Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās Jaunā konservatīvā partija un tās atbalstītāji dara visu iespējamo, lai pārliecinātu sabiedrību, ka bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kuru Ģenerālprokuratūra pieprasījusi izdot kriminālvajāšanas sākšanai, ir nesavtīgs trauksmes cēlējs un bezkompromisa tiesiskuma aizstāvis. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē nodaļu no pagājušā gada trešās pieprasītākās grāmatas Latvijā – Indriķa Latvieša „Varas” („Bailēm – 2”), kurā figurē spilgti aprakstīts personāžs vārdā Juris Durašs.

17. nodaļa. Juta Trīķe

Ja Jutai Trīķei kāds lūgtu absolūti godīgi un atklāti raksturot viņas attiecības ar ilggadējo kolēģi un izdaudzināto “labo roku” korupcijas un korumpantu apkarošanā, tagadējo partijas biedru Juri Durašu, un ja viņa kaut kādā neprāta lēkmē to godīgi arī pateiktu, tad raksturojums būtu tas, ko angliski sauc par “love–hate relationship”. Gandrīz tā. Kaut arī tas vēl būtu tā ļoti, ļoti vienkāršoti teikts.

Lielākoties tā, protams, bija “love”. Viņas nu jau bijušajā korumpantu un citu slikto cilvēku izķeršanas un atmaskošanas darbā Durašs bija vienkārši neaizstājams. Par labāku kolēģi un palīgu viņa nevarētu pat sapņot. Viņš bija izcils profesionālis – nenogurstošs, aizrautīgs, ciets un principiāls.

Bet pats galvenais – viņa bija gandrīz pārliecināta, ka sava kolēģa un drauga Jura acīs saskata gailam to pašu uguntiņu, kas dega arī viņas sirdī un smadzenēs. Viņš bija caurcaurēm savējais. Tāds, ar kuru varēja iet izlūkos un jebkur citur – droši un līdz galam. Tāds, kurš nekad un nekādos apstākļos nenodos ne savu priekšnieci, ne arī kopējo taisno lietu.

Bet vai tas tiešām bija pilnīgi droši? Un pavisam, pavisam līdz galam? Bez mazākajām šaubām un bažām? Parasti viņa par to bija pārliecināta – bet tikai gandrīz. Jā, jau atkal – tikai gandrīz. Ja paraudzītos atpakaļ uz aizvadītajiem gadiem, ik pa laikam bija gadījies pa kādai mazai, sīkai aizdomu ēniņai. Kaut kas īsti negāja kopā, bija pa kādai mazītiņai pretruniņai, kāds sīkums ņēma un neštimmēja ar kopējo ainu.

Šis un tas bija saistīts ar lietām, kas bija izskanējušas arī publiski. Kad sākās “kariņš” ar Finanšu policiju un tā cēla gaismā ziņas par īpatnajiem darījumiem saistībā ar Duraša tēva zirgaudzētavu, Trīķe, protams, stāvēja un krita par savu kolēģi.

“Izvērtējot minētos līgumus pēc būtības, komisija konstatēja, ka tajos kļūdaini norādīts, ka J. Durašs ir solidārs aizņēmējs, jo no līgumu būtības redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet J. Durašs minēts faktiski tikai kā ķīlas devējs un nav saņēmis nekādus finanšu līdzekļus no aizdevēja.

Ņemot vērā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi zirgaudzētava izmeklētāja tēva Jāņa Duraša personā, secināts, ka J. Durašs minētajos līgumos nav bijis solidārs aizņēmējs, bet gan ķīlas devējs,” – Trīķei nācās ne pa jokam papūlēties, lai paša KABa atzinums par “savējo” būtu kaut izvairīgi, tomēr simtprocentīgi attaisnojošs.

