Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tagadējā politiķa Jura Juraša ģimene patiešām saņēmusi ievērojamas summas no Krievijas uzņēmēja Grigorija Guseļņikova kontrolētās, tagad maksātnespējīgās PNB (iepriekš Norvik) bankas. Kā rāda Dienas rīcībā nonākuši dokumenti, tikai no 2017. gada novembra līdz 2018. gada jūlijam J. Juraša toreizējās dzīvesbiedres Allas Jurašas uzņēmumam no bankas pārskaitīti vairāk nekā 311 tūkstoši eiro, bet kopējās Jurašu ģimenes saņemtās summas ir bijušas vēl lielākas. Taču vēl šokējošāks ir fakts, ka dokumenti rāda – vēl pēc ievēlēšanas Rīgas domē politiķis par naudu ir pildījis krievu baņķiera dotos uzdevumus.

Trauksmes cēlēja ziņojums

Dienas rīcībā esošie dokumenti rāda, ka 2019. gada jūlijā – gandrīz mēnesi pirms lēmuma par PNB bankas slēgšanu – Valsts policija ir saņēmusi detalizētu trauksmes cēlāja ziņojumu par situāciju kredītiestādē un tās „pēdējā brīža” izlaupīšanu. No ziņojuma skaidri izriet: ja ne policijas neieinteresētība rīkoties un atbildīgo iestāžu nespēja operatīvi apmainīties ar informāciju, kredītiestādes darbību būtu bijis iespējams apturēt agrāk, tā izvairoties no iespaidīgu finanšu līdzekļu aizplūšanas.

Nav gan ziņu, vai un kādā veidā šo lēnīgumu varētu būt veicinājusi PNB bankas sadarbība ar uzņēmumu Immunitas, kuru vadīja kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks, vēlākais Saeimas deputāts J. Jurašs, kā arī ar viņa sievas Allas Jurašas advokātu biroju. Toties ir precīzi zināms, uz kādām tieši norisēm un faktiem PNB bankā un ap to bija ziņojis trauksmes cēlējs – spriežot pēc informētības pakāpes, bankas augsta līmeņa darbinieks.

Ziņojumā bija norādīts uz to, ka PNB bankas akcionāru maiņa 2019. gada jūnijā, iespējams, bijusi fiktīva un nolikusi pretēji normatīvo aktu prasībām, lai, iespējams, īstenotu liela apmēra noziedzīgu nodarījumu. Tāpat tika norādīts uz to, ka šī bankas akcionāru maiņa, iespējams, bijusi vērsta uz tādu normatīvu aktu pārkāpšanu, lai ar kredītiestādes līdzekļiem tās faktiskais saimnieks Grigorijs Guseļņikovs vai viņam pietuvinātas personas pārņemtu kādu citu Latvijas komercbanku.

Bankas slēgšanas nepieciešamības kontekstā, domājams, visnopietnākā un straujāko rīcību prasošā informācija ir bijusi – G. Guseļņikovs un atsevišķi PNB bankas valdes locekļi, iespējams, veikuši bankas aktīvu izsaimniekošanu tās „saimnieka” interesēs un, iespējams, veikta arī naudas atmazgāšana lielā apmērā. Ziņojumā netieši norādīts – par to, ka tas ir sekmīgi izdevies, G. Guseļnikovs varējis pateikties arī sadarbībai ar Jurašu ģimeni.

Jurašu „īpašās attiecības” ar Guseļņikovu

Trauksmes cēlēja ziņojumā īpaši norādīts uz Jurašu ģimenes „īpašajām attiecībām” ar G. Guseļņikovu. Saistībā ar neilgi pirms bankas slēgšanas ieceltajiem jaunajiem valdes locekļiem minēts – iespējams, G. Guseļņikovs viņiem piesolījis kādu īpašu „protekciju” no dāsni apmaksātās Jurašu ģimenes.

„Iespējams, Alla Juraša (kurai ir ilgstoša sadarbība ar banku, aptuveni no 2014. vai 2015. gada) vai viņas laulātais Juris Jurašs, kas pašreiz ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un kuram, kā zināms no publiskiem avotiem, ir ietekme uz tieslietu ministru, līdz ar ko visticamāk arī Maksātnespējas kontroles dienestu,” „protekcijas” mehānisma pamatus aprakstījis trauksmes cēlējs.

Pieminēts arī līgums ar J. Juraša uzņēmumu un tā iespējamā patiesā būtība: „Bankai bija noslēgts līgums ar SIA Immunitas, kurā kā kontaktpersona bija norādīts Juris Jurašs, taču minētā līguma patiesais nolūks nav īsti noskaidrojams no līguma satura, iespējams, tas bija tikai aizsegs kādu privātu interešu kārtošanai, iespējams, paša akcionāra Grigorija Guseļņikova interesēm.”

