JKP pārstāvis: ja šinī gadījumā mani pratinātu policija, tad es godīgi pateiktu, ka neatceros, kur esmu ieguvis informāciju
PIETIEK26.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl vairāk pastiprinot aizdomas par politisko „jumtu” nesenā Vecrīgas viesnīcas reiderisma gadījuma sakarā, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) oficiālā runaspersona Oskars Muksimovs nespēj vai nevēlas paskaidrot, no kurienes viņš ņēmis informāciju par šīs lietas izmeklēšanas apstākļiem Valsts policijā. Ja šinī gadījumā mani pratinātu policija, tad es godīgi pateiktu, ka neatceros, kur esmu ieguvis informāciju, apgalvo JKP pārstāvis.
„Gulami noreiderē viesnīcu pirms septiņiem gadiem. Tagad beidzot vp [domāta Valsts policija] noņem arestu, lai var atgriezt īpašniekam, bet pietiek pasniedz, ka Alla reiders. Best! Whats gonna happen next!?!?!” – Muksimovs, kurš bieži pauž partijas viedokli par dažādiem jautājumiem, šādu ierakstu bija veicis sociālajā tīklā Twitter.
Līdz šim, izņemot vienīgi gadījumus, kad runa ir par kādu augstu partijas amatpersonu un visbiežāk smagos noziegumos apsūdzēto Juri Jurašu, JKP ir publiski atbalstījusi dažādu strīdus jautājumu risināšanu tiesā, turklāt partijas vadītājs Jānis Bordāns ieņem tieši tieslietu ministra amatu.
Taču šajā gadījumā, kad runa ir par Juraša dzīvesbiedres (vismaz 2018. gadā viņa vēl minēta Juraša amatpersonas deklarācijā), bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Rīgas brīvostas darbinieces Allas Jurašas interesēm, partijas pārstāvis šo principu acīmredzami ir pārkāpis.
Lai gan tiesa jautājumā par viesnīcas piederību vēl ir tikai priekšā, JKP oficiālā amatpersona jau tagad ir nākusi klajā ar atbalstošu paziņojumu tam, ka „VP noņem arestu, lai var atgriezt īpašniekam”. Turklāt, kas interesanti, JKP pārstāvis ir izrādījis labu informētību par šo jautājumu, tā netieši apliecinot, ka partijas vadībā par šo jautājumu ir ticis spriests. Tiesa, intervijā viņš to noliedz, apgalvojot, ka runa esot tikai par viņa personisko viedokli, kurš esot balstīts uz baumām:
- Vai ierakstu Twitter rakstījāt kā privātpersona, vai kā partijas pārstāvis?
- Jūs par manu konkrēto Twitter ierakstu? Nē, nu, es paužu savu viedokli.
- Tas ir jūsu personīgais viedoklis?
- Es no sava personīgā profila Twitter varu paust tikai savu personīgo viedokli. Partijas viedokli, es domāju, ka nē.
- No kurienes jums ir informācija par šo lietu?
- Tas taču viss ir internetā atrodams. Informācija jau ir pieejama.
- Jūs tomēr paužat detaļas, kas nav bijušas iepriekš internetā.
- Ir dzirdētas baumas. Kaut kādas baumas. Kaut kas internetā ir. Tā bilde kopā liekas. Šāds arī mans viedoklis ir.
- Vai savu viedokli paudāt, vadoties no baumām?
- Nu, redziet, ir kaut kāda informācija, kur mēs šobrīd varam nezināt visas detaļas, mēs varam kvalificēt kā baumas. Protams, šādas baumas var vienā brīdī pārtapt arī par patiesību. Protams, es nevaru apgalvot, tā arī, kā jūs sakāt, es jau nezinu lietas apstākļus. Šis ir mans viedoklis, ko es paužu.
- Tas arī tika apspriests partijā?
- Nē, tas nekādā formātā nekur nav ticis apspriests.
- Vai tā ir partijas nostāja iejaukties reiderisma lietās?
- Bet kur ir šeit. Man ir pretjautājums. Bet kur šeit partijas iejaukšanās?
- Jūs tomēr esat partijas oficiālais pārstāvis.
- Nu, labi, jā. Un tas man liedz paust viedokli par šo notikumu?
- Es vienkārši vēlos saprast, vai tā ir partijas nostāja?
- Tas ir mans personīgais viedoklis. Es paužu savu viedokli par lietām, kā vien vēlos. Tas nav partijas viedoklis. Es savā privātajā Twitter kontā nepaužu ne partijas, ne citu viedokli. Es paužu savu viedokli.
- Un kāds ir jūsu mērķis, paužot šo viedokli?
- Es nezinu. Varbūt jūs varat… Katrs var interpretēt dažādi. Es uzskatīju, ka man tas tanī brīdī ir jāpasaka. Šis pietiek.com, viltus ziņu portāls izplata šādu informāciju, man šķita, ka ir nepieciešams izpaust tās detaļas, kuras es nojaušu vai zinu, kuras, manuprāt, lasītājam vai vērotājam būtu svarīgi zināt.