Bet nevarēja teikt, ka pašai Trīķei kā profesionālai slikto cilvēku medniecei viņas kolēģa Duraša paskaidrojumi būtu šķituši pārliecinoši līdz pēdējam sīkumam. Būtu viņa vietā kāds no sliktajiem, Trīķe spētu atrast viņa stāstītajā ne mazumu pretrunu – un tālākais jau būtu izmeklētāju ziņā.

Taču savējiem vajadzēja turēties kopā! Pretinieki to vien gaidīja, lai pamanītu kādu vājuma pazīmi, tad nekavējoties uzkluptu un saraustītu gabalos. To nekādā gadījumā nedrīkstēja pieļaut. Viņi bija kopā plecu pie pleca – un tā tam arī vajadzēja turpināties!

Tas bija pirmais un skaļākais gadījums, bet nebūt ne vienīgais. Dzīvojot savā nožēlojamajā Imantas divistabu dzīvoklītī, kas bija viss, ko viņa ar vīru vismaz oficiāli varēja atļauties, Trīķe nevarēja palaikam nepamest vērtējošu skatu uz Durašu laulātā pāra savrupmāju Dreiliņos. Nekāda superpils tā nebija, taču ar valsts algu pie tādas tikt nebija iespējams. Vienkārši nebija – un viss.

Viņa, protams, bija ielūkojusies arī oficiālajos reģistros un nevarēja nepamanīt tajos problēmas. Ja ticētu zemesgrāmatai, 2004. gadā Duraša sieva, kura tolaik vēl tāpat kā viņš strādāja Korupcijas apkarošanas birojā, apbūves gabalu Dreiliņos bija iegādājusies, oficiāli maksājot tiem laikiem neiespējami zemu cenu, pat ne eiro kvadrātmetrā. Turklāt par tikpat niecīgu cenu viņa bija nopirkusi vēl vienu zemesgabalu, kas atradās blakus.

Labi, valsts normatīvajos aktos pati bija ierakstījusi savdabīgu lūgumu to krāpt ar mākslīgi samazinātu cenu uzrādīšanu, tā ietaupot uz nodokļu nomaksu. Taču līgumus, kuriem formāli it kā nebija nekādas saistības ar zemes pirkšanu, Duraša kundze bija slēgusi jau par pavisam citām, īstajām summām – gada laikā veselus četrus kopumā par aptuveni simt piecdesmit tūkstošiem.

Un tas vēl nebija viss. Nepilnus trīs gadus vēlāk vienu no šiem zemesgabaliem viņa tālāk bija pārdevusi jau par pilnīgi citu cenu – aptuveni sešdesmit tūkstošiem eiro. Pircēja bija neviena cita kā viņas māsīca, kas līdz tam bija strādājusi iestādē ar īpašu kodīgu smaciņu – Maksātspējas aģentūrā. Vārdu sakot, shēma bija kā uz delnas – ne mazums tādu Trīķe bija atklājusi un spējusi pierādīt. Ne īsti noziedzīga, bet…

Savādi pāris gadus pēcāk bija arī tas, ka nevis no savas “labās rokas”, bet no preses Trīķei nācās uzzināt, ka darbu birojā pametusī Duraša sieva paklusām iekārtota darbā vienā no nekaunīgākajiem un izaicinošākajiem korupcijas perēkļiem galvaspilsētā – ostas pārvaldē par juristi. Tieši turpat, kur, ak, kāda sagadīšanās, jau nonākusi arī viņas māsīca. Tā pati, kas bija nodrošinājusi Duraša kundzei jau oficiālos iespaidīgos ienākumus, nopērkot vienu no Dreiliņu zemesgabaliem.

Ja šāds faktu komplekts būtu nonācis Korupcijas apkarošanas biroja rīcībā par kādu “nepiederošo”, visticamākais, neiztiktu bez nopietnas pārbaudes vai pat kriminālprocesa. Bet šeit runa bija par savējo, un savējos kaut kādu sīku šaubu un dažādi interpretējamu faktu dēļ pakļaut riskam nedrīkstēja.

