgs eksperts semiotikas (zinātne par zīmju sistēmām) vai kultūrzinātnes jomā.
P.S. Man ir vēl daži jautājumi par pasludināto spriedumu. Piemēram, kuru konkrēti Krievijas militārpersonu izdarīto kara noziegumu ir slavinājusi Kreile? Vai KF valsts karogs ir simbols, ko aizliegts izmantot publiskajā telpā? Taču par to – citreiz.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