- Tad man vēlreiz jājautā – no kurienes jūs to zināt?
- Es nevaru atbildēt precīzi, jo es neveidoju pētījumu par konkrēto situāciju. Ir kaut kādas lietas, kuras es zinu. Ir kaut kādas lietas, kuras esmu kaut kur dzirdējis, ir kaut kādas nepārbaudītas, man ir kaut kāds viedoklis. Jūs par šo veidojat ziņu?
- Protams.
- Par manu tvītu? Vai tā ir kaut kāda sastāvdaļa šim?
- Tā ir sastāvdaļa rakstam. Tāpēc man ir svarīgi saprast, no kurienes jums šīs ziņas.
- Bet kura no tām visām lietām, ko es tur teicu, varētu būt kaut kādā veidā nepieejama informācija? Ja jūs man prasāt, kur es kaut ko esmu uzzinājis. Es jau trīs vairāk gadus esmu partijā, trīs vairāk gadus esmu interesējies par dažnedažādām norisēm valstī, un attiecīgi ir par kaut kādām konkrētām lietām lietas, ko es zinu. Ja šinī gadījumā mani pratinātu policija, tad arī attiecīgi es godīgi pateiktu, ka es neatceros, kur es šādu informāciju esmu ieguvis. Tas nav bijis nekāds īpašs formāts, vai tā nav bijusi kaut kāda konkrēta persona, no kuras es to esmu uzzinājis. Es to nevaru atminēties…
Kā jau informēts, marta beigās nedaudzie gājēji Vecrīgā varēja noraudzīties aizraujošā ainā, kā Juraša kopā ar vairākiem vīriešiem – iespējams, privātā tērptiem policijas darbiniekiem mēģināja „šturmēt” viesnīcas ēku Grēcinieku ielā 28. Dokumenti rāda, ka uz neveiksmīgo iebrukumu advokāti bija iedrošinājusi paklusām „nokārtota” aresta noņemšana kārotajam nekustamajam īpašumam.
Tā ka īpašums, kurā pašlaik atrodas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulama viesnīca, figurē kriminālprocesā, tam saskaņā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētāja lēmumu jau vairākus gadus ir uzlikts arests.
Tam būtu vajadzējis nozīmēt, ka līdz kriminālprocesa iztiesāšanai īpašums tā arī paliktu arestēts, un tā liktenis izšķirtos līdz ar tiesas spriedumu. Taču, kā izrādījās, strīdā par īpašumtiesībām bija iesaistījusies bijusī KNAB darbiniece, tagadējā advokāte Juraša, kurai, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no avotiem Valsts policijā, varētu būt izdevies izmantot savus vai sava (bijušā) vīra kontaktus tiesībsargāšanas iestādēs, lai pandēmijas un ārkārtas stāvokļa apstākļos lietu paklusām „nokārtotu” par labu saviem klientiem.
Šis nav bijis pirmais šāds mēģinājums, taču līdz šim tie veikti ar „civilizētākām” metodēm. Pietiek rīcībā ir ar 2018. gada jūliju datēts Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes dokuments, no kura izriet, ka iepriekš mēģināts nevēlamo arestu atcelt, izmantojot kontaktus prokuratūrā, taču – neveiksmīgi.
Tad ticis saņemts Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurores Ilutas Papsujevičas lēmums par šī jautājuma pārskatīšanu, taču arī pēc tās ar Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes aresta lēmums atstāts spēkā.
Taču tagad, izmantojot ārkārtas stāvokļa radītās jukas un uzmanības pievēršanu citiem jautājumiem, Juraša dzīvesbiedrei izdevies panākt, ka paklusām tiek noņemts īpašumam uzliktais arests un Uzņēmumu reģistrs pieņem nepieciešamos lēmumus attiecībā uz īpašumam noteiktajiem liegumiem.
Pietiek avoti jau iepriekš norādīja, ka šādu lēmumu pieņemšana nebūtu bijusi iespējama, ja netiktu izmantota Jurašu ģimenes ietekme Tieslietu ministrijā, - to, kā zināms, vada Juraša partijas biedrs Jānis Bordāns, bet pats Jurašs ilgu laiku bija ministrijas parlamentārais sekretārs.
Ministrija netieši var ietekmēt zemesgrāmatu lēmumus, savukārt par tās varu „pareizu” Uzņēmumu reģistra lēmumu pieņemšanā liecina notikumi ap Olainfarm īpašnieku maiņām.
Savukārt citi avoti norāda uz Jurašas ciešām saitēm ar vēl vienu izbijušu KNAB darbinieci Signi Boli, kura tagad ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un kurai ir iespējas vajadzības gadījumā „palūgt” policijai pieņemt kādu vajadzīgu lēmumu. JKP pārstāvja publiskie izteikumi šo versiju par politisko „jumtu” tikai apstiprina.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
