Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Jupiter, tu dusmojies, tātad tev nav taisnība. II daļa

Grigorijs Zubarevs, neatkarīgais žurnālists
05.05.2012.
Komentāri (9)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas koncerna Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs: „Pēc [Riga Fertilizer Terminal] projekta realizācijas Rīgā tiks radītas 150 jaunas darbvietas.” Tā patiešām ir. Pat vairāk, Rīgas dome iepriecināja rīdziniekus un Latvijas iedzīvotājus, ka jaunais minerālmēslu terminālis ostā ne tikai radīs 150 jaunas darbvietas, bet arī – citēju – „nekustamā īpašuma un zemes nodokļos pilsēta iegūs 30 tūkstošus latu gadā, kravas Rīgas budžetā ienesīs divus miljonus eiro (1,4 miljonus latu) gadā, bet Latvijas budžetā – 20 miljonus latu (28,5 miljonus eiro) gadā”. Tādējādi mēs redzam, ka Rīgas dome sola termināļa uzbūvēšanas gadījumā nodrošināt valstij un tās galvaspilsētai papildus līdzekļus 21,43 miljonu latu apmērā. Iegaumēsim šo summu. Bet pirms ļaušanās nevadāmai sajūsmai, piefiksēsim vairākus faktus.

Lai Minhauzens kļūst zaļš no skaudības!

Valsts un pilsētas budžets ir jāpapildina tiem, kas gūst peļņu, tas ir, Latvijas dzelzceļa (LDz) meitas uzņēmumiem, minerālmēslu terminālim RFT un Rīgas brīvostas pārvaldei (RBP). Uz pēdējo šajā sarakstā var attiecināt apzīmējumu – klīnisks gadījums. Šeit, tāpat kā Ventspils brīvostā, jūs nekur neatradīsiet, kādus nodokļus un cik lielā apmērā osta ieskaita valsts un pilsētas budžetā. Ņemot vērā, ka RBP sniegtie ostas pakalpojumi veido apmēram 1,2 eiro par tonnu, tad 2 miljonu tonnu Uralhim kravas ikgadēji ienesīs Loginova kunga „lauciņā” aptuveni 2,4 miljonus eiro, kas aiztecēs parastajiem mirstīgajiem nezināmos virzienos.

Peļņa un ienākums ir dažādas lietas. Ienākums – tas ir naudas līdzekļu kopums, kas ienāk uzņēmuma kontos, bet peļņa – tas, kas paliek pāri pēc tam, kad no ienākuma atskaita visus izdevumus, tajā skaitā visvisādus tēriņus: sākot no jaunas tehnikas iegādes – līdz nomaksātajiem nodokļiem, vai tas būtu nekustamā īpašuma vai sociālais nodoklis. Un tikai tad, kad visi šie maksājumi ir izdarīti, aprēķināms peļņas nodoklis.

Prakse liecina, ka termināļi praktiski nesasniedz 100% projektētās jaudas, labākajā gadījumā, jāsamierinās ar 75%, vai 1,5 miljoniem tonnu RFT variantā. Es nezinu gadījumus, kad 75% jaudas izdodas sasniegt termināļa darbības pirmajā gada, labi, ja tas sekmējas pēc kāda pusotra gada.

Latvijā spēkā esošais likums „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” paredz līdz 80% atlaidi peļņas un nekustamā īpašuma nodokļiem. Un tikai galīgi traks uzņēmuma vadītājs atteiksies pretendēt uz maksimālām atlaidēm.

Bet tagad iztēlosimies ideālu ainu:

– RFT no pirmās darba dienas sasniedz savu maksimālo jaudu – 2 miljonus tonnu gadā, un nesamazina darba intensitāti 365 dienas gadā;

– LDz un RFT vadība labprātīgi atsakās no nodokļu atvieglojumiem un vēlās maksāt tos pilnībā;

– valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš (LDz) nosaka Uralhim konkurences apstākļos itin pieņemamu tarifu par mēslojuma pārvadāšanu – 5 eiro tonnā un tādējādi nopelna 10 miljonus eiro gadā;

– RTF pārliecina Uralhim maksāt nesaprātīgi augstu cenu – 5 eiro par vienu apstrādātu tonnu un arī pelna 10 miljonus eiro gadā.