Jau iepriekš medijos ir tikuši izteikti pieņēmumi par summām, kas no kredītiestādes līdzekļiem dāsni samaksātas par Jurašu ģimenes pakalpojumiem. Publiski nosauktās summas laikā no 2014. līdz 2019. gadam ir vairāk nekā 130 000 eiro SIA Immunitas un 350 000 eiro Aleksandra Berezina un A. Jurašas advokātu birojam, - tādus skaitļus 2020. gada maijā publiski minēja TV3.

Tagad Dienas rīcībā nonākušie dokumenti dažus no šiem pieņēmumiem apstiprina pat ar uzvijām. Tā, piemēram, ar 2019. gada 1. jūliju datēta elektroniskā pasta vēstule, ko nosūtījusi PNB bankas vecākā juriste kreditēšanas un finanšu pakalpojumu jomā Jeļena Čurko, atklāj, ka tikai laikā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada jūlijam vien SIA Berezins Juraša ir samaksāti 311 600 eiro.

Šī 2017. gada maija beigās reģistrētā SIA, kā rāda Lursoft dati, kopš dibināšanas brīža vienādās daļās piederēja advokātam, bijušajam KNAB darbiniekam A. Berezinam un A. Jurašai, kura tolaik vēl bija precēta ar J. Jurašu un kuru ar partneri vēl saistīja tikai profesionālas attiecības. Tas nozīmē, ka ienākumi no PNB bankas plūda abu laulāto kopējā budžetā.

Turklāt papildus tam naudu no PNB bankas saņēma arī SIA Immunitas: pašlaik šis uzņēmums vienpersoniski pieder nu jau bijušajai J. Juraša sievai A. Jurašai, taču no 2017. gada janvāra līdz 2018. gada decembrim – tātad PNB maksājumu laikā – Immunitas 100% īpašnieks bija tieši J. Jurašs. Viņš tad arī bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis.

Zīmīgi, ka kopš šiem „treknajiem gadiem” uzņēmumu ienākumi ir diezgan dramatiski samazinājušies: tā, piemēram, ja 2018. gadā SIA Berezins Juraša apgrozījums bija 286 010 eiro, tad pērn tas bija vairs vien 92 698 eiro. Tiesa, samazinājums bija manāms jau 2019. gadā, taču, kā liecina Dienas rīcībā esošie līgumi, tad nauda tika pārlikta no vienas kabatas otrā: 2019. gada 1. februārī tika slēgta vienošanās, ka turpmāk PNB banku apkalpos nevis SIA Berezins Juraša, bet gan zvērinātu advokātu birojs ar tādu pašu nosaukumu.

2017. gada jūnijā J. Jurašs tika ievēlēts Rīgas domē, bet tā paša gada septembrī viņš savas SIA Immunitas vārdā noslēdza līgumu ar PNB banku. Kā rāda Dienai pieejamie dokumenti, par bankas vadības uzdevumu pildīšanu pienācās 120 eiro stundā plus PVN, kā arī 600 eiro komandējuma nauda dienā. Par šo naudu J, Jurašs apņēmās bankai sniegt juridiskos un konsultāciju pakalpojumus tirgus un tā dalībnieku darbības izpētē, jā arī „piedāvāt praktiskus risinājumus”.

Kādus maksas pakalpojumus sniedza Jurašs

Diena ir guvusi apstiprinājumu arī par vienu no politiķa-domes amatpersonas un vienlaikus biznesmeņa un bankas apkalpotāja J. Juraša sagatavotajām atskaitēm, pildot PNB bankas faktiskā saimnieka G. Guseļņikova uzdevumus. Tā liecina, ka bijušais KNAB darbinieks un tagadējais politiķis ir par bankas maksāto naudu centies panākt, lai tiktu sākta izmeklēšana par Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī maksātnespējas administratora Māra Sprūda iespējamām noziedzīgām darbībām.

Lai censtos panākt šos G. Guseļņikova dotos un ar bankas naudu apmaksātos uzdevumus, J. Jurašs esot vismaz divreiz ticies ar informācijas sniedzēju valsts drošības iestādēs. Tāpat Dienai ir zināms, ka šīs nav bijušas vienīgās tikšanās ar valsts iestāžu pārstāvjiem, pildot PNB bankas saimnieka dotos uzdevumus. J. Jurašam notikušas arī tikšanās tiesībsargāšanas iestādēs, kuru ietvaros viņš apspriedis iespēju sagatavot iesniegumu Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par naudas izspiešanu, ko veicis maksātnespējas administrators M.Sprūds.

No skaidrojumiem, ko M. Sprūds sniedzis pirms diviem gadiem un kas tāpat ir Dienas rīcībā, izriet, ka G. Guseļņikovs tieši un nepārprotami viņu brīdinājis par savām iespējām, izmantojot savām vajadzībām J. Juraša un viņa toreizējās sievas pakalpojumus.

