Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrisko attiecību padomnieks, politikas eksperts, rakstnieks un publicists Jurģis Liepnieks ir pamanāma personība. Viņa izteikumi publiskajā telpā vienmēr bijuši nelaipojoši un pat izaicinoši – kā šāviens pierē.

– Ja šī saruna notiktu pirms pāris dienām, tā būtu citādāka. Taču nupat laikrakstā “Diena” bija publikācija “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, kur par šī procesa aizkulisēm stāsta bijusī Valsts ieņēmumu dienesta izmeklētāja.

– Šī ir ārkārtīgi interesanta epopeja, kas vēl tikai uzņem apgriezienus. Konteksts ir tāds, ka Valsts ieņēmumu dienesta izmeklētāja, kura bija procesa virzītāja un kura vadīja kratīšanas pie manis un Lato Lapsas, kādu pusgadu pēc šiem notikumiem pati tika arestēta un nonāca cietumā. Kopā ar kolēģiem, kuri visi bija iesaistīti arī mūsu ar Lato Lapsu lietā. Viņi ir apsūdzēti tieši par to – par krimināllietu safabricēšanu un iespējamu kukuļu izspiešanu.

Protams, viņi tagad nestrādā Valsts ieņēmumu dienestā un šādos apstākļos ir sapratuši, ka viņiem ir sava motivācija vai interese pastāstīt, kas tad tur patiesībā notiek. Un tas, ko mēs no viņas teiktā intervijā “Dienā” saprotam, ir, ka lietu pasūtīšana, safabricēšana Valsts ieņēmumu dienestā ir vispārēja prakse. Nav brīnums, ka tur darbinieki ar tādām lietām nodarbojas, ja pat uzņēmuma visaugstākā vadība pasūta krimināllietas. Sak, reku jums kaut kāds formāls iesniegums, tur nekā, protams, nav, bet atrodiet pret viņiem jebko! Uztaisiet kratīšanu, un, ja kratīšanā neko nevar atrast, varbūt kāds zālīti glabā mājās, jo viņi visi esot no bohēmas. Bet kaut ko atrodiet un ierādiet viņiem vietu!

Tā jau ļoti bieži vēsturē gadās, ka ir nepieciešami kaut kādi iemesli, lai iesaistītie cilvēki sāktu runāt. Nu šādi iemesli ir radušies, un iesaistītais cilvēks sāk stāstīt, kā tās lietas patiesībā notiek. Man tas nav ne pārsteigums, ne jaunums, bet esmu priecīgs, ka arī plašāka sabiedrība varbūt beidzot sāks mazliet aizdomāties un saprast, kāda ir tiesiskuma situācija mūsu valstī, kāda ir kontrole pār dienestiem, cik nesodīti šo dienestu cilvēki var darīt pilnīgi jebko, kas viņiem ienāk prātā.

– Kas tad galu galā jūs ar Lapsu “pasūtīja”? Jo raksts neatbild uz šo jautājumu.

– Jūsu jautājums ir pamatots, jo skaidrs, ka ne jau Prusakas kundze vai Jaunzemes kundze bija tās, kurām bija īpaša interese spert šādus nelikumīgus soļus, jo tas ir Krimināllikuma pārkāpums. Nez vai viņas pašas to izgudroja. Jā, paliek jautājums, kurš to izgudroja, un esmu pilnīgi drošs, ka mēs ar laiku uzzināsim arī to, ka šis uzstājīgais rīkojums atrast kaut ko un ierādīt vietu šiem cilvēkiem – Lapsam un man – nāk no valsts prezidenta Egila Levita.

– Tas ir drosmīgs paziņojums.

– Jā, bet Egils Levits paļaujas uz to, ka viss Nacionālās drošības padomē runātais ir slepens un to neviens nevienam nekad neizstāstīs. Viņam nevajadzētu paļauties un kā juristam vajadzētu saprast, ka noziegumi nevar būt slepeni. Un, ja viņš izdara nelikumīgu spiedienu uz dienestiem, nekāds valsts noslēpums viņu nepaglābs no tā, ka šīs nelikumīgās prasības kļūs publiskas. Ne jau no zila gaisa Valsts ieņēmumu dienesta cilvēki izgudroja šo visu.

Levitam ir vēl viena “brīnišķīga” epizode. Ir publiskots, kā viņš, zvanot deputātiem, draudot un šantažējot, panāca savas favorītes Kucinas ievēlēšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā. Tātad viņš vairs nesaprot, ko drīkst un ko nedrīkst, kādā valstī viņš dzīvo. Līdz ar to pieprasīt atrast jebko pret Lapsu un Liepnieku uz šī fona nav nekas pārsteidzošs.