Piedevām sākotnēji pieņemam, ka pievienotās vērtības nodokli (PVN) nedz LDz, nedz RFT nemaksā, jo eksporta preces no šā nodokļa ir atbrīvotas. Pat vēl vairāk, nemaksājot šo nodokli, LDz un RFT no tā vēl arī pelna, jo valsts atdot kompānijām PVN, kas ir samaksāts trešās puses firmām sakarā ar pakalpojumiem, kas saņemti transportējot un pārkraujot Uralhim produkciju.

Pievienojam vēl vienu utopisku scenāriju: LDz un RFT strādā pasaulē paši labākie un nesavtīgākie menedžeri, kuri neiztērē ne santīma nopelnītās naudas savu uzņēmumu darbības nodrošināšanai – nedz darba algām, nedz infrastruktūras uzturēšanai, nedz degvielas iegādei, nedz remontiem, nedz kredītu apmaksai – nekam, un viss abu kompāniju kopējais ienākums – 20 miljoni eiro kļūst par tīru peļņu, no kuras atbilstoši likuma burtam 15% ieplūst valsts budžetā. No 20 miljoniem eiro 15% ir 3 miljoni eiro vai 2,1 miljons latu.

Protams, ja jau viss ienākums ir peļņa, tad vairāk nekādas izmaksas nevar būt. Citiem vārdiem, Rīgas dome, apsolot pilsētai un pasaulei 21,43 miljonu nodokļu pieplūdumu valsts kasei, pat fantasmagoriskākajos nosacījumos desmitkārtīgi „kļūdījās”! Ar ko vīzija atšķiras no realitātes, mēs zinām.

No vienas galējības otrā

Ņemsim otru galējību:

– RFT saimnieki ir paši dāsnākie darba devēji, un RFT strādā pats kvalificētākais personāls pasaulē, tādēļ viss kompānijas 10 miljonu eiro ienākums tiek izlietots darba algu samaksai. Un nekam citam;

– visi 150 cilvēki, kas pieņemti jaunajās darbavietās, ir deklarēti Rīgā, bet augstākā vadība ir atteikusies no deklarēšanās Jūrmalā, Baltezerā un pārējās „svētās” vietās, oficiāli kļūstot par galvaspilsētas iedzīvotājiem, kuras budžetā arī tiks pārskaitīts ienākuma nodoklis;

– visi 150 RFT darbinieki necieš no kaitēm, kas samazina ienākuma nodokļa likmi, un viņiem nav apgādājamo, kuru esamība paredz atlaides aprēķinot ienākuma nodokli;

Swedbank demonstrē neredzētu devīguma akciju un uzskata terminālim izdoto 30 miljonu eiro kredītu par beznorēķina sponsoru palīdzību; bet RFT personīgās izmaksas – nulle.

Šādā gadījumā 10 miljoni eiro RFT ienākumu ar neprātīgas fantāzijas spēku pilnībā tiek iztērēti, lai izmaksātu darba algas 150 darbarūķiem – katram mazliet virs 3 000 latiem mēnesī. Tādējādi valsts sociālā nodokļa veidā saņem nedaudz mazāk par 2,5 miljoniem latu, bet pilsētas budžets ienākuma nodokļa veidā (atstājot sev 80%, bet 20% pārskaitot valsts budžetā) iegūst gandrīz 1,2 miljonus latu. Ak vai, pietrūkst neliela detaļa: pasakai ir jākļūst par īstenību. Vienīgi tad uzbursies summa, kas daudzmaz līdzināsies tai, ko rīdziniekiem apsolīja dzimtā pašvaldība.

Visbeidzot, pieņemsim maksimāli realitātei pietuvinātu situāciju:

Uralhim un RFT, kā jau minēju, no pirmās dienas strādā uz goda, nodrošinot sev un Latvijas dzelzceļam maksimāli iespējamos ienākumus;

– 50% ienākumu tiek novirzīti saimnieciskiem izdevumiem, ka ir pilnīgi pieņemami, bet vidējā darba alga terminālī ir konkurētspējīga un veido 1000 latus mēnesī.

– ak, jā, kredīts – tā apkalpošanai aiziet vēl 25% ienākuma;

– atlikušie 25% ienākuma – peļņa.

Ko RFT var maksāt valstij un tās galvaspilsētai? Lūk, ko:

1. Ienākuma nodokli – 380 000 lati (pilsētai, kas 20% atdos valstij).

2. Sociālo nodokli – 630 000 lati (valstij).

3. Peļņas nodokli – 220 000 lati (valstij), ja Brīvā ekonomiskā zonā strādājošam terminālim saskaņā ar likumu ir piešķirta 50% peļņas nodokļa atlaide (bet iespējams pat 80% – tikai mēs par to nezinām).

