Iesaki rakstu: 
Plaši pazīstamā politiķa Jura Juraša sieva, kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja, pēc tam Leonīda Loginova pārraudzībā esoša Rīgas brīvostas darbiniece Alla Juraša juridisko pakalpojumu privātbiznesu ar advokātu Aleksandru Berezinu pērn ir turpinājusi attīstīt ar labas un dārgas apvidus automašīnas BMW X5 iegādi. Par to, vai jauno auto izmanto arī citi Jurašu ģimenes pārstāvji, pagaidām ziņu nav.
Kā rāda Lursoft datu bāze, 2017. gada vidū nodibinātā SIA Berezins Juraša, kurā Jurašai un Berezinam pieder pa 50% kapitāldaļu, pērn ir līzingā iegādājusies dārgu un labu apvidus automašīunu BMW X5 XDrive 30D, kura uz ielām atpazīstama pēc valsts numura LG6375.
Saskaņā ar oficiālo informāciju SIA Berezins Juraša nodarbojas ar juridisko pakalpojumu sniegšanu. 2017. gadā šī SIA spējusi gūt 145 tūkstošu eiro apgrozījumam iespaidīgu peļņu – vairāk nekā 96 tūkstošus eiro.
Par abu juristu pašreizējo klientūru Neatkarīgās Rīta Avīzes šodienas publikācijā saistībā ar Trasta komercbankas kriminālprocesa iztiesāšanu atrodams šāds fragments:
„Nav nekādu šaubu, ka atšķirīga no citiem procesa dalībniekiem aizstāvības taktika būs arī Jorena Raituma advokātam Aleksandram Berezinam, kurš gan uz pirmo tiesas sēdi nebija ieradies. No apsūdzētā Māra Sprūda gan tiesas sēdes laikā, gan starpbrīžos publiski stāstītā izriet, ka viņam ir dziļš konflikts ar citiem lielākajiem A. Berezina klientiem, kurus M. Sprūds uzskata pat par pašlaik iztiesājamā kriminālprocesa pasūtītājiem.
Proti, A. Berezins praktizē advokātu birojā Berezins Juraša kopā ar pašreizējā politiķa Jura Juraša dzīvesbiedri Allu. Šā advokātu biroja klients ir PNB banka (vēl pirms trim mēnešiem - Norvik banka) un/vai tās kontrolpaketes īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Savukārt pēdējam ir pretenzijas pret Latvijas valsti sakarā ar bankas apmēram 50 miljonu eiro izsniegto kredītu pazaudēšanu Winergy projektā. Tāpat G. Guseļņikovam ir pretenzijas pret visām fiziskām personām, par kurām viņš uzskata, ka tās varētu būt saistītas ar šiem Winergy projektā pazaudētajiem miljoniem, tostarp pret M. Sprūdu.
Visbeidzot M. Sprūds tiesā pieteica noraidījumu prokuroram U. Cinkmanim, balstoties uz aizdomām, ka A. Berezina klients Juris Jurašs ietekmējis liecinieku un uzdevies par KNAB amatpersonu.”
Savukārt no advokatūras izslēgtais Aldis Gobzems šo publikāciju Facebook komentējis šādi: "Maza piebilde nezinātājiem. Ir advokātu birojs Berezins Juraša. Un ir SIA Berezins Juraša. Un būtiskākais - advokātam ir aizliegts komercdarbības veidā sniegt juridiskos pakalpojumus. Advokāts drīkst sniegt juridisko palīdzību individuāli vai caur advokātu biroju. Tātad aizliegts to darīt ar SIA starpniecību. Bet kāpēc ir advokātu birojs Berezins Juraša un SIA Berezins Juraša? Atbilde ir vienkārša. Nodokļi. Caur SIA ir mazāka ienākumu nodokļa likme. Bezkompromisa tiesiskums."
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
