Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunās konservatīvās partijas pārstāve, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir nākusi klajā ar jaunu „bezkompromisa tiesiskuma” ideju, - viņa iesniegusi Valsts kancelejā grozījumu projektu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kura būtība – ļaut valsts augstskolu padomju locekļiem neiesniegt amatpersonas deklarācijas, tādējādi slēpjot savus ienākumus, īpašumus, kapitāldaļas un citus amatus. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē iesniegto grozījumu projektu un tā anotāciju.

Projekts Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11. nr.; 2003, 12. nr.; 2006, 2., 20. nr.; 2007, 14. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 10., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162. nr.; 2011, 76. nr.; 2012, 104. nr.; 2013, 6. nr.; 2014, 32., 38., 228. nr.; 2015, 107., 190., 251. nr.; 2016, 31., 123. nr.; 2018, 36. nr.; 2019, 233. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 23. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām – augstskolas padomes locekļiem valsts dibinātās augstskolās."

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Šā likuma 23. panta sestā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās."

Iesniedzējs: izglītības un zinātnes ministre I.Šuplinska       

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekta “Grozījumi likumā ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (turpmāk – projekts) mērķis ir paredzēt īpašus nosacījumus valsts dibināto augstskolu padomes locekļu valsts amatpersonu deklarācijas iesniegšanai.

Risinājums – izdarīt izņēmumu attiecībā uz valsts dibināto augstskolu padomes locekļiem nosakot, ka šīm personām nav jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas.

Projekts stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātajās augstskolās.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz konceptuālajā ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” (atbalstīts ar Ministru kabineta 2020.gada 4.marta rīkojumu Nr.94) (turpmāk – ziņojums) noteikto.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ziņojums paredz izveidot un ieviest valsts dibināto augstskolu iekšējās pārvaldības sistēmās augstskolu padomes, kas spētu efektīvi garantēt augstākās izglītības institūciju autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu.

Ziņojums nosaka, ka augstskolas padome ir valsts dibinātas augstskolas koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas nodrošina augstskolas autonomiju un labas pārvaldības principa īstenošanu un ir atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību atbilstoši dibinātāja noteiktajiem mērķiem.

Ziņojumā ir atrunāts valsts dibināto augstskolu padomes sastāvs un minimālās prasības tās locekļiem. Padomē tiks nodrošināta arī ārējo ekspertu pārstāvība. Padomes sastāvu apstiprinās Ministru kabinets.

Bez tam, saskaņā ar ziņojumā noteikto augstskolas padomes locekļi būs valsts amatpersonas un tām paredzēts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikt atvieglojumus attiecībā uz valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu. Līdzīgi šajā likumā arī uz amatpersonām, kuras pilda amata pienākumus ārpus publiskas personas institūcijām un cita starpā veic arī finanšu līdzekļu sadalīšanu, netiek attiecinātas prasības par valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanu.

Tādējādi ir izstrādāts projekts, kurš paredz, ka valsts dibināto augstskolu padomes locekļiem valsts amatpersonu deklarācijas nav jāsniedz. Projekts arī paredz noteikt, ka minētais regulējums stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās.

Saskaņā ar ziņojuma VIII nodaļas “Turpmākās rīcības plāns” 4. tabulas 2.punktu projekts Ministru kabinetā ir jāiesniedz līdz 2020. gada 15. aprīlim, vienlaicīgi ar tabulas 1.punktā minēto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Izglītības un zinātnes ministrija.

4.

Cita informācija

Nav. 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Augstskolu padomju locekļi valsts dibinātās augstskolās.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un maziem, vidējiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem – nav.

Tāpat nepieaugs Valsts ieņēmuma dienesta un augstskolu slogs, jo netiks iesniegtas projektā definēto valsts dibināto augstskolu padomes locekļu valsts amatpersonu deklarācijas.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav ietekme uz administratīvajām izmaksām.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Nav attiecināms, jo projekts neparedz atbilstības prasības.

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar. 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Projekts izstrādāts un stāsies spēkā vienlaicīgi ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās.

Atbildīgā institūcija

Izglītības un zinātnes ministrija

3.

Cita informācija

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” ir izstrādāts un tas tiek virzīts vienlaikus ar projektu. |

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Sabiedrības līdzdalība tiks nodrošināta kopā ar saistītajiem grozījumiem Augstskolu likumā.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Izstrādājot ziņojumu, tas tika apspriests diskusijās ar nozaru partneriem:

-2020.gada 11.janvārī ar Latvijas Studentu apvienības domi;

-2020.gada 12.janvārī ar Latvijas Koledžu asociāciju;

-2020.gada 15.janvārī ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju;

-2020.gada 16.janvārī ar Latvijas Universitāšu asociāciju, Rektoru padomi un Latvijas Studentu apvienību. 

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Ziņojuma sabiedriskas apspriedes gaitā saņemtie iebildumi un priekšlikumi tika izvērtēti, daļēji ņemti vērā un iestrādāti ziņojumā (skatīt ziņojumam pievienoto izziņu par saņemtajiem iebildumiem un priekšlikumiem).

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Izglītības un zinātnes ministrija un valsts dibinātās augstskolas

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts valsts pārvaldes funkcijas un institucionālo struktūru neietekmē.

3.

Cita informācija

Nav

Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Novērtē šo rakstu:

43
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...