4. Nekustamā īpašuma nodokli – noslēpums, kas noslēpts aiz septiņiem zieģeļiem. Nespējot pārbaudīt Rīgas domes skaitļus, ieskaitīsim tās nosauktos 30 000 latus (pilsētai).

5. Pārējie nodokļi ir absolūts nieks.

Rezultātā: 410 000 lati – pilsētai un 850 000 lati – valstij. Kopsummā – 1,26 miljoni latu. Bet solīti, kā jūs atceraties, tika 21,43 miljoni latu. Lūk, sanāk, ka pieņemot puslīdz reālus apstākļus, Rīgas domes mutes bajāri, pareģojot gaišas nākotnes iestāšanos Latvijā un Rīgā pēc Uralhim ienākšanas ostā „kļūdījās” jau pat 17 reizes.

Kāds gan šajā gadījumā būs Latvijas dzelzceļa ieguldījums LDz cargo personā? 2010.gadā (par 2011.gadu vēl datu nav), nodrošinot pārvadājumus mazliet virs 49 miljoniem tonnu un saņemot ienākumus 200 miljonu latu apmērā, LDz vadošā „meitiņa” ieskaitīja valsts budžetā peļņas nodokli 75 620 (septiņdesmit pieci tūkstoši seši simti divdesmit!!!) latu apmērā. Nezinu, kā jūs, bet es neloloju ilūzijas, ka no LDz cargo var sagaidīt pēkšņu nodokļu birumu, kas piepildīs budžetu ar kaudzi.

Pat, ja pieļaujam, ka valsts holdings LDz ieskaitīs budžetā tikpat lielu nodokļu summu, kā RFT – 1,26 miljonus latu, tad šīs kompānijas, kas apkalpo Uralhim intereses, nodrošinot ārprātīga daudzuma amonija salpetra tranzītu caur mūsu valsti, samaksās nodokļos apmēram 2,52 miljonus latus gadā. Turklāt ar nosacījumu, ka terminālis no pirmās dienas strādās ar 100% projektēto jaudu un mūžam saglabās tādu darba ritmu.

Rīgas dome apgalvo, ka no RFT termināļa darba valsts un galvaspilsētas budžets ikgadēji papildināsies par 21,43 miljoniem latu. Es pārspīlējot, pat izejot aiz veselā saprāta robežām, uzbūru ideālus nodokļu aprēķina nosacījumus, tomēr galvaspilsētas pašvaldības deklamētais nodokļu pieplūduma rādītājs, izrādījās desmitkārtīgi uzskrūvēts. Pat pie pirmās mazākās tuvināšanās realitātei kļuva redzama kļūda – atšķirība 8,5 reizes.

Melnā maģija un tās atmaskošana

Izriet 3 varianti:

1. Rīgas domei nav sajēgas, par ko tā runā, tāpēc tiek truli retranslēti no RFT saņemtie skaitļi.

2. Rīgas dome un projekta RFT pasūtītāji apzināti pūš pīlītes, lai ar labskanīgiem skaitļiem apslāpētu to ļaužu kurnēšanu, kas nevēlas pārvērst Rīgu par pulvermucu?

3. Es neorientējos nacionālās nodokļu likumdošanas pamatos un aritmētikā.

Dodu priekšroku trešajam variantam, cerot, ka Rīgas dome, RFT un LDz izskaidros man, neaptēstajam, kā no 20 miljonu eiro ienākuma tiks nomaksāti nodokļi 28,5 miljonu eiro apmērā?

Laiks atgriezties uz grēcīgās zemes: es apgalvoju, ka ar RFT darbību un gādību Rīgas un valsts budžets patiesībā saņems daudzreiz mazākus nodokļu ieņēmumus, nekā to sludina galvaspilsētas dome. Tāpēc es par labāku atzīstu variantu, kurā pilsētas amatpersonas, kas īsteno saikni ar sabiedrību, nevis ar iespaidīgiem nodokļu ieņēmumu skaitļiem aģitē mūs par dzīvi uz iekonservētas bumbas ar laika degli, bet sniedz skaidrus aprēķinus, no kurienes kas rodas nodokļu epopejā, realizējot projektu Riga Fertilizer Terminal.

