Jelgavas dome nolemj pirkt īpašumu par trešdaļu dārgāk, nekā tas bijis izsludināts pārdošanā
PIETIEK15.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jelgavas pilsētas dome nolēmusi iegādāties nekustamo īpašumu par 90 tūkstošiem eiro, lai gan, kā liecina Pietiek rīcībā esošā izdruka no sludinājumu portāla ss.lv, pārdevējs iepriekš šo pašu īpašumu piedāvājis iegādāties gandrīz par trešdaļu lētāk - par 65 tūkstošiem eiro. Pašvaldība aizbildinās, ka īpašuma iegādei esot izmantotas pirmpirkuma tiesības un tā cena, kas bijusi norādīta līgumā, bet iespēju pirkt par sludinājumā piedāvāto cenu tai neesot bijis.
Sludinājums, kas bija publicēts sludinājumu portālā ss.lv, vēstīja, ka tiek pārdots nekustamais īpašums Jelgavas centrā, kas sastāv no 1534 kvadrātmetriem zemes un 162 kvadrātmetrus lielas ēkas un atrodas Svētes ielā 8. Kā īpašuma cena bija norādīti 65 tūkstoši eiro.
Taču nu Jelgavas dome pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties šo īpašumu jau par būtiski lielāku summu - 90 tūkstošiem eiro, un domes Komunikācijas un mediju attiecību galvenā speciāliste Līga Klismeta skaidro, ka par sludinājumā norādīto cenu "neviens domei šo īpašumu iegādāties nav piedāvājis" un pašvaldība pirkumu veic saskaņā ar likumu.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pašvaldība var atsavināt nekustamo īpašumu, par kuru pašvaldībā ir iesniegts pirkuma līgums, pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Tas nozīmē - ja pircējs un pārdevējs ir noslēguši līgumu par kādu summu, pašvaldībai ir tiesības šo īpašumu par šādu summu iegādāties, apejot sākotnējo pircēju.
"Pašvaldībai ir saistoša pārdevēja un pircēja vienošanās, kas attiecas uz tiesiski noslēgta līguma būtiskām sastāvdaļām – šajā gadījumā pirkuma cena – 90 000 eiro,” par šo gadījumu, kad Jelgavas pašvaldība nolēmusi likt lietā šīs parasti reti izmantotās tiesības, informē domes pārstāve.
Kā iemeslu, kādēļ dome šajā gadījumā izmantojusi pirmpirkuma tiesības, pašvaldības pārstāve min faktu, ka īpašums atrodas pilsētas centra zonā autoostas teritorijā un robežojas ar Jelgavas pilsētas pašvaldībai piederošiem zemes īpašumiem.
Jelgavas pilsētas teritorijas plānojumu 2009.- 2021.gadam īpašuma plānotā izmantošana ir sabiedriskās un darījumu teritoriju apbūve. Šajā situācijā Īpašuma iegādāšanās Jelgavas pilsētas pašvaldības īpašumā došot "iespēju novērst teritorijas stāvokļa pasliktināšanos un veicinās tās revitalizāciju, kā arī publiski nozīmīgu sabiedriskā transporta pieturvietu ierīkošanu starppilsētu pasažieru pārvadājumiem".
Jelgavas pilsētas pašvaldība esot izskatījusi iespēju minēto īpašumu iegādāties jau 2007.gadā par 66 000 latu. „Pārdevējs nav piedāvājis pašvaldībai iegādāties nekustamo īpašumu Svētes ielā 8 par 65 000 eiro,” uzsver Klismeta.
Vides un reģionālās attīstības ministrija skaidro, ka īpašumus, kas nepieciešami pašvaldības funkciju realizēšanai, dome tomēr var iegādāties arī citā ceļā, ne tikai gaidot, kad tam uzradīsies cits pircējs un tad izmantot pirmpirkuma tiesības. Tomēr jebkurā gadījumā ir jābūt pamatojumam, kādēļ pašvaldība īpašumu pērk.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
