Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

OK, ko es nosapņoju, un tā nemaz nav un nevar būt. Nē, noteikti nevar būt. Sapnis ir par AS „Pasažieru vilciens” vadību un milzīgo bezatbildību. Jāsaka, ka pēc sapņa pārņēma dziļas skumjas par to kas, iespējams, notiek Latvijā, tiešām.

Krievijas sakaru bloki ir tikai viena problēma, varētu teikt, ka pat, iespējams lētākā, tur ir vēl divi citi, daudz smagāki feili, kas pieļauti iepirkumā.

Varbūt vērts sākumā izlasīt šo LA rakstu, lai atsvaidzinātu atmiņā šo bezatbildīgo personu skaistos paziņojumus:

„Kāpēc jaunie elektrovilcieni satiksmē nonāks tikai janvārī?

Vakar Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā atrādīties plašākai publikai bija norīkots “Škoda Vagonka” vilciens. Jaunie vilcieni satiksmē gan nonāks nākamā gada janvārī, kad būs veikti visi nepieciešamie testi un sertifikācija.

Šobrīd Latvija ir pēdējā Eiropas Savienībā, kurā vēl kursē padomju laika vilcieni, un pēdējā ES valsts, kas nomaina dzelzceļa ritošo sastāvu. Bolderājas iedzīvotājs Aleksis Bartkevičs, kas ieradies novērtēt jauno vilcienu, pauž gandarījumu: “Visnotaļ pozitīvi! Eiropas līmenī!”

Pašlaik uz Latviju piegādāti divi vilcienu sastāvi un, sākot no nākamās nedēļas, līdz gada beigām testa braucieni bez pasažieriem tiks rīkoti virzienā uz Ogri. Pasažieru pārvadāšanu uzsāks nākamā gada sākumā. Līdz nākamā gada beigām pēc plāna Latvijai tiks piegādāti 32 vilcienu sastāvi. Līdz ar to būs iespējams ieviest biežāku vilcienu kursēšanas grafiku darba dienās ar intervālu 15–20 minūtes.

Jaunie vilcieni būšot ērtāki cilvēkiem ar kustību traucējumiem, māmiņām ar bērniem, pensionāriem. Tiesa, lai tas notiktu, vēl jāveic peronu pārbūve. VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks atklāja, ka jau nākamnedēļ sāksies noslēdzošā būvniecības fāze, lai izbūvētu un modernizētu 48 stacijas un pieturas punktus posmos Rīga–Skulte, Rīga–Krustpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Tukums, kā arī atjaunotu pasažieru infrastruktūru Bolderājas līnijā.

Visi darbi esot sinhronizēti ar jauno vilcienu piegādēm, un tos iecerēts pabeigt līdz 2023. gada beigām. Plašāka informācija par pārbūves darbiem būs zināma nākamnedēļ. Pašlaik Čehijas pilsētā Ostravā turpinās vilcienu ražošana, kas jau izpildīta par 40%, informēja “Škoda Vagonka” valdes priekšsēdētājs Martins Bednarzs. Šobrīd tur atrodas arī mašīnistu komanda, kas mācās vadīt šos vilcienus.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja, ka atšķirībā no vecajiem vilcieniem jaunajos būs klimata kontrole, Wi-Fi pieeja internetam, ērtas tualetes un citas priekšrocības. Tiesa, pagaidām gan vēl nav atrisināts jautājums par velosipēdu novietošanu. Tagad redzams, ka tos var novietot iekāpšanas zonā, kas gan nav ļoti plaša. R. J. Grigulis atzina, ka šis jautājums tiek risināts kopā ar ražotāju un, visticamāk, tos varēs karināt pie sienas.

Daļa rīdzinieku, kas jau bija paguvuši izpētīt jauno vilcienu, bija nedaudz kritiski – soli par cietu, dažās vietās liela šaurība, tomēr tas atsverot faktu, ka jauni vilcieni jau drīzumā ripos pa mūsu sliežu ceļiem. Vairākas rīdzinieces izteica neizpratni par neērto iekāpšanu, jo neesot ērtas atbalsta iespējas, taču vēl jārēķinās ar perona pārbūvi un, jācer, ka tad aina būs cita. Potenciālie braucēji cer, ka jaunie vilcieni tiks norīkoti maršrutos pēc iespējas ātrāk.

Tomēr Aleksis Bartkevičs no Bolderājas nav liels optimists un domā, ka pasažieru vilcienu uz Bolderāju viņš nesagaidīs, jo – “cik gadus par to runā, bet tālāk neesam tikuši”. Jārēķinās arī, ka Krievijas iebrukums Ukrainā var ieviest korekcijas jauno vilcienu piegādē un, iespējams, kāda daļa vilcienu tiks piegādāti vēlāk, nekā plānots.”

1. Varbūt kāds pamanīja, ka jauno vilcienu uz staciju atvilka un aizvilka dīzeļa lokomotīve.

Sapnī jautāju – kāpēc? Un ko es nosapņoju – tā konstrukcija, kas paceļas uz jumta un pieskaras pie vadiem (nezinu kā sauc), ir tehniski nepareizi pasūtīta iepirkuma specifikācijā, līdz ar ko tā nespēj pacelties pilnā augstumā, kā jābūt (pietrūkst ap 8 cm).

Šis tiks pārtaisīts, protams, par Jūsu naudu. Prezentācijā PUSpacēla, lai varētu nodemonstrēt, ka deg lampiņas.

2. Sapnī redzēju arī, ka jaunie vagoni ārpusē ir nedaudz platāki par RVR vilcienu vagoniem un nevar piebraukt ne pie viena no ārpusrīgas peroniem.

Sapnī redzēju, ka vienam jaunajam vilcienam tiek noskrāpēts sāns un nu to remontē. Peroni arī jāpārbūvē visur.

3. Ātrums - 160 kilometru stundā? Latvijā nav neviena posma, kur var droši testēt šādu ātrumu.

Releji pie visām "pārbrauktuvēm" ir jāpārbūvē, jo releju automātika ir noteiktā attālumā no pārbrauktuvēm, kas nostrādā noteiktā laikā. Releji jāpārbūvē daudz tālāk.

Nu tizls sapnis. Skumīgi...

Red.piez. Pagaidām vienīgais AS "Pasažieru vilciens" komentārs ir šāds: "Jaunais elektrovilciens kopš piegādes un montāžas Latvijā jau aptuveni mēnesi regulāri un patstāvīgi dodas izmēģinājuma braucienos Aizkraukles dzelzceļa līnijā, piestājot arī pie peroniem atbilstoši saskaņotam grafikam, piemēram, Salaspilī, Ogrē, Lielvārdē, Aizkrauklē."

Novērtē šo rakstu:

259
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi