Jezdakova dodas piecu nedēļu atvaļinājumā, bet noliedz plānu pamest VID ģenerāldirektores amatu
PIETIEK19.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova no 30. jūlija līdz pat septembra sākumam dosies piecu nedēļu ilgā atvaļinājumā, bet noliedz valdības kuluāros izskanējušās runas par plāniem pēc atvaļinājuma beigām amatā vairs neatgriezties. "Jūs zinat - sievietes garastāvoklis mainās katru brīdi, bet, ja es izdomāšu nopietni [pamest amatu], tad pirmais par to uzzinās finanšu ministrs," noliedzot šīs spekulācijas, ceturtdienas rītā Pietiek teica Jezdakova.
Nelija Jezdakova, kura VID ģenerāldirektores pienākumus pilda nedaudz vairāk kā divus gadus, pirmo reizi nolēmusi doties piecu nedēļu ilgā atvaļinājumā no 30. jūlija līdz pat septembra sākumam. "Viņa ir pārgurusi," skaidroja Jezdakovas palīdze Elita Skrastiņa. Informāciju par Jezdakovas plāniem pamest amatu Pietiek sniedza informēti avoti VID un Finanšu ministrijā (FM), un šīs ziņas bija atbalsojušās arī valdības kuluāros. Vielu versijām bija devusi pati Jezdakova, kura tuvākajam lokam bija paudusi nodomu pēc garā atvaļinājuma VID ģenerāldirektora amatā neatgriezties.
"Šobrīd es skaitu dieniņas līdz atvaļinājumam, un, ja vien man ar veselību viss būs kārtībā, es palikšu amatā. Jūs zināt, mēs, sievietes, šodien varam sūtīt visus ratā, bet rīt būt labā garastāvoklī. Sievietes garastāvoklis mainās katru brīdi, bet, ja es izdomāšu nopietni [pamest amatu], tad pirmais par to uzzinās finanšu ministrs," noliedzot, ka lēmums par aiziešanu pieņemts, ceturtdienas rītā Pietiek teica Jezdakova.
Saistībā ar VID vadības iespējamo maiņu pēdējās dienās tika pieļauts, ka Jezdakova, kuras karjeras iespējas privātajā sfērā ierobežotu interešu konflikti, varētu palikt darbā VID, kļūstot par jaunā ģenerāldirektora padomnieci. Viņas iespējamā aiziešana tika pamatota ar spiedienu no dažādām biznesa grupām ar politisko aizmuguri, kuras iepriekš spējušas "sarunāt lietas", piemēram, par nodokļu uzrēķinu atcelšanu, bet šobrīd netiek uzklausītas.
Šai sakarā Pietiek saukts finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) padomnieka Jāņa Dambīša vārds, kurš līdzīgi kā vēl viens ministra padomnieks Andis Jacino FM tiek uzskatīts par Einara Repšes atstātu "mantojumu". Dambīti Pietiek avoti minējuši starp personām, kas manītas tā dēvētās Repšes biedrības apspriedēs. Biedrību izveidojuši tādi miljonāri kā, piemēram, Donāts Vaitaitis, Uldis Mierkalns un citi, kuru biznesu ietekmē arī VID lēmumi. Uz Jacino vārda sākotnēji bija reģistrēta Repšes biedrības Latvijas attīstībai mājaslapa internetā, bet tūlīt pēc tam, kad Pietiek tam pievērsa interesi, tā tika pārreģistrēta uz Edgara Jaunupa vārda.
Jezdakova Pietiek ceturtdienas rītā noliedza, ka būtu izjutusi kādu biznesa grupu spiedienu vai atraidījusi aicinājumus tikties, lai "sarunātu lietas", kas varētu būt pamatā kāda vēlmei nomainīt VID vadību. "Pagaidām nē, [neizjūtu spiedienu]. Mani arī neviens neaicina tikties. Jūs jau zinat, ka neesmu publiska persona, man tas viss ir svešs, un arī tiekos ārpus darba es tikai ar dažiem, sen zināmiem cilvēkiem," teica Jezdakova.
Attiecības ar finanšu ministra padomnieku Dambīti viņa raksturoja kā koleģiālas. Viņa neesot ne tieši, ne VID vai FM kuluāros dzirdējusi runas, ka Dambītis vēlētos Jezdakovas nomaiņu amatā. "Mums ar Jāni ir koleģiālas attiecības. Viņš man to nav teicis. Vai viņš būtu tik ietekmīgs, lai par to runātu? Es nedomāju, ka Dambītis ir ietekmīgāks par finanšu ministru vai Ministru kabinetu, kas mani iecēla amatā un var arī atcelt. Es Jāni satieku sapulcēs pie finanšu ministra, zinu, ka viņš tur birojā strādā, pārskata pastu, dara citas lietas," sprieda VID ģenerāldirektore. Jezdakova atgādināja, ka 2010. gadā noslēgts līgums uz pieciem gadiem, kas nozīmē, ka viņas pilnvaras beidzas 2015. gadā.
Iepriekš vairāki savstarpēji nesaistīti avoti Pietiek uzsvēra, ka lēmums par aiziešanu, ja tāds tiktu pieņemts, būtu Jezdakovas pašas izšķiršanās un viņai nav "palūgts aiziet". Nogurums, komunikācijas problēmas, kas ir grūti savienojamas ar tik publisku amatu, un spiediens no dažādām biznesa grupām ir trīs galvenie iemesli, kurus min pamatā Jezdakovas iespējamajai vēlmei pamest amatu. Avoti valdībā Pietiek uzsver, ka Jezdakova var rēķināties ar premjera Valda Dombrovska (Vienotība) atbalstu.
Jezdakovas vietā VID ģenerāldirektora pienākumus uz garo atvaļinājuma laiku pildīs viņas vietnieks, VID Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) jau parakstījis attiecīgus dokumentus, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Kravaļa reputāciju aptraipīja saistība ar Vladimira Vaškeviča kukuļdošanas lietu. No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšanas materiāliem secināms, ka Kravali no apsūdzībām kukuļņemšanā izglābusi sadarbošanās, liecinot pret kukuļa devēju Vaškeviču. Tādēļ kā reālāko Jezdakovas pēcteci amatā minēja otru VID ģenerāldirektora vietnieku, VID Nodokļu pārvaldes direktoru Aigaru Undzēnu. Neoficiāli izskan, ka viņa nonākšana amatā ierakstītos to spēlētāju plānā, kuri vēlētos Jezdakovas nomaiņu.
Jezdakova VID faktiski vada jau kopš 2009. gada oktobra, kad valdība no amata atstādināja iepriekšējo iestādes vadītāju Dzintaru Jakānu, bet oficiāli amatā tika apstiprināta 2010. gada martā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
