Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras pieminekļa atklāšana vienlaikus atklāja arī ne vienu vien mūsu politiskās vides strutojošo augoni. Bet iesākumā neliels ieskats vēsturiskajā fonā, jo jauniem cilvēkiem šis fons saprotamu iemeslu dēļ nav zināms, bet arī tiem, kuri tajos laikos dzīvojuši, daudz kas pa gadiem no atmiņas pagaisis. Es par sliktu atmiņu nesūdzos un tā laika notikumus atceros labi.

1982. gada 10. novembrī nomira ilggadējais (tolaik šķita - mūžīgais) PSRS vadonis Leonīds Brežņevs. Kad šo ziņu publicēja divas dienas vēlāk - 12. novembrī, tad galveno uzmanību piesaistīja bēru organizācijas komitejas vadītāja (tātad pēctecis) uzvārds - tas bija bijušais VDK priekšsēdētājs, tobrīd PSKP CK sekretārs ideoloģiskajos jautājumos Jurijs Andropovs.

Iepriekš vairums Rietumu “kremļelogu” (tolaik gan labā saturiskā, gan dzirdamības kvalitātē varēja klausīties BBC un “Deutsche Welle”, sliktāk radio “Svoboda”) uzskatīja, ka ticamākais Brežņeva pēctecis varētu būt viņa neslēpts draugs un protežē, citādi visai neievērojamais, ar astmu slimojošais un tāpēc visu laiku pēc elpas ķerošais Konstantīns Čerņenko. Taču, lai arī abi bija vienaudži, Andropovam bija krietni ilgāks stāžs Kremļa koridoros. Politbiroja iekšējās intrigās viņam izdevās Čerņenko apspēlēt un pašam ieņemt troni - tas ir, PSKP CK ģenerālsekretāra krēslu.

Andropovs šajās “kremļelogu” leģendās skaitījās bezmaz intelektuālis. Estēts, kuram patīkot Rietumu mūzika, māksla. Vēl šodien klīst stāsti, ka viņš it kā esot bijis patiesais “perestroikas” idejiskais tēvs un viņam piederējusi ideja “partijas zeltu” konvertēt kapitālistiskās īpašumtiesībās. Šodienas informācija liecina, ka šīs leģendas, tajā skaitā par viņa estētisko izsmalcinātību, ir stipri vien pārspīlētas.

Diemžēl, ka liecina tālākie notikumi, Andropova nākšana pie varas Astram izrādījās liktenīga. Andropovs bija rūdīts aparāta spēļu lielmeistars un pārliecināts stingras disciplīnas piekritējs. Atceros, 1983. gada janvārī, ziemas brīvlaikā, biju Maskavā un, ieejot ēdnīcā, pirmais jautājums, ko dzirdēju, bija nevis - ko ēdīsiet, bet gan - kāpēc neesat darba vietā? Allaž pārpildītais, blakus Sarkanajam laukumam esošais universālveikals GUM dienas vidū bija pustukšs. Pilnā sparā bija izvērsta kampaņa par darba disciplīnas uzlabošanu.

Šādā atmosfērā 1983. gada janvārī visā Padomju Savienībā sākās disidentu vajāšanas kampaņa. Tā skāra arī Latviju. Atbilstoši tā laika praksei kampaņu rezultātus vērtēja pēc to kvantitatīvajiem rādītājiem. Cik “pretpadomju elementu” ir izķerts. Toreizējais Latvijas VDK priekšsēdētājs Boriss Pugo bija dzimis 1937. gadā Krievijā brīnumainā kārtā Staļina represijas pārdzīvojuša latviešu izcelsmes komunista Kārļa Pugo ģimenē. No bērna kājas viņš zināja, kā jārīkojas, lai tajā vidē izdzīvotu. Bezierunu paklausība un akla sekošana “ģenerālajai līnijai”. Tāpēc Pugo direktīvu par disidentu “tīrīšanām” uztvēra ar demonstratīvu degsmi.

