Jums, Kariņ un Viņķele, būs jānosauc cena jūsu "veiksmes stāstam"
Aldis Gobzems16.04.2020.
Komentāri (0)
Daudzu pasaules valdību dienaskārtībā ir tikai viens jautājums. Tāds ir arī Latvijas valdībai. Tas ir bezgala ērti, ka parādījās šis vīruss. Valdība netiek aicināta atskaitīties par sliktas pārvaldības praksi. Par to vispār nav neviena jautājuma! Pilnīgi neviena nevienā medijā!
Pirms laba laika teicu, ka šogad būs krīze. Protams, nezināju par C19. Bet. Finanšu krīze bija nenovēršama. Akciju tirgus bija pārkarsēts. Aktīvu vērtība vairākkārt pārsniedza to spēju atpelnīties. Un te kā glābiņš - šis koronavīruss.
Es nerunāju par sazvērestības teoriju. Es runāju par to situāciju, kurā valdības un tajā skaitā arī šī valdība spēj aizņemties, cik tik lien, es runāju arī par Eiropas centrālo banku, kura var drukāt naudu bez ierobežojumiem. Es tajā skaitā norādu uz šo un citām valdībām Eiropā, kuras ierobežo demokrātiskās pilsoņu tiesības, jo to pieprasa apstākļi. Un tas ir ērti, jo tā vieglāk.
Man ir jāsecina, ka tas ir labākais, kas varēja notikt ar pašreizējo varas eliti.
Vai šis ir provokatīvi? Tas ir provokatīvi. Es pieprasu atbildību un caurspīdīgumu lēmumos, bez aizbildinājumiem. Es pieprasu skaidrus noteikumus un godīgu attieksmi, piešķirot finansējumu šīs krīzes skartajiem. Es aicinu ievērot pilsoņu demokrātiskās tiesības.
Es aicinu ieklausīties opozīcijā, nevis izturēties nievājoši pret to. Jo opozīcija pārstāv vēlētājus, tādus pašus vēlētājus, kurus pārstāvat jūs (Viņķele un Kariņ, par mani nobalsoja desmitiem tūkstošu vairāk nekā par Jums kopā, jo par Jums vispār nenobalsoja, lai Jūs būtu pie varas, - vienu izsvītroja uz pēdējo vietu, otrs pat baidījās startēt vēlēšanās).
Šī krīze skar visus vēlētājus un nesaudzē nevienu. Tāpēc ieklausieties pāris konstruktīvos priekšlikumos: 1) atceļam OIK, jo to pieļauj ārkārtas situācijas stāvoklis; 2) sakārtojam un atvieglojam krīzes pabalstu saņemšanu, padarām to pieejamāku un vienlīdzīgāku; 3) paplašinām un padarām pieejamāku Covid19 testēšanu dažādām riska grupām ar mērķi samazināt sabiedriskos ierobežojumus pēc iespējas drīzāk.
Mūsu kopējais mērķis ir, lai pēc iespējas mazāk cilvēku cieš no ekonomikas grūtībām un lai pēc iespējas mazāk dzīvību mēs zaudējam šajā pandēmijā, neatkarīgi no pacienta diagnozes, jo C-19 nav vienīgā slimība pasaulē.
Jā, tas ir jādara, jo jums, Kariņ un Viņķele, būs jānosauc “cena” jūsu “veiksmes stāstam”. Gan ekonomiska cena, gan cena par neārstētajiem, pašnāvības izdarījušiem, par bankrotējušiem, par apkrāptiajem, par izsaimniekoto. Un tā cena ar katru dienu aug. Tā jau tagad ir milzīga. Bet jānosauc jums tā būs tik un tā. Jo pienāks jūsu atskaitīšanās brīdis. Un pat ne tik tālā nākotnē.
Uzdošu vienkāršu, bet precīzu jautājumu (ko žurnālistiem patiesībā vajadzētu uzdot Kariņam). Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka smagākais ekonomikas kritums starp Baltijas valstīm šogad sagaidāms Latvijā. Jautājums - interesanti, kāpēc tieši Latvijā sagaidāms lielākais ekonomikas kritums? Covid19? Tiešām? Vai arī tomēr tas patiesais iemesls ir Vienotības un Kariņa valdības realizētās politikas rezultāts?
Un nosaukšu tikai vienu piemēru (lai gan to ir daudz) - kā var izskaidrot, ka Klaipēdā ir aptuveni 30 procentu pieaugums cargo kravām? Mūsu ostu cargo kravām ir pieaugums vai kritums? Un vai tik tā nav Satiksmes ministra Linkaita atbildība? Tiešām C19? Nu nemuļķojiet tautu, Kariņa kungs. Olas atskatījāmies, tagad skatāmies uz skaitļiem un lēmumiem.
Un vēl. Nācijas tēvs paziņoja, ka Latvijai būs straujākais ekonomiskais uzrāviens. Ļoti jauki. Bet. Gribētos dzirdēt kaut vienu argumentu Nācijas tēva izpildījumā, kuri ekonomiskie parametri un kādi tieši ekonomiskie lēmumi ļauj (ļāva) šādu publisku apgalvojumu izteikt? Kas tieši par to liecina? Likteņkopība?
