Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms pašiem izraisīt saspīlējumu, bet tad to “risināt”, atdodot valsts funkcijas privātajiem miljonāriem, — šo tipisko neoliberālo politshēmotāju darbību kārtējo reizi izmanto Tālis Linkaits un Jaunā konservatīvā partija, lai iznīcinātu pelnošu valsts uzņēmumu un sadārdzinātu lielo ceļu uzturēšanu.

Primitīva privatizācijas shēma ir atdot valsts uzņēmumu vai nekustamo īpašumu privatizēšanai, kur iepriekš zināms galvenais interesents. Jau viltīgāka shēma ir nevis privatizēt valsts uzņēmumu, bet gan atdot privātajiem tā funkcijas līdz ar valsts budžeta naudu to izpildīšanai — šī otrā shēma tieši patlaban tiek īstenota ar valsts uzņēmumu Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU).

Ceļu šķūrēšanā, kaisīšanā, lāpīšanā, līdzināšanā, steidzamos remontos utt. LAU mūsu valstī ieņem galvenā mugurkaula funkciju: tieši šis valsts uzņēmums atbild par valsts līmeņa šoseju uzturēšanu kārtībā, kamēr pašvaldības rūpējas par pilsētu ielām un mazākajiem grantētajiem pagastu ceļiem.

LAU kolektīvā ir virs 1200 cilvēkiem visā Latvijā, kuri dzīvo un strādā visos Latvijas novados (LAU ir ap 52 iecirkņiem visā valsts teritorijā, lai operatīvi ātri var veikt uzturēšanas darbus), kas ļauj LAU “pārsviest” resursus no viena novada uz citiem, kuros ir kādi steidzami darbi — sākot no pārmēru aizputinātiem ceļiem un beidzot ar plūdu postījumiem Latgalē pirms trim gadiem, kad steidzami bija jābūvē no jauna daudzi izskaloti tiltiņi un caurtekas.

LAU strādā ar peļņu, ko vai nu atdod valstij atpakaļ, vai reinvestē un katru gadu pamanās samazināt izmaksas, pat neraugoties uz vadības īstenotām shēmām ar kaisāmās sāls iegādi no Baltkrievijas režīma utt. LAU ir liels un moderns autoparks ar kravas mašīnām, greideriem, ceļu kaisītājiem utt., kur daļai vēl nav izmaksāts līzings.

Zinot, ka ar šī gada beigām beidzas pašreizējais deleģējuma līgums LAU par valsts šoseju uzturēšanu, Satiksmes ministrijas, JKP un T. Linkaita shēma ir bijusi: neko nedarīt līdz pat decembrim, bet tad pēkšņi paziņot, ka esot iestājusies steidzama situācija, kuras vienīgais risinājums — atdot privātajiem komersantiem valsts autoceļu uzturēšanu, nolemjot valsts uzņēmumu (par kuru T. Linkaita vadītā ministrija ir atbildīga) pēkšņai iznīcībai, sadalot Latviju 19 “lotēs” un uz katru izsludinot jaunu konkursu.

Lai varētu šādu shēmu “izdzīt cauri” Saeimai, vispirms tika panākts, ka likumprojekts tika atzīts par steidzamu, kas to ļauj skatīt divos lasījumos (nevis trijos) un nedos prezidentam pēc tam iespēju to neizsludināt vai nodot atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Ceturtdienas, 10. decembra Saeimas sēdē pēc nepilnu stundu garām diskusijām koalīcija nolēma likumprojektu atbalstīt, nosakot priekšlikumu iesniegšanai cinisku termiņu — nākamo dienu! Bet otrais lasījums paredzēts jau 17. decembrī.

