Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, Pietiek šodien publicē abus šajās dienās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nodotos advokātu iesniegumus saistībā ar KNAB darbinieka Jura Juraša paziņojumu par viņam it kā piedāvāto miljona kukuli.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam - Oļega Osinovska aizstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Kvjatkovskas iesniegums

Uz vienošanās pamata realizēju Oļega Osinovska aizstāvību kriminālprocesā Nr. 16870001615, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais advokāta orderis.

2016.gada 14.jūlijā savā intervijā žurnālam “IR” KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs J.Jurašs ir paziņojis, ka viņam esot piedāvāts vienu miljonu eiro liels kukulis par to, lai augstāk minētais kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.

Kriminālprocesā Nr. 16870001615 tiesības uz aizstāvību ir divām personām – Oļegam Osinovskim un Uģim Magonim, tādejādi šāds KNAB amatpersonas paziņojums met ēnu uz vismaz vienu no šīm personām.

Turklāt J.Juraša sniegtā informācija var ietekmēt amatpersonas (šobrīd – prokuratūras amatpersonas, jo lieta atrodas kriminālvajāšanas stadijā) lēmumu pieņemšanā kriminālprocesā.

Man ir zināms, ka mans klients nav veicis jebkādas pretlikumīgās darbības nolūkā panākt viņam vēlamo rezultātu kriminālprocesā. Nav arī pamata uzskatīt, ka to ir darījis otra lietā iesaistītā persona – Uģis Magonis. Turklāt, ievērojot J.Juraša ieņemamo amatu, viņš noteikti nav tā persona, kas var procesuāli pieņemt vai ietekmēt jebkādu lēmumu saistībā ar personu darbību kvalifikāciju kriminālprocesā, ja vien neatbilst patiesībai vairākkārt publiski izskanējusi informācija par J.Juraša prettiesisko ietekmi dažādu jautājumu “risināšanā”.

Tāpat J.Juraša sniegtā informācija par viņa paša rīcību, it kā saņemot kukuļa piedāvājumu, izraisa nopietnas šaubas par tās patiesumu, ievērojot to, ka J.Juraša pieredze un ieņemamais amats tomēr paredz zināšanas par likumam atbilstošu rīcību gadījumā, ja notiek sevišķi smags noziedzīgs nodarījums.

Tādejādi uzskatu, ka J.Juraša paziņojums ir nepatiess un vērsts uz to, lai kriminālprocesā Nr. 16870001615 ietekmētu amatpersonas, kuras atšķirībā no paša J.Juraša var pieņemt procesuālus lēmumus, lai tās atturētos no šādu lēmumu pieņemšanas bailēs no tā, kā to uztvers sabiedrība. Pastāv iespēja, ka jebkura apsūdzētajiem labvēlīga lēmuma pieņemšana pēc J.Juraša paziņojuma tiks uztverta kā nepamatota un, iespējams, prettiesiski stimulēta pretimnākšana.

Iespējams, šādu paziņojumu J.Jurašs ir izplatījis kādu sev vēlamu mērķu sasniegšanai. Taču neatkarīgi no J.Juraša paziņojuma īstajiem mērķiem tas ievērojami negatīvi ietekmē mana klienta Oļega Osinovska tiesības uz taisnīgu tiesu.

Šajā sakarā vēršu Jūsu uzmanību gan plašai Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, interpretējot Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.pantu, gan 2016.gada 9.marta ES direktīvai Nr. 2016/343 “Par atsevišķo nevainīguma prezumpcijas un tiesību piedalīties iztiesāšanā aspektu stiprināšanu”.

Atbilstoši gan ECT praksei, gan minētajai Direktīvai tiesības uz taisnīgu tiesu tiek apdraudētas ar jebkādiem valsts amatpersonu paziņojumiem par personas vainu, kamēr tā nav pierādīta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, jo kriminālprocesu veicošo amatpersonu un tiesas rīcība ar šādiem paziņojumiem var tikt ietekmēta.

Līdzīgi arī J.Juraša kā KNAB amatpersonas, (neatkarīgi no viņa tagadējā statusa) paziņojums par it kā notikušo mēģinājumu prettiesiski ietekmēt kriminālprocesa gaitu ar koruptīvām metodēm neapšaubāmi apdraud iesaistīto personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Secīgi valstij ir pienākums šo tiesību apdraudējumu novērst vai mazināt.

Ievērojot visu augstāk minēto, sava klienta Oļega Osinovska vārdā un uzdevumā lūdzu Jūs nodrošināt J.Juraša sniegtās informācijas pārbaudi, ja nepieciešams, izmantojot kriminālprocesuālās metodes, un informēt sabiedrību par pārbaudes rezultātiem, lai novērstu vai vismaz mazinātu jau notikušo mana klienta tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.

 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam Uģa Magoņa aizstāvja, zvērināta advokāta Jāņa Rozenberga iesniegums

Līdz šā gada 28.jūnijam KNAB izmeklētājas A.Rumjancevas lietvedībā bija kriminālprocess Nr.16870001615, kurā par aizdomās turēto personu tika atzīts mans aizstāvamais Uģis Magonis. Šā gada 28.jūnijā šis kriminālprocess nosūtīts Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurorei S.Deičmanei kriminālvajāšanas uzsākšanai, un prokurore šā gada 6.jūlijā pieņēmusi lēmumu par U.Magoņa saukšanu pie kriminālatbildības.

