Jura Kārkla jaunās dēkas Talsu novadā: iespējams, jums būs interesanti
Juris Kārkls no Talsiem29.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav pagājušas pat vēl ne simt dienas, kopš jaunizveidotā Talsu novada dome jaunajā sastāvā sākusi darboties, taču jau šauru interešu vārdā tiek lauzts līdzšinējais atbalsta iniciatīvu mehānisms. Sagaidāms, ka ceturtdien, 2021.gada 30.septembra Talsu novada domes sēdē tās 47.dienaskārtības jautājumā deputāti, iespējams, centīsies lobēt kāda konkrēta uzņēmēja, lokālpartijas valdes locekļa un tās lielākā sponsora intereses, panākot 40 000 EUR lielu pašvaldības budžeta līdzekļa piešķīrumu.
Ir plānoti grozījumi Talsu novada pašvaldības domes 2014.gada 13.februāra noteikumos Nr.1 “Talsu novada pašvaldības projektu līdzfinansējuma piešķiršanas un kontroles kārtība”. Līdz šim maksimālās atbalsta summas, uz kurām varēja pretendēt, bija 5 000 EUR, taču, lai sev vēlamo iegūtu partijas “Mēs Talsiem un novadam” valdes loceklis, atbalsta slieksnis bez racionāla pamatojuma tiek celts astoņkārtīgi.
Tas notiek arī situācijā, kur Mērsraga novada budžets faktiski ir izsmelts un no kopējā novada kases jau bija piešķirti pirmie desmiti tūkstoši pašvaldībā nodarbināto algu nomaksai.
Zīmīgi, ka piedāvātās izmaiņas paredz šādu ievērojamu atbalsta pieejamību tikai Talsu pilsētā sagatavotajiem projektiem – pārējā novada teritorijā uzņēmēju un NVO projektu atbalstam maksimālais pieejamais finanšu līdzekļu apjoms saglabājas līdzšinējā apmērā. Novada pašvaldība skaidri apstiprina iepriekš izskanējušās Talsiem piekļauto Dundagas, Rojas un Mērsraga novadu iedzīvotāju bažas, ka attīstība paredzama tikai pašā novada centrā, vēl vairāk palielinot atšķirības starp starp teritorijām un vairojot “nomaļu atpalicību”.
Neoficiālās partiju pārstāvju konsultācijas, kurās esošās Talsu novada domes koalīciju veidojošās partijas paudušas iebildumus par šādu manieri tik nepārprotami lobēt vienas personas intereses un tām pakārtot novada atbalsta mehānisma dokumentus, nav izsaukušas ne mazāko šaubu ēnu partijas vadītājam, neveiksmīgajam tiesībsarga amata kandidātam Edgaram Zelderim. E. Zelderis, kurš uz īsu laiku ieņēma arī Domes priekšsēdētāja amatu, ko zaudēja autoritārā vadības sila dēļ, pēc neoficiālas informācijas, uzskata, ka viņa partijas iegūtās četras deputātu vietas ir t.s. “zelta akcija”, lai nodrošinātu formālo stabilitāti pašvaldībā, kurā patlaban vadības grožus tur Nacionālās apvienības pārstāve.
Talsu novada pašvaldībā darbojas kopumā 19 deputāti.
https://talsunovads.lv/pasvaldiba/dome/domes-un-komiteju-sedes/domes-sedes-darba-kartiba/
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