Pagaidām diemžēl neatstāj sajūtā, ka ar Rīgas domes pindzeli uzmālētajā gleznā „Minerālmēslu terminālis ostā” ir fantastiski sakāpināti nodokļu ienākumi gan valsts, gan galvaspilsētas budžetā. Uz episko jautājumu – „Kam tas ir vajadzīgs?” – nav jāatbild. Es skaidri redzu, ka par drošības līmeņa pasliktināšanos visu to cilvēku dzīvībai un veselībai, kas dzīvo pie 300 kilometrus garā tranzīta ceļa, pa kuru kursē vairāk nekā miljons tonnu amonija salpetra no Krievijas robežas līdz RFT terminālim Kundziņsalā, no kuras līdz Rīgas centram var gandrīz ar roku aizsniegties, patiesie termināļa saimnieki ir gatavi atpirkties ar pusotra vai divu miljonu latu palīdzību gadā.

Tas tracina! Īpaši tādēļ, ka pat pašos nereālākajos un fantastiskākajos budžeta ienākumu aprēķinos gali ar RTF un Rīgas domes variantu neiet kopā, gluži pretēji – tie atgrūžas viens no otra, kā veseli ļaudis no spitālīgajiem.

Turklāt divkārt tracina, ka centrāla izpildvara šo blēņošanos neredz. Vai varbūt redz? Ja nebūtu pievērusi acis, tad taču neļautu pasakas mālēt, bet pieprasītu detalizētu ekonomisko analīzi par prognozētajiem ienākumiem valsts un galvaspilsētas budžetā. Piedevām vēl painteresētos, cik ilgā termiņā RFT pāries uz pilnu projektēto jaudu, kādi tarifi tiks piemēroti Uralhim produkcijas pārvadāšanai pa valsts dzelzceļu, kāda būs peļņa, no kuras iekasēs nodokli budžetā, par kādiem tarifiem RFT grasās uzglabāt un pārkraut pašu amonija salpetri?

Vai mazums vēl jautājumu var uzdot īsts saimnieks, kas ir atbildīgs par valsts attīstību un ekonomiku?

Ja būtu īsts…

Dažreiz labāk ir runāt, nekā minstināties

D.Koņajevs: „Tas būs komplekss no astoņām kupolveida noliktavām ar 180 tūkstošu tonnu kopējo kapacitāti vienlaicīgai glabāšanai… Nekāda amonjaka tur nebūs.”

Stop, Koņajeva kungs, šeit, lūdzu, detalizētāk. Atbilstoši visiem dokumentiem Rīgas dome deva zaļo gaismu 90 tūkstošu tonnu uzglabāšanai. Un tā saucamā ekoloģiskā ekspertīze notika, pamatojās tieši uz šo skaitli, kas jau tāpat daudzkārt pārsniedz saprātīgus amonija salpetra uzglabāšanas apjomus. Tātad Rīgā pārkraus vairs nevis 2 miljonus tonnu, bet 4 miljonus tonnu Uralhim produkcijas?

Visticamāk, Uralhim ģenerāldirektors izpļāpājās (žurnālistu drukas kļūda tā nevar būt, jo tādus materiālus intervējamais vizē personīgi). Lai mani tagad kāds mēģina pārliecināt, ka neeksistē slepens protokols starp Latvijas „molotovu” un Krievijas „ribentropu”, atbilstoši kuram RFT ar laiku vērsīsies pie Latvijas un Rīgas varas institūcijām ar „pamatotu” priekšlikumu – dzīt caur visai valstij vairs ne miljonu, bet divus miljonus tonnu amonija salpetra. Ņemot vērā, ka Uralhim jau šogad plāno saražot 6 miljonus tonnu minerālmēslojuma, iznāk, ka RFT tēviem-komandieriem ir iecere vest caur mūsu galvaspilsētu 2/3 no visas Krievijas ķīmiskā giganta produkcijas.

Turklāt oficiālā ekoloģiskā „ekspertīze” ir atzinusi, ka pietiek tikai ar 100 metru drošības joslu apkārt RFT terminālim.