“Miera laikos” vēl varbūt viņa arī būtu ko pasākusi. Bet faktiski uzreiz pēc šo faktu nākšanas gaismā tiesībsargāšanas iestādēs sākās jauns konfliktu vilnis. Šādā situācijā riskēt ar savu labo roku Trīķe nevarēja. Tā tas arī palika – Trīķe pacentās arī pati noticēt Duraša skaidrojumiem, un viņai tas gandrīz, gandrīz izdevās.

Bija daudz svarīgākas lietas, par ko domāt, bet šis viss… tie bija tikai tādi sīkumi – mazmazītiņas ēniņas, nekas vairāk. Tāpat kā mazā Venpils pusebreja-pusčigāna klaigas par Durašu, kurš jumtojot vai visu cigarešu kontrabandu Latvijā, tāpat kā ik pa laikam uzpeldošā operatīvā informācija par Durašu, kurš “izpalīdzējis” te vienam, te otram šaubīgam indivīdam.

Vērotājam no malas viņi abi līdz pašām sava KABa posma beigām tā arī izskatījās pēc nešķirama dueta – kur viens, tur otrs. Un tā tas turpinājās vēl joprojām, arī tagad. Kaut kas bija jādara, un kopā viņi iestājās bijušā tieslietu ministra Mordāna partijā, kopā kandidēja uz Rīgas domi, kopā pamēģināja rīkot tautas sapulces, kopā cīnījās pret oligarhiem un kopā kala nākotnes plānus.

Šī straume bija tik spēcīga un visādi pārliecinoša, ka peldēt pret to Trīķei nebija pat prātā. Sīkās, urdošās šaubas viņa pēc labākās sirdsapziņas centās apklusināt. Savukārt reizēs, kad tas tomēr neizdevās, Durašs dažādos veidos teica faktiski vienu un to pašu – Jutiņ, tu taču labi zini, ka zaglim ir jāsēž cietumā un ka ne vienmēr viņu tur var nogādāt ar baltiem cimdiem rokās, vai ne? Jā, to viņa zināja gan.

Taču tik cinisku kā šodienas sarunā viņa Juri vēl nekad nebija redzējusi. Pat nojautusi nebija, ka viņš var būt arī tāds. Kaut kur pēkšņi bija pazudusi pat uguntiņa acīs – tās vietā viņai rēgojās salts spīdums, savukārt Jura teiktais lika sajusties kā kādā oligarhu saietā. Viņa varēja tikai mēmi sēdēt un māt ar galvu, neko vairāk.

– Redzi, mums nav neko laba situācija, Juķik! Varbūt tev izskatās, ka viss ir šokolādē un Saeimas vēlēšanās mums ne pirksts nav jāpakustina, viss notiks tāpat un pats no sevis. Nē, Juķik, nekā tamlīdzīga!

Jā, taisnība, līdz šim viss ir bijis labi. Pat ļoti labi. Oligarhu lieta bija skaista. Nebūtu tās, mēs te tagad tā nesēdētu un nerunātu. Visu cieņu! Labi, ka tev bija tik ciešas attiecības ar irsiešiem un pārējo varzu. Tu mums tik blonda, tik gaiša, tik patiesa, nu kā tev var nenoticēt, ha! Nebūtu tevis, ne tuvu tik labi nebūtu sanācis. Tik izcili izdevās fēleri pārvērst ieguvumā.

Bet diemžēl tā, Juķik, visa jau ir pagātne. Viss, cauri! Bija un aizgāja vilciens. Tu–tū! Paskaties apkārt – tautai jau sen pieriebies. Cik mums tur atnāca uz pēdējo sapulci? Pieci simti, seši? Viss, Juķik! Irsieši vilka, cik varēja, lai paceltu paši sev tirāžu un visu nokapitalizētu, cik var. Okei, malači, katram par sevi jārūpējas, tas loģiski.