„Varu apstiprināt, ka savulaik Gallery Park Hotel telpās Norvik bank īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs, brīdinot mani netraucēt viņa interesēm, lielījās, ka viņš ir paņēmis darbā Allu Jurašu, kurai kopā ar vīru esot sakari dažādos tiesībsargāšanas orgānos. Guseļņikovs arī stāstīja, ka, tieši pateicoties Jurašam, esot ticis aizturēts bijušais Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Gatis Gudermanis (kurš vēlāk tika attaisnots) un viņa vietā tika ielikts Jurašu ģimenes draugs Pēteris Bauska, ar ko Jurašu ģimene uzturot privātas attiecības,” apliecinājis M. Sprūds.

M. Sprūds arī norādījis – viņu nepārsteidzot „atklātie Juraša mēģinājumi izmantot savā un Norvik akcionāru labā daudzām personām radušos iespaidu par savu reālo vai iedomāto ietekmi uz ENAP priekšnieku Pēteri Bausku. Norvik bankas un Juraša sadarbības mērķis acīmredzot bija ar kriminālprocesa palīdzību panākt Norvik bankas akcionāru uzsāktās daudzmiljonu tiesvedības pret Latvijas valsti apmierināšanu. Varu apstiprināt, ka ar Jurašu ģimeni ļoti cieši saistītas personas neveiksmīgi centās no manis iegūt nepatiesas Ilmāru Rimšēviču apsūdzošas liecības, kuras tiktu izmantotas Guseļņikovu ģimenes uzsāktajā tiesvedībā pret Latvijas valsti par vairāku simtu miljonu zaudējumu piedziņu”.

M Sprūds arī apliecinājis, ka viņa rīcībā ir rakstveida notariāli apstiprinātas liecības, par to ka „Jurašs, uzdodoties par KNAB amatpersonu, lai gan tāds vairs nebija, ir ticies un šantažējis t.s. Trasta komercbankas krimināllietas liecinieku. Jurašs esot centies panākt nepatiesu liecību sniegšanu pret mani, vienlaicīgi piedraudot, ka pretējā gadījumā liecinieka sievai krimināllietā varētu mainīties procesuālais statuss no liecinieka uz apsūdzēto”.

Šīs liecības ir nonākušas arī Dienas rīcībā, un no tām tiešām izriet, ka 2018. gada vasarā – laikā, kad Rīgas domnieks J. Jurašs, spriežot pēc publiskotās informācijas, joprojām par naudu „palīdzēja” G. Guseļņikovam, viņš ir ieradies pie uzņēmēja Artjoma Gridņeva un, uzdodoties par KNAB darbinieku – kas viņš jau sen nebija – mēģinājis panākt, pēc visa spriežot, G. Guseļņikovam vajadzīgu liecību sniegšanu. Šīs A. Gridņeva liecības nonākušas arī Ģenerālprokuratūrā, taču tālāk virzība tām nav bijusi.

Jautājumi, kas tika uzdoti J. Jurašam un uz kuriem viņš nevēlējās atbildēt:

1) kādu iemeslu dēļ Jūs kā SIA Immunitas valdes loceklis noslēdzāt līgumu ar AS PNB banka? Vai tā bija tikai vēlme gūt labu peļņu, vai arī Jums bija citi motīvi?

2) vai Jūs bijāt iniciators šādām līgumattiecībām, piedāvājot bankai un tās saimniekam G. Guseļņikovam savus pakalpojumus?

3) kurš bija tas, kas noteica Jūsu bankai sniedzamo maksas pakalpojumu cenu – 120 eiro stundā?

4) vai Jūs nemulsināja tas, ka Jūs šādus maksas pakalpojumus sniedzāt, esot publisks politiķis un Rīgas domnieks?

5) kādiem klientiem Jūs vēl esat sniedzis šādus un līdzīgus maksas pakalpojumus, esot Rīgas domnieks, Saeimas deputāts, Tieslietu ministrijas amatpersona?

6) kādus tieši maksas pakalpojumus no Jums vēlējās saņemt un saņēma G. Guseļņikovs?

7) cik reizes Jūs savu maksas pakalpojumu sniegšanas laikā tikāties ar G. Guseļņikovu, kādus uzdevumus saņēmāt, kādas atskaites sniedzāt?

8) kāpēc Jūs esat atteicies sabiedrībai atklāt, ar kādiem tieši valsts drošības iestāžu un tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem esat ticies, pildot G. Guseļņikova uzdevumus un sniedzot viņam un bankai maksas pakalpojumus?

9) medijiem Jūs esat apgalvojis, ka bez PNB bankas piekrišanas nevarot atklāt informāciju par maksas pakalpojumiem, ko esat sniedzis bankai. Vai Jūs bankai esat lūdzis šādu piekrišanu? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

9) kādus ienākumus Jūsu nu jau bijusī dzīvesbiedre Alla Juraša Jūsu laulības laikā Jūsu ģimenes budžetam guva no sava uzņēmuma un advokātu biroja līguma ar PNB banku?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

130
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...