Juraša grupējumam paveras jaunas iespējas, amata pienākumus sāks pildīt jaunais VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Prusaks
VID Sabiedrisko attiecību daļa15.08.2023.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
2023.gada 22.augustā amata pienākumus sāks pildīt jaunais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktors Aigars Prusaks.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver: "Aigars Prusaks kā VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs pēdējos gados ir izveidojis pārliecinošu un efektīvu sistēmu iekšējās korupcijas mazināšanai un sistēmas attīrīšanai pat no 10-15 gadus vecām shēmām. VID Iekšējais drošības dienests ir uzrādījis iestādes vēsturē augstākos rezultatīvos rādītājus. Ir veiktas neatkarīgās Latvijas vēsturē vērienīgākās negodprātīgo amatpersonu aizturēšanas, un amatpersonas jau saņēmušas notiesājošus spriedumus. Es esmu pārliecināta, ka A. Prusaka vadībā Nodokļu un muitas policijā tiks ieviestas pārmaiņas, kas nesīs labumu visai Latvijai un darbinieku tālākai izaugsmei."
Nosaucot prioritārās nozares, A. Prusaks uzsver, ka pārvaldei jāstrādā pie lietām, kas ir svarīgākas visai valstij, nevis ērtāk un vieglāk ierosināmas.
"Šobrīd darbs jākoncentrē uz to, lai identificētu un novērstu "aplokšņu algu" izmaksu un noziegumus saistībā ar pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktajām sankcijām. Ēnu ekonomikas darboņi Latvijas iedzīvotājiem nozog būtisku nodokļu ieņēmumu daļu, un līdz ar to tiek zaudēti ieguvumi, ko sniegtu plaukstoša valsts ekonomika un pieejamāki publiskie pakalpojumi veselībā, izglītībā un citviet. Savukārt sankciju noziegumu atklāšana ir praktiska palīdzība Ukrainas uzvarai karā - tā nav tikai goda lieta, tas ir Latvijas nākotnes jautājums," prioritāros virzienus skaidro A. Prusaks.
A. Prusaks iecerējis attīstīt NMPP par kompaktu, efektīvu un dinamisku tiesībaizsardzības vienību, kas spēj operatīvi reaģēt un novērst noziedzības riskus neatkarīgi no iestādes, kurai tā piesaistīta.
NMPP darbā būtiski stiprināt darbinieku analītisko un vērtējošo domāšanu, kas ir izšķirošs spēka faktors gan risku savlaicīgā identificēšanā un novēršanā, gan sadarbojoties ar citām tiesībaizsardzības iestādēm noziegumu atklāšanā. Analītiskā darba nostiprināšana iestādē nepieciešama arī strukturāli - kā atsevišķai komandai-vidutājam tai jādarbojas starp operatīvo un izmeklēšanas darbu. Tas ne tikai paaugstinās NMPP kopējā darba iekšējo zinātību, sadarbību un produktivitāti, bet arī mazinās iekšējās korupcijas riskus.
A. Prusaks norāda, ka NMPP turpmāk jākoncentrējas uz darbu pie sarežģītākām lietām, kas nodara lielāko kaitējumu valsts un ES budžetam, kā arī jāuzņemas līdzatbildība par sekmīgu visu kopējo lietas gaitu un ātru un taisnīgu iznākumu sadarbībā ar prokuratūru.
"Pēdējos gados mums ir ievērojami uzlabojusies sadarbība ar prokuratūru. Operatīvo un izmeklēšanas darbu veicam tā, lai ievāktu pēc iespējas visus materiālus, kas prokuratūrai tālāk nozīmīgi turpmākai lietas virzīšanai uz tiesu. Taču vēsturiski mums ir ierosinātas un joprojām atvērtas lietas, kur visām pusēm ir skaidrs, ka pierādījumus pietiekamā apjomā iegūt un nostiprināt vairs nebūs iespējams. Kopā ar prokuratūru tās būtu jāpārskata un jāvienojas, kuras būtu izbeidzamas. Mums ir jāstrādā pie lietām, kas ir valstij un budžetam prioritāri svarīgākas, nevis tās, kuras ir ērtāk un vieglāk ierosināmas. Jārēķinās, ka rezultātā īstermiņā ierosināto lietu skaits var pat samazināties, bet ilgtermiņā valstij ieguvums būs lielāks, jo šādi atbrīvosim resursus lielāku, sarežģītāku krimināli sodāmu nodokļu un muitas jomas noziegumu atklāšanai." norāda A. Prusaks.
Kā atsevišķu sava amata uzdevumu A. Prusaks uzsver arī darbinieku komandas zinātības un prasmju celšanu, kā arī viņu darba apstākļu un sociālo garantiju pielīdzināšanu priekšrocībām, kādas ir citās Latvijas tiesībaizsardzības iestādēs.
A. Prusaku par labāko VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora amata kandidātu atklātā konkursā atzina konkursa komisija, kuru vadīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, un kuras sastāvā strādāja Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts drošības dienesta deleģētie pārstāvji, kā arī VID pārstāvji.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