Mēs faktiski dzīvojam Latvijas PSR (Padomju sociālistiskajā republikā). Un te tikai daži argumenti.
1. Kad nomira Brežņevs, tv rādīja baletu. Tas pats bija “puča” laikā, kad TV Gulbju ezers griezās “ka nu tikai”. Šodien, kad valstī ir pamatīga krīze, premjers Kariņš “iznāk” presē nevis ar skaidru plānu ekonomikai, bet ar dienas galveno paziņojumu - neviena cita tauta "nestāv līdzās" tam, cik skaisti olas prot nokrāsot latviešu tauta. Un viss.
Pat neviena kritiska mainstream žurnālistu jautājuma, pat tāds nieks, kā Kariņš var izskaidrot, ka Klaipēdas ostā martā kravu rekords – 4,5 miljoni tonnu, bet Latvijā čuš. Covid19 pie vainas - būs tas, ko jums stāstīs vēlāk pasaules skaistāko olu vietā. Pat neviena jautājuma, kāpēc C19 testēšana netiek veicināta. Pat tik maz ne.
2. Padomju Latvijā opozīciju medijos nerādīja. Bija smaga cenzūra viedokļu dažādības izskaušanai. Bet tagad? Paņemšu tikai savu personīgo piemēru.
Domāju, ka esmu diezgan atpazīstams un aktīvs opozīcijas politiķis, ko apliecina arī socioloģija un milzīgā auditorija soctīklos. Bet. Latvijas radio mani kā opozīcijas deputātu nav aicinājis ne reizi kopš Kariņa valdības apstiprināšanas (principā gandrīz pusotru gadu). Delfiem lūdzu pirms Lieldienām vairāku gadu laikā vienīgo reizi nopublicēt manu piedāvājumu (rakstu) ekonomikai, Delfi pat neatbildēja uz epastu. LTV1 vienreiz kaut kad nu jau sen esmu ticis aicināts uz interviju tiešraidē studijā. TV3 neatceros, kad bija pēdējā tiešraides intervija. Un tā tālāk. TV24 ir vienīgais izņēmums.
Spriņģe postulē, ka Gobzemu nedrīkst intervēt. Drīkst tikai apsaukāt, cenzēt u.tml. Un tas viss laikā, kad citādu viedokļu cenzors ReČeka, atvainojos, ReBaltica taisa “pētījumus”, lai savu ReČekas “secinājumu” publicētājiem piezīmētu par vismaz 100 tūkstošiem lielāku auditoriju (lasīt rakstu - ReBaltica savam partnerim TVNET pieraksta klāt 100 000 lietotāju dienā par daudz). Iemesls - lielāka auditorija, lielāks potenciālais valsts finansējums.
3. Padomju laikos cita viedokļa īpašniekus lika psihiatriskajās klīnikās, čekas pagrabos un tiesāja. Un kā ir mūsdienās? Pielaide valsts noslēpumam ir cietuma vietā. Pareizāk sakot, pielaižu bizness, ko piesedz Maizītis. Par to, ka bijis Europark sods, nav pielaides, jo esi opozīcijā. Tikmēr Kariņš ar Kino Pionieris ofšoru shēmu un nezināmas izcelsmes miljoniem ir premjers. To gadījumu ir neskaitāmi, nosaucu tikai vienu. Pūce/Jaunups vai Bordāns/Jurašs šajā kontekstā ir ne mazāk interesants piemērs. Un tā tālāk.
Ja ar to nepietiek, lai opozīciju apklusinātu, tad nākamais vai paralēlais ir VID, lai atskaitītos, kur un kādām vajadzībām ir izlietotas divas pakas tualetes papīra. Jā, tieši tā. Un, ja arī tas vēl nelīdz, tad ir apsmiešanas, izņirgšanas taktika. Tam ir Spriņģe, kas raksta un runā par sponsoru piešķirtu maksu (atšķirībā, piemēram, no manis, kas raksta par velti un kritiski) un citi varas troļļi. Viss citādais tiek izņirgts, cenzēts un apšaubīts. Netiek apšaubīts tikai Kariņš un varas elite. Kā padomju laikos.
4. Tālāk represijas. Padomju laikos tautu represēja. Dažādi. Vecāka gada gājuma ļaudis zinās labāk par mani. Mūsdienās? Ļoti atvainojos par šo vārdu, bet tā darbojas šodien valsts. “Izdr...zt”, iebiedēt un rādīt varu. Saukšu piemērus. VID piešķir dīkstāves pabalstus, piemēram, četrus eiro, un demonstratīvi ar pisķikiem un rokudzelžiem veic reidus. Kas tas ir, ja ne represīva valsts, no kuras daļa cilvēku, loģiski, grib bēgt?
Vai arī - Omega ar PR akciju iebrūk kādā bankā, it kā bankas īpašnieks metīsies virsū (tad mēs brīnāmies, ka noguldījumi aizplūst uz citām valstīm Eiropā, tie taču nekur nepazūd, maina tikai dislokāciju). Un PR aizturēšanas, kad mediji par aizturēšanu uzzina agrāk nekā bezmaz vai pats aizturamais. Tā nav represīvās varas demonstrēšana?