Kas tad izskanēja Saeimas debatēs, lai cik īsas tās nebūtu? Atvaļinātā Finanšu policijas pulkvede, tagad — neatkarīgā deputāte Ludmila Švecova (par brīvdomību nesen izslēgta no Saskaņas) norādīja uz acīmredzamu izremontētās kilometrāžas samazināšanos pēc LAU funkciju privatizācijas: patlaban LAU nemaksā par saviem darbiem PVN, jo valsts uzņēmums LAU saņem valsts naudu priekš valsts ceļu uzturēšanas — nebūtu loģiski, ka valsts uzņēmums, saņemot no valsts budžeta naudu, uzreiz atmaksātu 21% no summas atpakaļ tai pašai valstij, tāpēc likumā iestrādāts tāds izņēmums.

Toties jebkuram privātajam komersantam gan būs jāmaksā 21% PVN, kas nozīmē: ja LAU vietā, piemēram, miljonu eiro ceļu uzturēšanai saņemtu privātfirma, tā par šo naudu varētu izremontēt un notīrīt par 21% mazāku apjomu. Kur nu vēl korupcijas iespējas konkursu sagatavošanā, izsludināšanā, laika vilkšana ar pārsūdzībām utt.

Viktors Valainis (ZZS) kā piemēru minēja nebeidzamos skandālus ar pasažieru autobusu pārvadājumiem, kurus arī veic privātās kompānijas vai pašvaldību uzņēmumi, kas konkursā cīnās par valsts “piešprici”: tieši JKP vadībā pirmoreiz šāds konkurss beidzies ar tādu fiasko, ka vēl gadu pēc konkursa beigām nav zināmi uzvarētāji vairākās lotēs, bet citās notiek haoss — piemēram, Liepājas autobusi veiks pārvadājumus Ogrē, Tukuma Auto apkalpos Madonas rajonu (bet ne Tukumu) utt.

Redzot tādus debašu pavērsienus, likumprojektu metās aizstāvēt pats T. Linkaits un drīz vien izrunājās, kādas intereses tad viņa idejas pārstāv: kā pamatu sekmīgi strādājošā LAU nolikšanai uz iznīcības takas viņš minēja to, ka lielie ceļu būvnieki, kas vasarā būvē tiltus, ceļus un ielas, ziemas nesezonā esot spiesti atlaist darbiniekus, savukārt iesaistīšanās valsts autoceļu uzturēšanā lielajiem būvniekiem došot iespēju pelnīt arī ziemā, kaisot ceļus.

Nekādi argumenti pret LAU iznīcināšanu pagaidām nespēja pārliecināt tautas priekšstāvju vairākumu, un jau šajā ceturtdienā gaidāms galīgais balsojums.

Konkursos it kā esot gatavi startēt ap 50 reģionālie privātie uzņēmumi. Tomēr, ja paskatāmies uz nozari kopumā, redzam: Latvijas autoceļu nozare nav tik liela, tāpēc daudzi reģionālie autoceļu uzņēmumi jau šobrīd ir dažu lielo nozares uzņēmumu meitaskompānijas, kas vienojušās uzņēmumu grupās un jau šobrīd ceļu būvniecības tirgu savstarpēji sadala.

Līdz ar to ir pamats domāt, ka uzbūvēto ceļu uzturēšanā būs līdzīgi: ir aizdomas par sākotnēju dempingu pasūtījumu iegūšanā, bet turpmākos gados sekojošu cenu un kopējā finansējuma palielinājuma diktātu (tāpat kā tas bieži notiek valsts pasūtīto ēku būvniecībā: vispirms nosola zemāko cenu, bet tad “būvniecības gaitā tiek konstatēts sadārdzinājums”).

Turklāt ienākšana tirgū ir ar lielām investīcijām un zināmu specializāciju, kas atšķiras no tikai ceļu būvniecības: ja būvniekam vajag asfalta licējus un ceļa ruļļus, asfaltbetona sagatavošanas rūpnīcu utt., tad te vajadzēs arī greiderus, kaisītājus, ceļmalu pļaujmašīnas, sāls un bitumena emulsijas glabātuves u.c., un nav daudzi tādi privātie uzņēmumi, kas uzreiz būtu gatavi investēt, vēl nezinot, vai pēc tam spēs uzvarēt kādā no lotēm.

