Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs TV24 raidījumā “Dienas personība” atzina, ka “pēdējo divu gadu laikā valstī vairāk nekā 12 mēnešus bijusi ārkārtējā situācija, kuras laikā Latvija ir pazaudējusi savas pozīcijas Baltijas mērogā”.

Iekšzemes kopprodukta, preču un pakalpojumu eksporta, rūpnieciskās ražošanas rādītāji liecina, ka Vitenbergs nenodarbojas ar sevis un tās valdības, kurā pats atrodas, apmelošanu. Latvija patiešām arvien vairāk atpaliek no saviem kaimiņiem. Arī LTV raidījums “De facto” vēstīja to pašu.

Tajā pašā laikā ietekmīgi viedokļu līderi nenogurstoši atkārto, ka Kariņa valdība ir ja ne labākā mūsu valsts vēsturē, tad vismaz viena no labākajām. Kā tad tā? Arvien vairāk atpaliekam, bet valdība labu labā un labāku grūti pat iedomāties.

Paradoksāla šī situācija izskatās tikai pirmajā brīdī, kamēr neesam nonākuši līdz šī “labuma” kritērijiem šo slavinātāju aprindās. Tie jau sen vairs nav ekonomiskie rādītāji. Galvenais valdības “labuma” kritērijs ir paklausība valdošajai politiskajai šķirai. Jaunajai brahmaņu/priesteru kastai, kuras pārstāvju skaits palielinās eksponenciāli un kura vaiga sviedros “strādā” pie “pareizo viedokļu” un “morāles standartu” ražošanas.

Ja kāds atļaujas kritiski vērtēt šo valdību un koalīciju, tad tas riskē nonākt “no baznīcas izslēdzamo” sarakstā. Pat Jānim Domburam jātaisnojas, ka atļāvies novirzīties no svēto rakstu kanoniem. Lūk, daži raksturīgākie pārmetumi pēc “Kas notiek Latvijā?” 9. februāra raidījuma.

Ance Pētersone: “Vienkārši “KNL?” uzvelk. Tik ļoti gribam visu atcelt. Domburs kā antivakseris darbojas. Viss, kas ir koalīcijā, ir slikti, sviests.”; Klāvs Sedlenieks: “Bauda skatīties, kā šovakar pie Dombura desmit kompetenti infektologi spriež par to, kas būtu saprātīga un kas nebūtu saprātīga rīcība, lai risinātu esošo krīzi no veselības viedokļa (sarkasms, jo klāt šoreiz nav pat viena cilvēka, kas orientētos jautājumos).”

Ievērojiet, uzmanība tiek vērsta nevis uz ātro Covid-19 testu iepirkumiem, kuri, kā raidījumā atklāj Domburs, Vācijā ir izņemti no apgrozības kā absolūti neuzticami, bet gan uz to, ka studijā nav pulcējušies dedzīgi ierobežojumu turpināšanas fanātiķi.

Ko “nepareizu” izdarījis Domburs? Atļaujoties pret valdošās koalīcijas pārstāvjiem izturēties ar nepietiekamu bijību, viņš ir izrādījis necieņu visam augstmaņu slānim. Viņš nav iekļāvies “pareizajā” gultnē un tādējādi zaimojis augsto priesteru varu. Cienījamā sabiedrībā pieklājas Kariņa valdību vienīgi atbalstīt, bet, ja arī mazliet to drīkst pakritizēt, tad tikai par atsevišķiem, nenozīmīgiem sīkumiem vai atsevišķiem ministriem, kuri nav pietiekami labi apguvuši pareizrunas mākslu. Vienīgais pieļaujamais vēstījums sabiedrībai ir - esam “par!” un gribam redzēt šīs politiskās šķiras valdīšanu mūžīgi mūžos.

