Jelgavas pašvaldība paklusām mēģina iznīcināt mūsu skolu
Jelgavas 2. pamatskolas vecāku padome31.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mūsu pilsētā izveidojusies situācija, ka tiek plānots reorganizēt skolu tīklu. Visvairāk šīs jautājums skar trīs Jelgavas skolas: Jelgavas 2.pamatskolu, Jelgavas 6.vidusskolu un Spīdolas Ģimnāziju.
Jelgavas pilsētas dome pasūtīja SIA “Dynamic University” izstrādāt “Jelgavas pilsētas izglītības attīstības stratēģiju 2019.-2025.gadam”. Tas ir konsultāciju uzņēmums, kas piedāvā profesionālu atbalstu un nodrošina stratēģiskas konsultācijas izcilības sekmēšanā, pārmaiņu vadībā un partnerību veidošanā Latvijā un citviet Eiropā.
Tā rezultātā Jelgavas pilsētas dome un Jelgavas izglītības pārvalde piedāvāja izskatīt tikai divus variantus, - tie bija tā saucamais plāns A un plāns B. Īsumā piedāvātie varianti: “A” - atstāt Jelgavas 2.pamatskolu savās telpās Sarmas iela 2, Spīdolas Valsts Ģimnāziju pārcelt uz Jelgavas 6.vidusskolas telpām, kā rezultātā tiek reorganizēta Jelgavas 6.vidusskola. “B” plāns paredz savienot Jelgavas 2.pamatskolu un 6.vidusskolu, un pārcelt 2.pamatskolu uz 6.vidusskolas telpām. Līdz ar ko Spīdolas Ģimnāziju pārcelt uz mūsu skolas ēku!
Detalizēto dokumentu vietā no pašvaldības tika saņemta tikai īsa prezentācija ar attēliem. Pētījums pašvaldībai izmaksāja 26 000 eiro!
Šajā pētījumā svarīgākais jautājums ir tas, ka Jelgavas skolās ir daudz brīvu vietu, no kurām 600 ir mazākumtautību skolās. No tām aptuveni 500 brīvu vietu ir Jelgavas 6.vidusskolā, kura atrodas pilsētas nomalē (aptuveni 5km no Jelgavas centra), aptuveni 200 vietu Jelgavas 2.pamatskolā, arī 200 vietu 5.vidusskolā. Spīdolas Ģimnāzijā pašlaik ir 502 skolnieki, ēkā kur tagad izvietota skola ir vecās partijas ēkā, kura ir paredzēta tikai 280 skolēniem. Savā priekšvēlēšanu kompānijā pilsētas mērs A.Ravinš un Zāļo un Zemnieku partija apsolīja uzcelt Spīdolas Ģimnāzijai jaunu ēku, bet līdz šim brīdim tā arī nav realizēts un pēc mūsu informācijas nav plānots realizēt!
Gan vecāku sanāksmē, gan masmēdijos Jelgavas pilsētas izglītības pārvalde un mūsu mērs uzstāj uz varianta B realizāciju. Mēs nesaprotam - kādēļ ir jāslēdz mūsu skola? Mums pašlaik skola ir aizpildīta par 82 %, un ir tendence augt, piemēram, pēdējā gada laikā +21 skolēns!
Mums radās jautājumi, uz kuriem līdz šim tā arī neesam saņēmuši atbildes:
- Kāpēc ir skatīts tikai variants B, nemaz skaidri neargumentējot? Kaut arī piedāvāts A!
- Kāpēc nav izpildīts solījums un nav uzbūvēta jauna ēka Spīdolas Valsts Ģimnāzijai?
- Kāpēc nav organizēta publiska apspriešana?
- Kāpēc netika uzklausīti citi vecāku konstruktīvie argumenti un piedāvājumi?
- Mums kļuvis zināms, ka pastāv vairāki stratēģijas varianti, kurus Jelgavas Dome noklusē. Kāds tam ir iemesls?
- Kāpēc tiek reorganizēta tieši lielākā mazākumtautību skola? (Skolai nav grūtību mācīties bilingvāli un tuvākajā laikā pāriet uz valsts valodu, ko paredz MK noteikumi, tāpēc runa nevar iet par valodas jautājumiem.)
- Kāpēc lēmums Izglītības pārvaldē ir jau pieņemts, kaut plānu izstrāde vēl nav pabeigta?
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