Bet tagad pat irsieši ir sapratuši, ka tēma ir cauri, ka pat viņu lasītājs vairs nepavelkas. Paskaties sev apkārt, pat tā ērce no Saeimas, tas Andrejs Sudins – arī tas jau beidzot ir sapratis, ka neko sev derīgu vairs neizspiedīs, un paklusām nolēcis no tēmas. Staigā apkārt un žēli siekalojas.

Mēs esam pēdējie, bet arī mums tēma ir beigusies. Vajag citu – kategoriski vajag. Kāpēc? Tāpēc, ka beidzas ar “c”, ziniet! Pirmkārt, Juķik, mums Saeimā vajag vismaz trīsdesmit vietas. Trīsdesmit – un viss mums būs kārtībā. Bet pašlaik mums trīsdesmit nesanāk. I ne tuvu ne.

Varbūt desmit, varbūt piecpadsmit, varbūt pat divdesmit mēs varam izspiest, bet ne vairāk. Es skatījos socioloģiju, īsto socioloģiju, es zinu. Un mums vajag ne tikai trīsdesmit, bet arī pareizus vēlēšanu sarakstus. Mordāniņš lai tur ņemas un kuļ putas, bet mums viss ir pareizi jāsakārto.

Kāpēc tik daudz? Vienkārši, Juķik. Padomā pati ar savu galvu – tu tak mums neesi īsta blondīne, bet krāsota. Nu dabūsi tu vēlēšanās tās desmit, piecpadsmit balsis. Un tālāk? Nozvērēsi uzticību Latvijas valstij? Un? Sou vot? Ar ko tu kopā iesi? Kurš ies kopā ar tevi? Kurš taisīs koalīciju ar tevi? Pēc visa, ko tu viņiem esi nodarījusi? Un tu labi zini, par cik traku viņi tevi uzskata, vai ne?

Ak, tev nevajag koalīciju? Tiešām nevajag? Gribi, lai arī Saeimā ar tevi izdarās tāpat kā Rīgas domē, tikai tie, kas izdarās, būs citi? Un varbūt tas vēl būs tas pats Kušakovs. Sarunās visu ar Pigmani, Tuklavu un Embergu – un vuaļā! Nekā! Ja mums būs divdesmit, divdesmit pieci mandāti, mēs jau būsim kingi! Tad mēs varēsim kaut ko izvēlēties!

Tev, Juķik, tas varbūt būs šoks, bet es tev pateikšu, kas ir vienīgie, ar kuriem mēs Saeimā varam iet kopā! Mums vajag tik daudz mandātu tāpēc, lai pēc vēlēšanām varētu normāli pateikt, ka mēs ejam valdībā nevis ar visiem šiem korumpantiem, visiem šiem nodevīgajiem mudozvoniem, bet ar “Saticību”. Nevis konkrēti ar atsaldeni Kušakovu, kurš paliks domē un pats sev izraks kapu. Nē, ar “Saticību” kā tādu.

Neboli acis, Juķik! Saskaiti kopā “viens plus viens”! Tu redzi, ka tevi pieņems Emberga zaļzemnieki? Vai tie lēti pērkamie nacionāļi? Vai kas nu tur vēl varētu būt? Es tev pateikšu, kas būs – mūsu Mordāniņš izmetīs mūs abus tā, ka nemetas, un ar viņiem vienosies, ja būs tāda situācija. Ja vien mēs viņam to ļausim. Bet mēs viņam to neļausim!

Kā neļausim? Es tev pateikšu – mēs vienosimies, uztaisīsim divu partiju koalīciju ar “Saticību”, un tad tu redzēsi, kā deviņdesmit procenti mūsu traki principiālo partijas biedru uz to parakstīsies! Mums tikai vajag mazu rezervi, lai dažus muļķus izmestu. Nu, to pašu mūsu mazo Mordāniņu, vēl kādu. Ar visiem pārējiem viss būs kārtībā.