To, cik iebaidīti jūtas žurnālisti (pat ja viņi paši to neapzinās), liecina Vitas Dreijeres taisnošanās (!) par to, ka viņa portālā “Delfi” intervējusi, nē, ne jau tādus ķecerus kā Pēteri Apini vai Ilzi Aizsilnieci, bet gan valdībai visnotaļ tuvo Juriju Perevoščikovu. “Es zinu, ka Jurijs Perevoščikovs manā burbulī neskaitās tik stilīgs kā Ņikita Trojanskis, bet gribēju ar viņu parunāties, un ar zināmu neatlaidību tas izdevās.”

Žurnāliste faktiski taisnojas, ka intervējusi nevis “stilīgo” (tātad pareizo un atzinības punktus nesošo) Trojanski, bet gan mazāk kareivīgo un ne tik kvēlas ticības pārņemto Perevoščikovu. Laipni lūgti jaunajā pareizības pasaulē!

Saeimas deputāts, partijas “Par cilvēcīgu Latviju” līderis Māris Možvillo ceturtdien Saeimas sēdes laikā tviterī ierakstīja: “Šodien lieliskajam četriniekam [valdošajai koalīcijai] medīga diena. A/Par+JKP ierāva nāsīs 40 milj. Tūlīt JKP dabūs Rīgas un Ventspils ostas. Gaidu brīdi, kad NA pievāks LVM un Latvenergo. JKP dzelzceļu jau nolaiduši līdz kliņķim - drīz pārdos. Tā kā ir laiks šos mest laukā no Saeimas. Oktobrī.”

Šajā Možvillo ierakstā var saskatīt (atkarībā no tā, ko grib saskatīt) gan politiskas konkurences radītu nenovīdību, gan arī zinātāja ironisku vērtējumu. Nevajadzētu aizmirst, ka Možvillo ilgu laiku bija šīs pašas koalīcijas vienas partijas frakcijas vadītājs un lieliski no iekšienes pārzina tās tikumus un likumus. Tāpēc viņa vērtējumu par Saeimā notiekošo nevajadzētu novērtēt par zemu.

Taču šo Možvillo ierakstu pieminu ne tikai tāpēc, lai norādītu, ko kāds “ieraus nāsīs”, “dabūs” vai “pievāks”. Gribu vēlreiz atgādināt, ka šo lēmumu ekonomiskās sekas tikpat kā nevienu neinteresē. Ne jau kādas tautsaimniecības struktūras efektivitātes uzlabošana ir politisko lēmumu pamatā. Šo lēmumu motīvi ir citi: 1) ieriebt politiskajiem un ideoloģiskajiem pretiniekiem; 2) pozicionēt sevi kā uzticīgu jaunajai “baznīcai”; 3) piesedzoties ar šo uzticību, “ieraut nāsīs”, “dabūt” un “pievākt”.

Tas, ka pieaug mūsu atpalicība no Igaunijas un Lietuvas, Latvijas politiskajā sistēmā neskaitās relevants jautājums. Daudz svarīgāki ir ideoloģiski uzlādēti ticības jautājumi - vai tici “zinātnei”? Vai tici cilvēka iespējām izmanīt klimatu? Vai tici neskaitāmiem dzimumiem un dažnedažādu ģimeņu modeļiem? Vai tici, ka cilvēka rase ir sociāls konstrukts? Vai tici, ka pie arvien pieaugošas atpalicības no kaimiņiem vainīgi ir “oligarhi” un pirmās Godmaņa valdības 1992. gada lēmumi?

Pat, ja Latvijas iedzīvotāju absolūto vairākumu šie jautājumi neinteresē vispār, tad tas vēl nenozīmē, ka tiem nebūs izšķirošas nozīmes 1. oktobra Saeimas vēlēšanās. Līdz tam un arī pēc tam no visām kancelēm 7/24 režīmā skanēs sprediķi, kuros politiskie spēki tiks šķiroti labajos un sliktajos. Ne jau pēc to spējām samazināt atpalicību no kaimiņiem, bet gan pēc jau minētajiem ticības un paklausības kritērijiem. Pēc tā, vai esi gatavs vienmēr un visur atbalstīt jauno, pašiecelto brahmaņu kastu.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

100
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...