Pareiza taktika: braši, bet klusi, ļaujot aizmigušiem suņiem gulēt. Taču pats laiks atsaukt atmiņā pavisam nesenus notikumus, kad arī neviens nevienu nemodināja:

– Rīgas ostas teritorijā kādā no konteineriem sākās ķīmisko vielu nekontrolējama reakcija un notika īpaši toksiskas vielas acetoncianhidrīna noplūde. Apkārtējo māju iedzīvotāji tika evakuēti. Rīgas dome izziņoja par sprādziena draudiem, aizliedza peldēties un zvejot Daugavā;

– viesuļvētras brāzmas pārņēma Vecmīlgrāvī funkcionējošo minerālmēslu termināli Alpha osta. Tika sagrautas metāla konstrukcijas desmitstāvu namu augstumā. Tās uzgāzās uz blakus esošajām ēkām, dzelzceļa un uz sliedēm stāvošā vilciena. Ja uz sliedēm tobrīd atrastos vagoni ar amonija salpetri, vai arī tonnām metāla sabruktu uz līdzās izvietoto amonija salpetra noliktavu, tad, kā situāciju komentēja Rīgas Tehniskās universitātes ķīmijas profesore Ērika Bizdēna, viss varēja uzsprāgt. Un Vecmīlgrāvja Rīgā šodien vairs nebūtu;

– Ventspils terminālī Ventamonjaks notika nāvīgi bīstamas vielas akrilnitrila noplūde. Ja vien divi piestātnē strādājošie cilvēki, upurējot savu veselību, nebūtu pārtraukuši akrilnitrila turpmāku noplūdi, baisi pat iedomātie, kādi varētu būt upuri;

– līdzās Rīgai esošajā Mārupītē, bet no tās Daugavā, nonāca kaitīgas ķīmiskās vielas. Apkārtnes iedzīvotājiem dzeramo ūdeni veda no galvaspilsētas, bet no upītes izķēra nosprāgušās zivis, lai nepieļautu putnu saindēšanos ar tām;

– Daugavpils novadā noskrēja no sliedēm 17 vagoni, tajā skaitā 5 cisternas ar mazutu un tehnisko šķīdinātāju. Katastrofas likvidētāji nonāca slimnīcā.

Minot šos piemērus, es tikai gribu parādīt, ka pat 100 metru drošības josla apkārt RFT negarantēs drošību. Tūlīt pēc Daugavpils pievārtē notikušās dzelzceļa katastrofas Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis intervijā Latvijas radio nepārprotami atzina: „Diemžēl nevar izslēgt, ka līdzīgas dzelzceļa avārijas notiks arī turpmāk”.

Tātad varam pieļaut, ka vilciena sastāvs, kas ved uz Rīgu 4 tūkstošus tonnas amonija salpetra, noskries no sliedēm. Bet gudrinieku, kas ir spējīgi šādā gadījumā provocēt 300 grādu temperatūru, lai notiktu sprādziens, pasaulē pietiek. No Krievijas slāpekļa rūpniecības un organiskās sintēzes produktu zinātniski pētnieciskā un projektēšanas institūta ekspertu slēdziena izriet, ka šajā gadījumā 520 metru rādiusā no sprādziena epicentra zeme būs pilnībā izdegusi, spēcīgi postījumi skārs 766 metru joslu, vidēji – 1313 metru, nelieli – 3832 metru. Ardievu, Vecmīlgrāvja, Jaunmīlgrāvja un Bolderājas iedzīvotāji!

Koņajeva kungs gan mūs mierina: 180 tūkstoši tonnu amonjaka vienlaicīgi Rīgā neuzglabāsies. Un viņš saka absolūtu patiesību, jo amonjaks un amonija salpetris ir pilnīgi dažādi ķīmiskie produkti. Turklāt šķidro amonjaku pārvadā pa jūru nevis sauskravās, bet ar gāzes tankeriem, kuru uzpildīšanai Rīgā termināļa nav. Tad kādēļ gan Uralhim ģenerāldirektoram lido divi krokodili – viens zaļš, bet otrs pa kreisi? Atbilde raisās šāda: sabiedrības apziņā iesakņojies, ka amonjaks ir kaut kas nāvējošs, bet amonija salpetris – tik vien, kā šķipsniņa mēslojuma puķupodā uz palodzes, un tur nav nekā bīstama. Lūk, tālab D.Koņajevs mierina tautas masas: neuztraucieties, bāleliņi, nekāds amonjaks jūsu pusē nebūs. Šīs jaukskanīgās vēsts nomierinātie ļautiņi nereaģēs uz amonija nitrāta krājumiem zem saviem logiem.

„Ienaidnieks tiks sakauts. Uzvara būs mūsu”

D.Koņajevs: „Mēs esam pārliecināti par savu taisnību, un, ja vajadzēs, aizstāvēsim projektu tiesā. Pārējie jautājumi, kas skar sacelto brēku ap mums, ir saistīti ar reklāmbiznesu un negodīgu konkurenci.”