– Spriedze baigā, kad mājās un pie tuviniekiem notiek kratīšanas. Kā šādu spiedienu var izturēt?

– Mēs politikā esam jau ne pirmo gadu desmitu, tāpēc mani vairs īpaši nepārsteigs. Bet tas, kam gribu pievērst uzmanību, – ja ir šādas pasūtītas lietas pret mani vai Lato Lapsu, tad saprotiet, ka to var pret jebkuru. Turklāt tiek pasūtīts “atrodi kaut ko pret viņiem vai pret viņu radiniekiem”. Tas jau ir zem jebkuras ētiskās un morālās latiņas, bet tādi cilvēki diemžēl vada mūsu valsti.

– Kā tas ir – pret jebkuru?! Nu nevar pret jebkuru kaut ko atrast! Vai tiešām viņi pamestu narkotiku paciņu pagultē, ja vajadzētu?

– Pagaidām tādu gadījumu nav, bet ko nozīmē “nevar atrast”? Arī pret mums neko nav atraduši, bet tas jau netraucē uzsākt krimināllietu. Kā mēs redzam, arī prokuroram pietiek ar aizdomām. Protams, ka mūs nenotiesās, jo nekā jau nav. Ja būtu kaut vismazākais iemesls, mēs jau sēdētu. Bet mums ir uzņēmumi, kas maksā nodokļus. Mans uzņēmums ir tik mazs, ka, pat ja es vispār nemaksātu nodokļus, tās summas nebūtu lielas. Bet mums nekad nav bijuši nodokļu parādi. Ja Valsts ieņēmumu dienests man uzraksta, ka es kaut ko esmu nepareizi samaksājis, es uzreiz samaksāju, es ar viņiem nekad nestrīdos. (Smejas.) Bet, neskatoties uz to, var kaut ko interpretēt, piemēram, ka grāmatvedībā kaut kas nav pareizi, vajadzēja citādāk, un tā tālāk. Viņi zina, ka neko neatradīs, un tāds arī nav mērķis. Mērķis ir ierādīt vietu. Iebiedēt un atriebties. Kā saka: jūs tur pārāk nespridžījiet! Protams, ka ģimenei un tuviniekiem tas viss ir briesmīgi.

– Antiutopiju rakstnieki ir paredzējuši, ka ar laiku tas notiek arvien izsmalcinātāk un represīvāk – tā baiļu iedzīšana, spiešana, pazemošana. Bailes – tas ir iedarbīgs mehānisms.

– Es domāju, ka tā ir sīku cilvēku atriebība. Nav vainīga ne iekārta, ne valsts. Vainīgi ir cilvēki. Tas ir personības jautājums. Vaira Vīķe-Freiberga neko tādu nedarīja. Neteica, kam jāierāda vieta. Viņa pati ierādīja vietu ar skatienu un pāris trāpīgiem publiskiem teikumiem, un nevienam nebija jautājumu. Levita kungs ir pieļāvis stratēģiskas kļūdas, un tās viņam maksās daudz dārgāk nekā tiem, kam viņš gribēja ierādīt vietu.

– Maksās ar to, ka viņu neievēlēs uz nākamo termiņu?

– To es nevaru šobrīd simtprocentīgi pateikt. Latvijā valsts prezidenta vēlēšanu sistēma ir ārkārtēji īpatnēja. Pie mums kandidāts var publiski tikt nosaukts pat tikai ievēlēšanas dienā un vakarā jau būt valsts prezidents. Šobrīd visticamāk izskatās, ka Levitam nav balsu. Bet, ja Levitam nav balsu, rodas jautājums: kurš tad? Nav šobrīd kandidāta, kuram būtu balsis.

– Teicāt, ka darbības pret jums nav valsts sistēma, bet sīku cilvēku izdarības. Tajā pašā laikā jautājat, kā mūsu valstī kaut kas tāds var notikt. Tātad šai epopejai tomēr ir saistība ar valsti.

– Sistēmiskā problēma ir tā, ka operatīvie dienesti un speciālie dienesti tiek ārkārtīgi slikti uzraudzīti, nav nekādas uzraudzības. Kurš, piemēram, izmeklēs šo gadījumu, par kuru informāciju ir atklājusi VID izmeklētāja? Kurš to izmeklēs? Jaunzeme, kura it kā ir iejaukta? Nē! Prokuratūra, kura arī ir iejaukta? Neviens neizmeklēs! Teorētiski parlamentam būtu jāveido parlamentārā uzraudzība, bet nekas tāds nenotiks. Dienestu uzraudzība ir faktiski neeksistējoša. Un tā ir sistēmiska problēma.

