Jura Kārkla jaunās dēkas Talsu novadā: iespējams, jums būs interesanti
Juris Kārkls no Talsiem29.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav pagājušas pat vēl ne simt dienas, kopš jaunizveidotā Talsu novada dome jaunajā sastāvā sākusi darboties, taču jau šauru interešu vārdā tiek lauzts līdzšinējais atbalsta iniciatīvu mehānisms. Sagaidāms, ka ceturtdien, 2021.gada 30.septembra Talsu novada domes sēdē tās 47.dienaskārtības jautājumā deputāti, iespējams, centīsies lobēt kāda konkrēta uzņēmēja, lokālpartijas valdes locekļa un tās lielākā sponsora intereses, panākot 40 000 EUR lielu pašvaldības budžeta līdzekļa piešķīrumu.
Ir plānoti grozījumi Talsu novada pašvaldības domes 2014.gada 13.februāra noteikumos Nr.1 “Talsu novada pašvaldības projektu līdzfinansējuma piešķiršanas un kontroles kārtība”. Līdz šim maksimālās atbalsta summas, uz kurām varēja pretendēt, bija 5 000 EUR, taču, lai sev vēlamo iegūtu partijas “Mēs Talsiem un novadam” valdes loceklis, atbalsta slieksnis bez racionāla pamatojuma tiek celts astoņkārtīgi.
Tas notiek arī situācijā, kur Mērsraga novada budžets faktiski ir izsmelts un no kopējā novada kases jau bija piešķirti pirmie desmiti tūkstoši pašvaldībā nodarbināto algu nomaksai.
Zīmīgi, ka piedāvātās izmaiņas paredz šādu ievērojamu atbalsta pieejamību tikai Talsu pilsētā sagatavotajiem projektiem – pārējā novada teritorijā uzņēmēju un NVO projektu atbalstam maksimālais pieejamais finanšu līdzekļu apjoms saglabājas līdzšinējā apmērā. Novada pašvaldība skaidri apstiprina iepriekš izskanējušās Talsiem piekļauto Dundagas, Rojas un Mērsraga novadu iedzīvotāju bažas, ka attīstība paredzama tikai pašā novada centrā, vēl vairāk palielinot atšķirības starp starp teritorijām un vairojot “nomaļu atpalicību”.
Neoficiālās partiju pārstāvju konsultācijas, kurās esošās Talsu novada domes koalīciju veidojošās partijas paudušas iebildumus par šādu manieri tik nepārprotami lobēt vienas personas intereses un tām pakārtot novada atbalsta mehānisma dokumentus, nav izsaukušas ne mazāko šaubu ēnu partijas vadītājam, neveiksmīgajam tiesībsarga amata kandidātam Edgaram Zelderim. E. Zelderis, kurš uz īsu laiku ieņēma arī Domes priekšsēdētāja amatu, ko zaudēja autoritārā vadības sila dēļ, pēc neoficiālas informācijas, uzskata, ka viņa partijas iegūtās četras deputātu vietas ir t.s. “zelta akcija”, lai nodrošinātu formālo stabilitāti pašvaldībā, kurā patlaban vadības grožus tur Nacionālās apvienības pārstāve.
Talsu novada pašvaldībā darbojas kopumā 19 deputāti.
https://talsunovads.lv/pasvaldiba/dome/domes-un-komiteju-sedes/domes-sedes-darba-kartiba/
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