Iesākumā – par negodīgo konkurenci. Latvijā TEORĒTISKI ar RFT varētu konkurēt divi termināļi: Alpha osta Rīgas Vecmīlgrāvja apkaimē un Kālija parks Ventspilī. Taču praksē ne Alpha osta, ne Kālija parks nevar pārkraut apjomus, kas ieinteresētu Uralhim. Un ne tikai tāpēc, ka tiem nav nepieciešamās noliktavu platības. Alpha osta ir ārpus konkurences dēļ salīdzinoši mazas jaudas, bet par termināli Kālija parks ir cita rīme.

Kad Ventspils dome izskatīja šā termināļa darba ekoloģiskos aspektus, ekologi-eksperti diezgan saprotami pamatoja, cik bīstama apkārtējai videi ir amonija salpetra uzglabāšana noliktavās, kas atrodas dzīvojamo kvartālu tuvumā. Turklāt terminālim tika aizliegts ārpus savas teritorijas robežām turēt uz pievedceļiem pat vienu (!) vagonu ar amonija salpetri.

Lietuvas minerālmēslu terminālis Klaipēdā strādā ar citu kravu nomenklatūru, un nepretendē uz Uralhim produkciju. Igaunijas osta Mūga un Somijas osta Kotka sen ir nodibinājušas savus sakarus ar Krievijas ķīmijas „baroniem”, un neizrāda jebkādas manāmas bažas attiecībā pret konkurenci ar RFT: katram savs „dārziņš”.

Kurš tad ir šis Uralhim ģenerāldirektora pieminētais, bet vārdā nenosauktais, negodīgais konkurents? Sanāk, ka vienīgi mēs – iniciatīvas grupa, kas uzskata, ka Latvijas galvaspilsēta jau tā ir tik pārslogota ar bīstamām kravām, tāpēc papildus miljons tonnu (vai tomēr divi miljoni?) amonija salpetra ir pārmērīgi daudz. Tie, kas saka: terminālim Rīgā – jā, amonija salpetrim – nē!

RFT to pamanīja un jau pagājušā gada septembrī nopublicēja preses relīzi, kurā kompānijas valdes priekšsēdētājs Roberts Kļaviņš piekāra mums visas iespējamās birkas: gan nepatiesu informāciju izplatām, gan sabiedrību maldinām. Piedevām, lai iedzītu bijāšanu, labākajās padomju tradīcijās „nostučīja” kur vajag: „Iniciatīvas grupas pārstāvju apšaubāmā reputācija un līdzšinējā darbība jau pievērsusi gan Latvijas, gan kaimiņvalstu tiesībsargājošo institūciju uzmanību”. Tiesa, jau pusgadu neviena no Latvijas vai kaimiņvalstu tiesībsargājošajām institūcijām mums savu uzmanību nav pievērsusi. Ja ticam Kļaviņa kungam, tad par šo UZMANĪBU zina tikai „institūcijas” un viņš pats – interesanta buntīte veidojas.

Mūsu iniciatīvu grupas dalībnieki tiekas ar iedzīvotājiem, sabiedriskiem darbiniekiem un politiķiem, skaidro savu pozīciju, iepazīstina ar faktiem, kas norāda uz korupcijas pazīmēm projekta Riga Fertilizer Terminal saskaņošanas procedūras gaitā, kā arī turpina neatkarīgu žurnālistikas pētījumu, kuru – vēlreiz atkārtošu – turpināsim publicēt. Protams, ka iepriekšminētais nonāk RFT ausīs un Uralhim uz mēles.

Varbūt tādēļ D.Koņajevs pieļauj, ka mums būs pietiekami daudz materiālu, lai vērstos tiesā, un savlaicīgi demonstrē sava holdinga muskuļus. Tajā pašā laikā viņš nepiemin, ka viens no mūsu biedriem Daugavpilī jau ir brīdināts, ka, turpinot mūsu iesākto lietu, zaudēs amatu, kas viņa ģimenei ir vienīgais eksistences avots. Bet citam mūsu kolēģim Rīgā pēkšņi piemanījās klāt neuzkrītoša persona un klusītēm paspriedelēja, ka žurnālistu Jākobsonu sakropļoja kāpņu telpā vien par sarakstes publikāciju, bet šajā gadījumā uz kārts likti simtiem miljonu.

Tādas lietas, Koņajeva kungs…

Tādas lietas, līdzpilsoņi un savieši…

Novērtē šo rakstu:

34
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...