Otra sistēmiska problēma ir tas, ka neeksistē mediju kritika. Arī sabiedriskos medijus neviens neuzrauga. Tos arī nebūtu jāuzrauga, bet būtu jāeksistē mediju kritikai – kādam būtu kritiski un profesionāli jāizvērtē, vai viņu veikums un kvalitāte atbilst sabiedriskā medija un sabiedriskā pasūtījuma kritērijiem vai ne. Un nevis formāli, skaitot minūtes vai zīmju skaitu, bet vai atbilst pēc būtības. Taču mediju kritika Latvijā neeksistē. Bet sabiedriskie mediji ir ārkārtīgi ietekmīgi, to rāda dažādas aptaujas.

Protams, interneta gadsimtā lielo mediju loma ir samazinājusies un kļūst arvien mazāka, bet vienalga tā ir milzīga. Neviens nevar konkurēt ar sabiedrisko mediju auditoriju. Ar tās iespaidošanas jaudu. Un arī ar naudu. Viņi katru dienu uzrunā simtiem tūkstošu cilvēku. Viņi ietekmē sabiedrisko domu, sabiedrības dzīvi un politisko dienaskārtību vairāk nekā jebkurš politiķis vai partija. Tā ir pasaule pati par sevi, kuru neviens neietekmē. Tie ir desmit divdesmit cilvēki, varbūt pat mazāk, kas kontrolē... Kontrolē – tā nevar teikt mūsdienās… Teiksim, ļoti spēcīgi ietekmē sabiedrisko domu. Šie cilvēki nav pakļauti nedz kādai kontrolei, nedz kritikai, nedz uzraudzībai, pat ne savai sirdsapziņai. Kā nu katrs no viņiem to izmanto. Tas, protams, ietekmē sabiedrības attīstību un ir viens no cēloņiem visām mūsu problēmām.

– Par šo es aizdomājos, kad redzu, ka sabiedriskais medijs, tajā skaitā Bojāra raidījums, propagandē lietas, kas ir pret Satversmi. Manuprāt, tā nedrīkstētu notikt, jo sabiedriskajam medijam ir jāstrādā saskaņā ar valsts likumiem. Tomēr brīžiem tie pauž radikāli pretēju viedokli, mēģinot grozīt auditorijas pārliecību.

– Es domāju, ka sabiedriskajā medijā ir jābūt pārstāvētiem visiem viedokļiem.

– Pat ja tie ir pretrunā valstij?

– Citādiem viedokļiem ir jābūt pārstāvētiem. Propagandēt gan viņiem neko nevajadzētu, jo tā ir žurnālistika. Bet vai viņi to ievēro? Par to būtu vajadzīgas debates sabiedrībā. Būtu jāvērtē katrs šāds gadījums, bet nekas tāds nenotiek. Ja kāds kaut ko iepīkstas, kā mēs te tagad, uzreiz tiek pasludināts par Kremļa aģentu, kas grib novājināt sabiedrisko mediju. Attiecīgi viņi dara, ko grib. Tāda diemžēl ir situācija, un tā ir sistēmas problēma. Protams, tam ir sekas, jo lielie mediji lielā mērā ir demokrātiskas sabiedrības mugurkauls. Ja šis mugurkauls ir kropls, šķībs un neveselīgs, tad diemžēl arī sabiedrībai ir grūti pārvietoties, tālu lēkt un augstu sniegties.

– Un mums tas tāds ir – neveselīgs?

–  (Ar uzsvaru.) Tāds ir mans viedoklis. Bet es uz to neuzstāju. Es uzstāju uz to, ka būtu vajadzīga mediju kritika. Arī pats neesmu neatkarīgs tādā ziņā, ka esmu pilns ar dažādām emocijām un pārliecībām. Pazīstu visus tos cilvēkus; zinu, kurš uz kuru ir dusmīgs, apvainojies, un tā tālāk. Tas, uz kādu viedokli es uzstāju, ir, ka Latvijā neeksistē mediju kritika. Nulle!

– Arī mediju profesionalitāte, manuprāt, ir briesmīgā līmenī. Kādā latviešu valodā viņi runā un raksta! Mati čokurojas! Es to nespēju pieņemt.

– Arī es domāju, ka Latvijas mediju cilvēku profesionālais un izglītības līmenis ir katastrofāls. Žurnālistu izglītības, izpratnes un erudīcijas līmenis ir ļoti zems. Pārsvarā tie ir cilvēki, kas neko nelasa, tāpēc arī raksta katastrofālā valodā. Pašizglītošanās viņiem ir nulle, redzesloka paplašināšana – nulle. Reizēm viņi zina mazāk par neko tādās tēmās kā ekonomika un politoloģija, bet tas viņiem netraucē izteikties un veidot sabiedrības viedokli šajās jomās.

Intervijas fragments pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

199
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...