Par to, ka varētu arī netikt izpildīta represēto norma, nevarēja būt ne runas. Tika arestēti gandrīz visi, kurus tobrīd varēja uzskatīt par patiesiem režīma kritiķiem, jo, lai ko teiktu šodienas pretošanās kustības “baļķu nesēji”, tolaik Latvijā kaut cik organizēta brīvības cīnītāju kustība tikpat kā nepastāvēja. Bija tikai atsevišķi nelokāmie - kā vientuļi ozoli laukā.

Starp šiem “Andropova iesaukuma” arestētajiem “ozoliem” bija arī Gunārs Astra, kuru apsūdzēja faktiski bez nopietna nodarījuma. Tādu grāmatu izplatīšana, kuras viņam inkriminēja - Džordža Orvela “1984”, Anšlava Eglīša “Laimīgie” un “Piecas dienas”, Ulda Ģērmaņa “Latviešu tautas piedzīvojumi” un citas -, nebija nekas īpaši krimināls. Līdzīga satura grāmatas Brežņeva laikā puslīdz brīvi varēja dabūt brīvdabas grāmatu tirdziņā Beberbeķu mežā, netālu no 4. autobusa galapunkta. Pats tur ar grāmatām ik svētdienu tirgojos un VDK operatīvajā izstrādē nonācu gadu vēlāk - 1984. gadā.

Latvijas PSR Kriminālkodeksā bija divi atsevišķi panti par faktiski vienu un to pašu nodarījumu. Viens - 65. pants “Par pretpadomju aģitāciju un propagandu”, otrs - 183.1. pants “Par apzināti melīgu izdomājumu izplatīšanu, kas ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai”. Atkarībā no tā, cik smagi vajadzēja represēt vienu vai otru režīmam nepaklausīgo, tika izvēlēts pants, jo “pretpadomju aģitācija un propaganda” skaitījās smagāks noziegums ar ilgāku ieslodzījuma termiņu.

Ir labi zināms, ka pēc atbrīvošanas no pirmā ieslodzījuma 1976. gadā (pēc ieslodzījuma vietās pavadītiem 15 gadiem, no zvana līdz zvanam) Astra no savas pārliecības neatteicās, savu pretpadomju nostāju neslēpa un turpināja uzturēt sakarus ar domubiedriem visā PSRS. Pat pēc padomju laiku standartiem Astras “noziegumi” 1983. gadā nebija tik nopietni, lai viņu liktu cietumā. Viņu notiesāja tāpēc, ka Kremlī pie varas nonāca vecs čekists Andropovs, kurš centās nostiprināt varas vertikāli ar demonstratīvu bardzību. Mērķis - iedibināt tādu kārtību, lai nevienam pat prātā nenāktu pret kaut ko iebilst un pacelt balsi.

Gunāru Astru no ieslodzījuma atbrīvoja 1988. gada februārī, kad Latvijā jau sāka vējot pārmaiņu vēji. Tobrīd vēl vārgi, bet jūtami. Bija jau notikušas “Helsinki-86” organizētās 1987. gada 14. jūnija un 23. augusta demonstrācijas pie Brīvības pieminekļa, bet režīms vēl turējās stabili. Runāt par Latvijas neatkarību vai publiski piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti pie svārku atloka pat iedomāties nevarēja. Taču Astra nedabūja izbaudīt pat šos vārgos brīvības asnus. Pa ceļam no nometnes Mordovijā Astra saslimst, nonāk Ļeņingradā slimnīcā un diemžēl tā arī neatlabst. Tā kā pēc nāves Astras iekšējie orgāni tika izņemti, neatkarīga pēcnāves ārstu ekspertīze netika pieļauta, radās aizdomas, ka pie viņa nāves roku pielikuši arī VDK darbinieki, bet tās ir tikai vairs nepierādāmas runas.

Astras bēres 19. aprīlī Otrajos Meža kapos izvērtās par pirmo legālo (neizdzenāto) brīvības demonstrāciju okupētās Latvijas vēsturē. Astras kapu aizbēra ar rokām. Tas neapšaubāmi bija gan simbolisks cieņas apliecinājums aizgājējam, gan arī gatavības apliecinājums turpināt cīņu pret okupācijas režīmu. Pūtēju orķestris pie kapa nospēlēja un klātesošie (kas zināja vārdus) nodziedāja Ulmaņlaiku neoficiālo Latvijas himnu - Leonīda Breikša “Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai”. Vai tika nospēlēta arī “Dievs, svētī Latviju!”? Iespējams, bet, godīgi sakot, neesmu pārliecināts. Bērēs bija ļoti daudz cilvēku, tāpēc būtu nepieciešams to precizēt vēsturei.

