Jura Kārkla jaunās dēkas Talsu novadā: iespējams, jums būs interesanti
Juris Kārkls no Talsiem29.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav pagājušas pat vēl ne simt dienas, kopš jaunizveidotā Talsu novada dome jaunajā sastāvā sākusi darboties, taču jau šauru interešu vārdā tiek lauzts līdzšinējais atbalsta iniciatīvu mehānisms. Sagaidāms, ka ceturtdien, 2021.gada 30.septembra Talsu novada domes sēdē tās 47.dienaskārtības jautājumā deputāti, iespējams, centīsies lobēt kāda konkrēta uzņēmēja, lokālpartijas valdes locekļa un tās lielākā sponsora intereses, panākot 40 000 EUR lielu pašvaldības budžeta līdzekļa piešķīrumu.
Ir plānoti grozījumi Talsu novada pašvaldības domes 2014.gada 13.februāra noteikumos Nr.1 “Talsu novada pašvaldības projektu līdzfinansējuma piešķiršanas un kontroles kārtība”. Līdz šim maksimālās atbalsta summas, uz kurām varēja pretendēt, bija 5 000 EUR, taču, lai sev vēlamo iegūtu partijas “Mēs Talsiem un novadam” valdes loceklis, atbalsta slieksnis bez racionāla pamatojuma tiek celts astoņkārtīgi.
Tas notiek arī situācijā, kur Mērsraga novada budžets faktiski ir izsmelts un no kopējā novada kases jau bija piešķirti pirmie desmiti tūkstoši pašvaldībā nodarbināto algu nomaksai.
Zīmīgi, ka piedāvātās izmaiņas paredz šādu ievērojamu atbalsta pieejamību tikai Talsu pilsētā sagatavotajiem projektiem – pārējā novada teritorijā uzņēmēju un NVO projektu atbalstam maksimālais pieejamais finanšu līdzekļu apjoms saglabājas līdzšinējā apmērā. Novada pašvaldība skaidri apstiprina iepriekš izskanējušās Talsiem piekļauto Dundagas, Rojas un Mērsraga novadu iedzīvotāju bažas, ka attīstība paredzama tikai pašā novada centrā, vēl vairāk palielinot atšķirības starp starp teritorijām un vairojot “nomaļu atpalicību”.
Neoficiālās partiju pārstāvju konsultācijas, kurās esošās Talsu novada domes koalīciju veidojošās partijas paudušas iebildumus par šādu manieri tik nepārprotami lobēt vienas personas intereses un tām pakārtot novada atbalsta mehānisma dokumentus, nav izsaukušas ne mazāko šaubu ēnu partijas vadītājam, neveiksmīgajam tiesībsarga amata kandidātam Edgaram Zelderim. E. Zelderis, kurš uz īsu laiku ieņēma arī Domes priekšsēdētāja amatu, ko zaudēja autoritārā vadības sila dēļ, pēc neoficiālas informācijas, uzskata, ka viņa partijas iegūtās četras deputātu vietas ir t.s. “zelta akcija”, lai nodrošinātu formālo stabilitāti pašvaldībā, kurā patlaban vadības grožus tur Nacionālās apvienības pārstāve.
Talsu novada pašvaldībā darbojas kopumā 19 deputāti.
https://talsunovads.lv/pasvaldiba/dome/domes-un-komiteju-sedes/domes-sedes-darba-kartiba/
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