Vai, teiksim, piezemētāks piemērs – fotoradara sods 40 eiro apmērā par to, ka 50km/h vietā brauc auto plusmā uz 61? Vai Rimi stāvvietā - ieej nopirkt ēdienu šodien, un tev logā būs flaieris ar 30 eiro sveicienu, jo esi bijis veikalā 20 minūtes. Kurā valstī vēl tā ir? Vācijā, Amerikā, kurā? Kurā valstī par 20 minūšu atrašanos veikalā tev ir 30 eiro sods, jo neesi kaut kur kaut kam atzīmējies?
5. Padomju laikos labi dzīvoja represīvo iestāžu amatpersonas un valsts maizē esošie. Tagad? Kas dzīvo labi? Eirokomisārs Valdis ar svītu dzīvo cepuri kuldami. SABisti, VIDisti (īpaši augšgalā), daļa maksātnespējas administratoru, jāmin arī tiesu izpildītāji, kas ir miljonāri. Es to nekad nenosodītu, ja uzņēmēju vidū vārds „miljonārs” būtu biežāk izplatīts. Man tā proporcija nešķiet pareiza. Būt bagātam nav ļaunums vai grēks, bet pie mums labi dzīvo represētāji - tie, kuru bizness ir atņemt, pārdalīt, uzraudzīt vai represēt. Nevis pamatā tie, kuri rada.
6. Padomju laikos bija jāatskaitās Maskavai. Es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka šodien ir jāatskaitās citur. Mums pat SAB vadītājs ar mapītēm ir skraidījis. Par politiķiem nav nekāds noslēpums, kur tie dodas atskaitīties. Problēma ir tā, ka varbūt tad mums nemaz nevajag marionetes valsts vadībā, varbūt tad labāk ir atdot visu varu kādam ārzemju gubernatoram? Vismaz neizlikties.
Vismaz nebūtu tāda visaptveroša visu līmeņu totāla korupcija, ASV vai Vācijas, vai Zviedrijas, vai jebkuras citas attīstītas valsts gubernators gan jau to nepieļautu. Vai tad kādam ir noslēpums, kuri zēni mūsu valstī fīrē lietas? Gadiem fīrē. Zog OIKus utt. Un nekas. Parunā par skaistām olām, nedod, Dievs, parāda vēl kādam un turpina.
7. Padomju laikos vēlēšanām nebija īsti nozīmes. Tas bija fake. Tagad vēlēšanām ir nozīme? Mums ir tautas atbalstu neguvis un neievēlēts premjers, mums ir neievēlēta un īpaši izsvītrota Viņķele utt. Saskaitiet paši, cik valsts augstākajos amatos ir neievēlētas personas.
Kurā attīstītā valstī vienlaikus prezidents un premjers ir bez tautas (bet ar SAB) mandātu? Kurā pasaules attīstītā demokrātijā SAB nosaka, kas būs valsts vadītāji? Kurā? Pareizi, nevienā attīstītā demokrātijā. Jā, un vēl. Mums nav elektronisko vēlēšanu. Esot bīstami. Naudu elektroniski turēt nav bīstami gadu gadiem, bet vēlēšanu biļeteni jāiznīcina maksimāli ātri pēc vēlēšanām. Padomājiet, kāpēc. Gan jau mūsu atbildes sakritīs.
8. Visas uz demokrātijas stiprināšanu vērstās iniciatīvas represīvā valstī ir jādiskreditē. Saeimas atlaišanas piemērs ir īpaši labs. Bija jāpaspēj pirms ārstu iniciatīvas. Jo tad medijos var laist uz riņķi, kādi valstij neuzticami cilvēki to aizsākuši. Nejaušības neeksistē. Rinkēvičam neinteresē bērnus agrāk palaist uz sporta nodarbībām, Pabrikam izpratne par valsts aizsardzību aprobežojas ar ziedojumu lielveikalā Sky, Kariņš apbrīno jau kuro dienu olas, un visam kā kulaks uz acs ir Nācijas tēvs ar "likteņkopību" (periodikā atrodams jau 1933.g.), “brīvtelpu" (1926.g.), “valstsgribu" (1939.g.), “vienvērtību" (1921.g.), "atjaunotni" (1921.g.), “sākotni" (1909.g.), "turpinātību" (1937.g.) un “līdztautieti" (1922.g.). Bet argumentēta atbilde, kas tieši liek domāt, ka Latvija atkopsies no krīzes ekonomiskajām sekām labāk kā citas valstis, no Nācijas tēva nav dzirdētas. No premjera arī ne, starp citu.
Nobeiguma vietā. Tautas vēlēts prezidents un tautas ievēlēts premjers nekad, nekad, nekad nevarētu atļauties pieļaut visu iepriekš rakstīto. Bet arī tautai ir jāmostas. Ar činkstēšanu, pašizolējoties dīvānā, šoreiz būs par maz.