Cits variants būtu pakāpeniska valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršana soli pa solim, lai praksē un ar skaitļiem gūtu pārliecību par izvēlētā modeļa pareizo virzienu, saglabājot iespēju un vismaz kaut kādu garantiju, ka nesekmīga privāta konkurenta neveiksmju gadījumā iedzīvotāji un valsts nepaliek bez notīrītām šosejām — tādā gadījumā  šo darbu var veikt LAU (vai kas nu no LAU būs palicis pāri) ar savu aprobēto pieredzi un pieredzējušajiem speciālistiem — atkal: ja tādi vēl būs palikuši. Jāņem vērā, ka LAU kolektīvs jau nav slota, ko šodien var nolikt garāžā un izvilkt ārā pēc gada.

Savukārt privātā komersanta galvenais mērķis un funkcija ir peļņas ģenerēšana — nav svarīgi, īstermiņā vai ilgtermiņā: peļņai jābūt agri vai vēlu! Līdz ar to jautājums par valsts “ieguvumu” ir ļoti apšaubāms. Turklāt nav zināms, kas notiks ar lielā valsts uzņēmuma LAU esošajām saistībām, spectehniku, nekustamiem īpašumiem, darbiniekiem un — galu galā — valsts (un ceļu lietotāju) pārliecību par šīs valstiskās funkcijas nodrošināšanu. 

Koronavīrusa epidēmijas kontekstā paredzot valsts budžeta noslodzi un fokusu uz veselības pieejamību, kā arī ekonomikas uzturēšanu pie dzīvības — nu nav īstais laiks taisīt eksperimentus vēl arī autoceļu nozarē. Kam derīgs ceļš, ja tas nav notīrīts un nokaisīts un ja pa to nevar aizvest slimnieku uz Covid nodaļu?

Paredzētajām aktivitātēm nav arī nekāda saistība ar reģionālo reformu un mazākajiem ceļiem, par kuriem pēc Jāņiem atbildēs jau pavisam citi novadi.

LAU daudzkārt parādīja, ka spēj darboties force majeure apstākļos (plūdi Latgalē, lielie sniegi un puteņi Kurzemē, smagi apledojumi Zemeļvidzemē) — šajā sakarībā šobrīd visai valstij ir relatīvs komforta stāvoklis: ja ir vajadzība, momentā (bez atsevišķa līguma) LAU pārmet spēkus no viena valsts gala uz otru, strādā, novērš bojājumus, nodrošina izbraucamību. LAU vispirms izdara steidzamos darbus, bet pēc tam aprēķina izmaksas un paprasa no valsts. Savukārt privātie vispirms prasīs naudu un tikai tad sāks strādāt.

Tirgus atvēršanas nosacījumi: vienīgajā publiski pieejamā konkursa nolikuma demoversijā ir dīvaini, ka fokuss prasmēm, pieredzei un tehnikas atbilstībai ir uz autoceļu būvniecības darbiem (kas no ceļu ikdienas uzturēšanas atšķiras tikpat ļoti kā kērlings no hokeja), bet uzturēšanas galvenajam darbam — ziemas dienesta darbu organizācijai — ir tik piezemētas prasības attiecībā par personāla pieredzi, darbu organizāciju, tehniku utt., ka redzams: konkursi varētu tikt “piedzīti” par labu “vajadzīgajiem” pretendentiem. “Satiksmes ministrija te strādā zem divām cepurēm,” tā T. Linkaits.

Vai tajā visā ir saskatāms kāds ieguvums valstij un autobraucējiem? Vai arī tikai privātajiem naudas smēlējiem?

Ikviens katrs pats var noskatīties Saeimas debates videoierakstā:

https://www.saeima.lv/lv/likumdosana/saeimas-sede/videotranslacijas

10.12.2020. ārkārtas sēde, sadaļas ar sākumu 15:30 un 16:15

Novērtē šo rakstu:

183
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...