Jura Stukāna vadītā prokuratūra sāk iet padomju okupācijas varas kolaborantu pavadā: publicējam „neslavas celšanā” uzrādīto apsūdzību Lato Lapsam
PIETIEK08.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, Lato Lapsa apgalvoja, ka Romualds Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju okupācijas varas palīgs un līdzskrējējs”, “padomju kolaborants”, “uzticamais padomju varas kolaborants” un “viens no kolaborantu sugas”, - ar šādu pamatojumu Jura Stukāna vadītā prokuratūra ir cēlusi apsūdzību Lato Lapsam, tā netieši apliecinot bijušo čekistu, komunistu un citu padomju okupācijas varas kolaborantu ietekmi un mēģinājumus pārrakstīt vēsturisko patiesību. Šodien Pietiek publicē Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras Lato Lapsam celto apsūdzību „neslavas celšanā” bijušajam padomju tiesnesim, tagadējam miljonāram Romualdam Vonsovičam:
„Lato Lapsa izdarīja apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā un citādā veidā pavairotā sacerējumā masu saziņas līdzeklī (neslavas celšanu), un konkrēti:
2019. gada 7. oktobrī izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, Lato Lapsa, personīgu motīvu vadīts, ar vienotu nodomu un mērķi, nolūkā tīši celt neslavu Romualdam Vonsovičam, iegādājās un reģistrēja interneta domēnu “www.vonsovics.com”, bet 2019. gada 29. oktobrī iegādājās un reģistrēja interneta domēnu “www.kolaborants.com”. Abos šajos interneta domēnos L. Lapsa, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, publicēja R. Vonsoviča sejas fotogrāfiju kariķētā veidā ar uzrakstu: „„Kolaborants. Čekisti un komunisti – 3. Jau drīz. Pašlaik notiek darbs pie grāmatas „Kolaborants”, kas iznāks pietiek.com sērijā „Čekisti un komunisti”. Tā būs veltīta vienam konkrētam uzcītīgam padomju varas izpalīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam.”
Turpinot savu noziedzīgo nodomu, laika posmā no 2019. gada 15. oktobra līdz 2020. gada 8. martam, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, L. Lapsa, personīgu motīvu vadīts, ar vienotu nodomu un mērķi, nolūkā tīši celt neslavu Romualdam Vonsovičam, masu saziņas līdzeklī “www.pietiek.com” ar pseidonīmiem “Izdevēji”, “PIETIEK” un “Lato Lapsa” publicēja vairākus, tas ir, ne mazāk kā divdesmit četrus personīgi izveidotus rakstus, kuros, apzinoties, ka rakstos minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju okupācijas varas palīgs un līdzskrējējs”, “padomju kolaborants”, “uzticamais padomju varas kolaborants” un “viens no kolaborantu sugas”.
Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 17. oktobrī, zinot, ka R. Vonsovičs ir zvērināts advokāts, ar nolūku graut viņa nevainojamo reputāciju, izmantojot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes mājaslapu, realizējot savu noziedzīgo nolūku, iesaistot izmeklēšanā noskaidrotu personu, organizēja un nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli visiem zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem, kuru elektroniskā pasta adreses ir reģistrētas Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, kurā, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka “grāmata būs veltīta vienam vienīgam padomju okupācijas varas palīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam”.
Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada novembrī sniedza interviju “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālistam, kas 2019. gada 4. novembrī tika publicēta masu saziņas līdzeklī “www.nra.lv” ar nosaukumu “Lato Lapsa: Kolaboranti šeit joprojām dzīvo kā nieres taukos”. Minētajā intervijā L. Lapsa, apzinoties, ka intervijā minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju kolaborants”, “viens no kolaborantu sugas”.
Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 27. novembrī izdeva grāmatu “Kolaborants”, kuras priekšvārdā L. Lapsa, apzinoties, ka priekšvārdā minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “padomju varas kolaborants”.
2019. gada 29. oktobrī, plkst. 7.28 Latvijas Radio 1. programmas ēterā izskanēja SIA „Pietiek.lv” (reģistrācijas Nr. 40103336846) valdes locekļa L. Lapsas apmaksāta un sagatavota reklāma: „Pietiek.com informē: tiek gatavota izdošanai grāmata „Kolaborants” par bijušo padomju tiesnesi, miljonāru Romualdu Vonsoviču. Ja Jūsu rīcībā ir ziņas par kolaboranta darbību, rakstiet uz e-pastu [email protected]. Konfidencialitāti garantējam.”, kurā, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovčs ir “kolaborants”.
Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 31. oktobrī, iesaistot izmeklēšanā noskaidrotu personu, speciāli nolūkam celt R. Vonsoviča neslavu, organizēja automašīnas Citroen Jumper, ar valsts reģistrācijas numuru FO7575, iegādi, pēc kā organizēja un pasūtīja tās aplīmēšanu ar R. Vonsoviča sejas attēla fragmentu un uzrakstu “Kolaborants. Pietiek.com jaunā grāmata”, tādējādi, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”.
Kopumā laika posmā no 2019. gada 7. novembra līdz 2019. gada 2. decembrim L. Lapsa organizēja vairākkārtēju, mērķtiecīgu un ilgstošu minētās automašīnas Citroen Jumper, ar valsts reģistrācijas numuru FO7575, novietošanu pie R. Vonsoviča darba vietas, Rīgā, Brīvības ielā 40, pie R. Vonsoviča darba vietas automašīnas stāvvietas, Rīgā, Dzirnavu ielā 64, pie R. Vonsoviča dzīvesvietas, Rīgā, Hamburgas ielā ..., pie Rīgas apgabaltiesas un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesu nama, Rīgā, Abrenes ielā 8, un pie Latvijas Republikas Augstākās tiesas, Rīgā, Brīvības bulvārī 34, kur R. Vonsovičs pastāvīgi veica savus darba pienākumus, kā arī pie Latvijas Televīzijas ēkas Rīgā, Zaķusalas krastmalā 33, tas ir, publiskās vietās, kur minētā informācija bija redzama plašam sabiedrības lokam.
Tādējādi L. Lapsa, apzināti izplatot plašam sabiedrības lokam šādas ziņas, kas nav patiesas un apkauno R. Vonsoviču, cēla R. Vonsovičam neslavu iespiestā un citādā veidā pavairotā sacerējumā masu saziņas līdzeklī.
Ar savām darbībām Lato Lapsa izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā.”
Tuvākajā laikā Pietiek turpinājumos publicēs virkni spriedumu, ko padomju okupācijas varas gados, aizstāvot padomju likumību, ir taisījis toreizējais padomju tautas tiesnesis Romualds Vonsovičs un kuri ir publicēti grāmatā "Kolaborants".
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