“Saticībai” būs trīsdesmit pāri mandātu – nu točna būs. Un, ja mums pēc dažu duraku izmešanas paliks astoņpadsmit, varbūt piecpadsmit… viss būs čikiniekā, Juķik. Jā, daži mums atbirs, to skaitā arī Jānītis, bet vajag tā, lai ar pārējiem pietiktu vairākumam. Trīsdesmit pieci plus kādi septiņpadsmit astoņpadsmit – un viss kārtībā!

Tas, Juķik, nozīmē, ka mums vajag divas lietas – mums vajag budžetu, un mums vajag jaunu lielu tēmu. Budžets – tā ir mana tēma, es pie tā strādāju, un es kaut ko izdomāšu. Mums nevajag miljonus – likumi ir tā sačakarēti, ka nekādi miljoni nav vajadzīgi. Pusmiljonu savāksim – pilnīgi pietiks. Un savāksim, būs labi!

Bet vajag tēmu! Oligarhu lieta ir beigusies, no tās mēs vairs neko nevarēsim izspiest. Ir obligāti jāizdomā kaut kas cits! Labāks! Tu redzēji – jau ar tautas sapulcēm nekas labs nesanāca, labi, ka pašiem pietika prāta izbeigt. Bet kaut kas jauns ir jāizdomā, un vistuvākajā laikā. Tā, lai pietiek laika kārtīgi raskruķīt. Kamēr mediji pavilksies, kamēr visus vajadzīgos izdosies nedaudz apstrādāt un pārliecināt. Un par to ir jādomā tagad un tūlīt!

Trīķe klausījās un neticēja savām ausīm – vai šis runātājs tiešām bija tas pats viņas senais draugs, godīgais un principiālais Juris, kurš vēl pirms pāris dienām partijas vadības lokā bija cītīgi mājis ar galvu, kad mazais napoleoniņš Mordāns bija klāstījis savus nākotnes plānus, kuri bija kā nakts pret dienu, salīdzinot ar Duraša nupat izklāstītajām iecerēm?

Taču Durašs viņas apstulbumu uztvēra kā mēmu piekrišanu. Viņam, izrādās, tūlīt arī bija jāskrien tālāk kādās kārtējās īpaši svarīgajās darīšanās. Jau ejot pa durvīm, viņš piepeši apcirtās.

– Ā, Juķik, es tev visu laiku piemirstu pateikt… Tas bija patiešām lieliski, ka tu irsiešiem iedevi tos oligarhu ierakstu atšifrējumus. Un vēl lieliskāk, ka man par to nepateici ne vārda. Es tev neko par to neteicu, bet man te sanāca tāda iepazīšanās ar melu detektoru tieši par šo tēmu. Paldies, Juķik, tiešām paldies! Un tagad mums vajag vēl kaut ko tādu! Uz priekšu, karogs tev rokā!

Durvis jau sen bija aizcirtušās, bet Trīķe joprojām stāvēja kā zemē iemieta. Jau viss Duraša pirms tam teiktais viņai bija pietiekami, teiksim tā, pārsteidzošs. Bet šis te, par oligarhu ierakstiem…

Līdz šim brīdim viņa bija dzīvojusi pilnā pārliecībā, ka tieši Durašs ir bijis tas, kas irsiešiem aizstiepis ierakstus un vienkārši nav gribējis visā tajā iepīt viņu, respektējot Trīķes principus vai vēl nezin ko.

Ja tas nebija viņš – tad kurš tad? Un ar kādu mērķi? Nē, lai Juris kaldina savus plānus, tā bija viņa darīšana. Bet viņai vispirms vajadzēja noskaidrot – kurš bija manipulators un ar kādu mērķi. Ne par ko citu viņa domāt šobrīd nespēja. Tā nu viņa bija iekārtota.

Novērtē šo rakstu:

70
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...