Visā pirmstiesas procesa stadijas izmeklēšanas posmā gan U.Magonis, gan arī es kā viņa aizstāvis tikām izturējušies ar vislielāko cieņu pret procesa virzītāju un izmeklēšanas grupas dalībniekiem, komunikācijā ar KNAB amatpersonām tika ievērotas vispārpieņemtas uzvedības un ētikas normas, mans aizstāvamais U.Magonis tika godprātīgi pildījis visus aizdomās turētās personas pienākumus un respektējis ierobežojumus, kas viņam noteikti ar piemērotajiem drošības līdzekļiem.

Šā kriminālprocesa sakarā es un mans aizstāvamais U.Magonis esam kontaktējušies vienīgi ar izmeklētāju A.Rumjancevu, kura bija procesa virzītāja, kā arī ar izmeklētāju Ģ.Bērziņu, kurš bija izmeklēšanas grupas dalībnieks un veica atsevišķas procesuālas darbības procesa virzītājas uzdevumā.

Sarunu gaitā nekad no aizstāvības puses nevienai KNAB amatpersonai nav tikuši izteikti jebkādi jautājumi vai priekšlikumi, kas varētu radīt likuma pārkāpumu vai kas būtu uzskatāma par neētiskiem.

Tādēļ iepriekšējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējušie KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja J.Juraša izteikumi aizstāvībai radīja nepatīkamu pārsteigumu. Dažādās publikācijās norādīts, ka no amata atbrīvojamajam KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurim Jurašam piedāvāts viena miljona eiro liels kukulis, lai VAS "Latvijas Dzelzceļš" bijušā vadītāja Uģa Magoņa kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods, to žurnālam "Ir" esot pastāstījis pats Jurašs.

Jau vēlāk bija lasāmas ziņas, ka KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs ir būtiski kaitējis sekmīgai faktu pārbaudei valsts uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa krimināllietā, par ko aģentūru BNS informējusi KNAB pārstāve Māra Priedīte.

Ņemot vērā, ka šis kriminālprocess tiek veikts tikai pret divām personām - U.Magoni un O.Osinovski, tad šādi KNAB amatpersonas J.Juraša izteikumi neapšaubāmi met ēnu ne vien uz manu klientu U.Magoni, bet arī uz mani kā viņa aizstāvi. Lieki piebilst, ka tas nav patīkami.

Šajā sakarā U.Magoņa aizstāvība vispirms vēlas darīt zināmu, ka nedz U.Magonis, nedz es kā viņa aizstāvis, nedz paši, nedz arī ar jebkādu starpnieku palīdzību neesam izteikuši šādus prettiesiskus piedāvājumus nedz J.Jurašam, nedz arī jebkurai citai personai. U.Magoņa aizstāvība tika un arī turpmāk tiks realizēta vienīgi atbilstoši Kriminālprocesa likuma un Advokatūras likuma normām, izmantojot visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, aizstāvot U.Magoņa tiesības un likumīgās intereses.

Aizstāvības ieskatā šāds KNAB amatpersonas J.Juraša izteikums var tikt vērtēts kā mēģinājums ietekmēt šobrīd un turpmāk kriminālprocesu veicošās amatpersonas. Lai arī aizstāvībai nav nekādu šaubu par šobrīd procesu veicošās prokurores godaprātu, profesionalitāti un neietekmējamību, tomēr šādas publiski izskanējušas ziņas procesa virzītājai var radīt zināmu diskomfortu situācijās, ja lietā objektīvi konstatējamas ziņas par faktiem kādreiz radītu pamatu jebkādu apsūdzētajām personām labvēlīgu lēmumu pieņemšanai, jo sabiedrībā jau šobrīd ir radīts aplams priekšstats, ka šajā procesā apsūdzētās personas par sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu esot gatavas dot kukuļus lielos apmēros.

Sekojoši vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka J.Juraša publiski izteiktie apgalvojumi tieši norāda uz pabeigta smaga noziedzīga nodarījuma faktu, proti, kukuļa piedāvājumu lielā apmērā, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 323.panta otrajā daļā.

Šajā sakarā lūdzu organizēt pārbaudes veikšanu, vai J.Jurašs par šāda pabeigta smaga nozieguma faktu ir sniedzis attiecīgu ziņojumu, jo Krimināllikuma 315.pants paredz kriminālatbildību par neziņošanu, ja ir zināms, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums.

Turklāt, ņemot vērā J.Juraša līdz šim ieņemamo amatu, viņam ne vien būtu tiesības ziņot par šāda smaga nozieguma faktu, bet arī būtu pienākums pašam savu dienesta pilnvaru ietvaros veikt nepieciešamās darbības šāda smaga nozieguma atklāšanai. Gadījumā, ja tas nav ticis darīts, iespējams, ir pamats J.Juraša rīcību izvērtēt arī Krimināllikuma 319.panta pirmās daļas kontekstā kā valsts amatpersonas bezdarbību, tīši vai aiz nolaidības neizdarot darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai.

Savukārt, ja J.Jurašs par šo kukuļa piedāvājumu lielā apmērā ir sniedzis ziņojumu un arī veicis vai organizējis darbības šā nozieguma atklāšanai, lūdzu nodrošināt iespējami ātru un efektīvu šāda iespējamā nozieguma izmeklēšanas veikšanu, lai jau vistuvākajā laikā vai nu apstiprinātu ziņas par kādu personu izdarītu noziegumu, nolūkā ietekmēt kriminālprocesa virzību, vai arī informēt sabiedrību, ka šīs ziņas nav apstiprinājušās un nekāds kukuļa piedāvājums J.Jurašam nav noticis. Kā viens, tā otrs risinājums noņemtu šobrīd nepamatoti sabiedrībā radīto aizdomu ēnu pār manu klientu un nodrošinātu netraucētu un objektīvu turpmāko kriminālprocesa virzību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...