Jurašs var atgriezties – Jaunzeme viņa „komandai” nokārtojusi lieliskas biznesa iespējas, bez konkursa ieliekot Podiņa vietā Prusaku
Pietiek lasītājs13.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šķiet, Jurim Jurašam vairs nav nepieciešamības tēlot varoni Ukrainas armijas drošajos aizmugures štābos, - troksnis ap Genādija Vaļagina „nogāšanu” ir rimies, „kartonam” neviens vairs nekādas „predjavas” neizvirza, toties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ir viņam un „komandas” biznesam pasniegusi nenovērtējamu dāvanu, spiedienu neizturējušā Kaspara Podiņa vietā Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amatā bez konkursa ieliekot līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku.
Kā tas tā notika? Nevienam zinošam cilvēkam nav noslēpums, ka savulaik, „Juraša un Strīķes laikos” Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tieši A. Prusaks bija operatīvās nodaļas vadītājs un visas safabricētās lietas notika ar tiešu viņa līdzdalību.
Jēkabs Straume, kļūstot par KNAB vadītāju, uzreiz aizrotēja A. Prusaku uz kaut kādu starptautiskās sadarbības metodikas daļu, lai izslēgtu noplūžu varbūtību J. Jurašam. Un neizsakāmi laimīgs J. Straume bija brīdī, kad A. Prusaks izlēma kandidēt uz VID Iekšējās drošības vadītāja vakanto amatu.
Kā šāds cilvēks tagad varēja bez konkursa kļūt par NMPP direktoru? Kas un kā spēja izdarīt šāda apjoma un intensitātes spiedienu uz I. Jaunzemi? Atbilde ir vienkārša – tas viss saistīts ar Latvijas slavenāko padomju okupācijas varas kolaborantu Romualdu Vonsoviču un netieši arī ar pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita kanceleju. Ar vārdu sakot, ar mafiju.
Tikt pie ietekmīgā, milzīgas iespējas paverošā amata A. Prusakam „palīdzēja” tieši J. Jurašs un R. Vonsovičs. Viņi abi kopā pat svin dzimšanas, un nevienam nav noslēpums, ka R. Vonsovičs „sargā” I. Jaunzemi. Tad nu arī abi „draugi” izdarīja visu iespējamo, lai amatā tiktu apstiprināts tieši A. Prusaks un lai I. Jaunzemei kārdinājums pārsvērtu bailes. Protams, fonā ir arī E. Levita un viņa kancelejas darbinieku privātās intereses, ar kurām labi manipulē slavenais kolaborants.
Domājams, jau vistuvākajā laikā mēs redzēsim pirmās sekas šim I. Jaunzemes lēmumam. Noteikti par tām uzrakstīšu.
Red.piez. Pēc pēdējām ziņām no Valsts ieņēmumu dienesta - abu ļoti informēto Pietiek lasītāju informācija ir sacēlusi tādu paniku VID vadībā, ka Ieva Jaunzeme apsver iespēju "ieslēgt atpakaļgaitu" un izlikties, ka lēmums par Aigara Prusaka apstiprināšanu jaunajā amatā ir bijis tikai projekts un nekas vairāk. Sekosim notikumu attīstībai.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
