Jeļenas Kreiles naivās instalācijas tiesa novērtēja ar trīs gadiem ieslodzījuma
Vladimirs Lindermans26.07.2024.
Komentāri (247)
Iesaki rakstu: 
Rīdziniecei Jeļenai Kreilei tiesa piesprieda trīs gadus reālas brīvības atņemšanas par viņas dzīvokļa logos izvietotajām instalācijām. Šādi viņa esot slavinājusi Krievijas agresiju un kara noziegumus, kā arī PSRS izdarītos noziegumus. Mans “mīļotais” Latvijas Krimināllikuma 74.1 pants.
Cik man zināms, ne tiesnese, ne prokurore neizmantoja vārdu “instalācija”. Iespējams, viņi nezina, kas tas ir. Īsumā paskaidrošu.
Instalācija ir kompozīcija no priekšmetiem, kas ir īpašā veidā izkārtoti telpā. Instalācijas sastāvdaļas var būt dabas izcelsmes objekti, sadzīves lietas, tekstu fragmenti, zīmējumi, fotogrāfijas. Kopā savienoti tie veido JAUNAS nozīmes.
Nosacīti runājot, dzintara gabals, politiska līdera portrets, Šekspīra sonets, čipsu reklāma un zobu suka vairs nav tie paši, kas ikdienas dzīvē, un kļūst par kāda skatītājiem adresēta vēstījuma elementiem, kuri mijiedarbojas savā starpā.
Pēc visiem kritērijiem spriežot, Jeļena Kreile nodarbojās tieši ar instalācijām. Viņa kombinēja vienā kompozīcijā dažādus priekšmetus, veidojot jaunas nozīmes. Uz palodzes ir Krievijas karoga krāsās nokrāsotas kastes vai ķieģelis. Bet tie ir pārsieti ar sarkanbaltsarkanu lenti – un nozīme mainās. To paskaidro uzraksts pāri nosacītajam ķieģelim “Latvijas un Krievijas nesagraujamās draudzības pamati”. Un virs tā visa – veļas knaģi, arī Krievijas karoga krāsās: domāju, lai piemestu klāt drusciņ ironijas, lai patoss būtu mazāk izteikts.
Prokuratūra un tiesa to visu nav pamanījušas. Droši vien tās aplūkoja fotogrāfijas ar instalācijām caur īpašām brillēm, caur kurām ir redzams tikai Krievijas karogs.
Citiem vārdiem izsakoties, prokuratūra un tiesa ignorēja Kreiles kompozīciju JĒGU. Kādā vietā ieraudzīja Krievijas karogu, citur – vārdu “Kremlis”, citviet – uzvārdu “Putins”. Ahā, lūk, agresorvalsts simboli!.. Ar to pietiek, lai ietupinātu cilvēku uz trim gadiem.
Tas ir tāpat kā spriest pēc viena vārda par teikuma jēgu, kurā ir desmit vārdi.
Jebkuram objektīvam skatītājam ir acīmredzami: gan minētā Kreiles instalācija, gan citas ietver vienkāršu vēstījumu – kā multenēs par runci Leopoldu: dzīvosim draudzīgi! Vai, izsakoties akadēmiskākā garā: Kreile iestājas par labām Latvijas un Krievijas kaimiņu attiecībām. Var ironizēt par viņas politisko naivumu, bet naivums nav noziegums.
Jeļenas Kreiles logu instalācijas ir ļoti viegli lasāmas. To nozīme nav slēpta smalkos simbolu labirintos – tā ir uzreiz redzama. Tajās nav agresijas vai kara noziegumu slavināšanas. To apliecinātu jebkurš godīgs eksperts semiotikas (zinātne par zīmju sistēmām) vai kultūrzinātnes jomā.
P.S. Man ir vēl daži jautājumi par pasludināto spriedumu. Piemēram, kuru konkrēti Krievijas militārpersonu izdarīto kara noziegumu ir slavinājusi Kreile? Vai KF valsts karogs ir simbols, ko aizliegts izmantot publiskajā telpā? Taču par to – citreiz.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
