Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.

Tiek teikts arī, ka pusgada laikā zemā atalgojuma dēļ darbu Ziņu dienestā atstājuši astoņi profesionāli žurnālisti. Daudzi žurnālisti uzsver, ka saņem četras vai piecas reizes mazāku algu nekā radio valdes locekļi un padomnieki.

Ir zināms viedoklis, ka mākslinieku kašķiem un politiķu kašķiem līdzināties spēj tikai žurnālistu kašķi, kuri daļēji jūtas kā mākslinieki un daļēji kā politikas veidotāji. Tomēr jāatzīst, ka tik skaļi paziņojumi kā nesen izteiktais Latvijas Radio Ziņu dienesta paziņojums tomēr liecina par sen ielaistām un nerisinātām problēmām sabiedriskajos medijos.

Par situāciju sabiedriskajos medijos atbildīga ir arī NEPLP, kas kļuvusi bēdīgi slavena pēdējo gadu laikā, ar dažādiem kašķiem ieceļot jaunu valdi Latvijas radio, bet jo īpaši ar nespēju iecelt valdi Latvijas televīzijā. Šo NEPLP apstiprināja iepriekšējā Saeima, kad liela noteikšana bija ZZS – ne velti padomes priekšsēdētāja ir Dace Ķezbere, kura agrāk reklamēja patieso Ventspils vadītāju Aivaru Lembergu un ir zināma ar regulāri izteiktiem aicinājumiem vairāk raidīt pozitīvas ziņas televīzijā un radio.

NEPLP tika apstiprināta laikā, kad Artuss Kaimiņš vēl karoja pret žurnālistiem un gribēja likvidēt “Radio 5”. Nav brīnums, ka tagadējiem Saeimas deputātiem nepatīk iepriekšējās Saeimas ieceltā NEPLP un viņi labprāt nomainītu tās locekļus pret citiem, sev tīkamākiem padomes locekļiem.

Neskaidrajai situācijai ar NEPLP, kas ir zaudējusi daudzu žurnālistu un arī Saeimas deputātu uzticību, tomēr nevajadzētu kavēt situācijas uzlabošanu sabiedriskajos medijos. Pēdējos gados daudz tiek runāts par informācijas karu un to, cik nozīmīgi ir atmaskot Krievijas un citu valstu dezinformāciju un propagandu, kā arī sniegt cilvēkiem argumentētu un patiesu informāciju.

Internetā ir atrodamas daudzas un dažādas informācijas kara definīcijas, un katram ir iespējams izvēlēties sev tīkamāko no šīm definīcijām. Tomēr neviens nešaubās, ka valsts drošība ir tiešā veidā saistīta ar informācijas telpas drošību. Informācijas kara un propagandas uzdevums ir panākt šī kara izraisītājiem labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kādā reģionā, veicot mērķētus uzbrukumus vājākajiem valsts institūciju posmiem. Vienkāršoti sakot, informācijas karš notiek par cilvēku prātiem un sirdīm – ir viegli okupēt vai pārņemt kontrolē kādu teritoriju, ja tās iedzīvotāji pilnībā tic iekarotāju izplatītajai dezinformācijai un propagandai.

Ir skaidrs, ka Latvijas politiķiem neizdosies izvairīties no jautājumu risināšanas par mediju telpas stiprināšanu. Tas būs jādara arī gadījumā, ja politiķiem nepatiks atsevišķi konkrēti mediji vai konkrēti žurnālisti.

Protams, ir diezgan daudz žurnālistu, kuri uzvedas tā, it kā būtu pēdējā patiesības instance un vislabāk zinātu, kas būtu darāms citiem. Tomēr ir skaidrs, ka neizdosies uzlabot žurnālistu darba kvalitāti, maksājot viņiem mazas algas un liedzot iespējas profesionāli paaugstināt kvalifikāciju.

No šī viedokļa raugoties, Latvijas radio Ziņu dienesta paziņojums par neuzticību Radio valdei ir slikts signāls valsts institūcijām. Jaunais prezidents Egils Levits ir solījis visos iespējamos veidos veicināt mediju neatkarību un iespējas profesionāli pildīt savus uzdevumus. Tas ir tikai viens no daudzajiem Levita dotajiem solījumiem, un pēc kāda laika būs redzams, kā viņam izdosies to pildīt.

Saeimā turpinās arī diskusijas par iespējām atcelt NEPLP vai mainīt tās sastāvu, tomēr pagaidām tās atgādina vien tādu parunāšanos savā nodabā. Šobrīd deputātiem ir vasaras brīvdienas un atvaļinājumu laiks, un ir skaidrs, ka kādas vērā ņemamas idejas varētu atskanēt tikai rudenī, kad Saeima atsāks savu darbu.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot Latvijas radio Ziņu dienesta paziņojumu, atzina, ka Latvijas radio vadība nav spējusi izpildīt savus pienākumus. Viņš norādīja uz nepiemērotu mediju pārvaldības modeli, kur priekšplānā ir NEPLP. Pabriks uzskata, ka valsts var atļauties uzlabot situāciju sabiedriskajos medijos, palielinot tiem vajadzīgo finansējumu. Viņš pārmeta iepriekšējai Saeimai, ka tā nav vēlējusies sakārtot mediju nozari, kā arī pieņemt likumus šī mērķa sasniegšanai.

Savukārt jaunieceltais kultūras ministrs Nauris Puntulis aicināja ieinteresētās puses sēsties pie sarunu galda, jo Kultūras ministrijai neesot tiesību tiešā veidā iejaukties NEPLP kompetencē vai sabiedrisko mediju vadības jautājumos.

Visi šie politiķu vērtējumi un aicinājumi izklausās labi, tomēr gribētos redzēt arī kādus konkrētus risinājumus papildus brīdināšanai par Krievijas izvērsto informācijas karu un propagandas kampaņām. Neviens neapšauba to, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši krievvalodīgie iedzīvotāji pamatā klausās un skatās tikai Krievijas televīziju un radio, iegūstot greizu priekšstatu par notikumiem valstī. Daudzi tic, ka Krievijas patiesais cars Vladimirs Putins labāk zina, kas notiek Latvijā, nekā vietējie politiķi un ierēdņi.

To, ka Latvijā ir daudz Krievijas un Putina fanu, liecina kaut vai tas, cik daudz Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu piedalās Krievijas prezidenta vēlēšanās un balso par Putinu. Par to liecina arī, piemēram, partijas “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienības regulāri izteiktie aicinājumi uzlabot attiecības ar “lielo kaimiņu” un palīdzēt Krievijai īstenot savas globālās intereses.

Loģiski domājošiem cilvēkiem jau sen ir skaidrs, ka Latvijai neizdosies izvairīties no situācijas sakārtošanas mediju vidē un diez vai var paļauties, ka šī nozare pati sakārtosies un atrisinās visas problēmas. Neraugoties uz daudzu žurnālistu pārliecību par savu svarīgumu, politiķiem tomēr nāksies palīdzēt viņiem uzlabot darba apstākļus un nodrošināt darbībai labvēlīgus nosacījumus.

Cerams, ka tiks atrasti vajadzīgie līdzekļi sabiedriskajiem medijiem, kas savukārt ļaus pieprasīt arī žurnālistiem atbildīgāk izturēties pret savu darbu un sniegto informāciju radio un televīzijā.

Novērtē šo rakstu:

10
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...