Kāpēc to visu tik sīki aprakstu? Gunāru Astru savulaik nogalināja Jurija Andropova uzsāktā brīvības cīnītāju vajāšanas kampaņa, kura tika veikta, piesedzoties ar iepriekšminētajiem Kriminālkodeksa pantiem. Ko mēs redzam tagad? Astras pieminekli atklāj cilvēks, kura pēdējo gadu rīcība liek domāt - šim cilvēkam nedod mieru Andropova lauri. Visa viņa retorika balstās uzsvērtā agresivitātē pret saviem iedomātajiem ienaidniekiem - cietumā, ierobežot, nekādas žēlastības un bezkompromisu represijas. Kronis šajā Andropova atdarināšanas spēlē ir viņa rosinātais likumprojekts par nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, kurš ir burtisks pārlikums no Latvijas PSR Kriminālkodeksa.

Lūk, viens: “Par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu, organizāciju darbu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...”, un otrs: “Par sistemātisku apzināti melīgu izdomājumu, kuri ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai, izplatīšanu mutiski, kā arī rakstveidā, drukātā vai citādā formā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...”

Kā redzam, vienīgā atšķirība ir tā, ka vienā redakcijā “melīgie izdomājumi”, par kuriem jāliek cietumā, “ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai”, bet otrā “traucē cilvēku mieru, iestāžu, organizāciju darbu”. Bordāns, Judins un citi “eksperti” gluži kā padomju laiku tiesneši kolaboranti spriedelē, ka kriminālatbildība jau iestāšoties tikai tad, kad nepatiesi izdomājumi tiks izplatīti apzināti, tikšot traucēts cilvēkiem miers utt. Visas šīs atrunas ir no tās pašas sērijas, kuru dēļ tiesāja Astru un viņu pāragri 56 gados iedzina kapā.

Jāatzīmē, ka tolaik Latvijā par šiem “nepatiesajiem izdomājumiem” kādu laiku tikpat kā nevienu netiesāja, bet tad atnāca Andropovs - pateica, ka vajag, un mazlietotais pants pēkšņi aktualizējās. Patiesību sakot, šis pants kā Damokla zobens visu laiku karājās virs visu PSRS iedzīvotāju galvām. Ikviens zināja, ka, ja “daudz sprēgāsi”, ir panti, pēc kuriem vienmēr varēs tevi ietupināt. Tas bija dziļi iesēdies ikviena asinīs.

Šo atmosfēru, kad režīms jūtas no visām pusēm drošības spilveniem apkrauts, no asākas kritikas norobežots, Bordāns un Judins cenšas atjaunot. Nav šaubu, ka varai tā ērtāk. Un nevajag stāstīt, ka tagad esot pavisam citi laiki. Lieliski atceros tos laikus, un patiesi pagaidām vēl vārda brīvība ir nesalīdzināmi plašāka par to, kāda tā bija Astras tiesāšanas laikā, bet diemžēl virzība uz abu režīmu arvien tuvāku līdzību ir nepārprotama. Iespējams, ka arī tagad par šo Bordāna iniciēto pantu kādu laiku nevienu nesodīs, līdz kādā brīdī radīsies politiskā vajadzība, un tad tas gluži nepatīkamā kārtā atdzīvosies.

Obligāti jāpiemin vēl kas. Tas, ka Astras pieminekļa atklāšanas laikā Bordānu izsvilpa kaut kādi šaubīgi personāži, ne mazākajā mērā neattaisno Bordānu. Pēc tā, ko Bordāns ir izdarījis, konkrēti - pēc Andropova cienīga likumprojekta izvirzīšanas, viņam vairs nebija ne mazāko tiesību piedalīties šī pieminekļa atklāšanā. Visi viņa agrākie nopelni pieminekļa organizēšanā tajā brīdī zaudēja morālo spēku. Ar šādu likumprojektu virzīšanu viņš sevi ir nenomazgājami aptraipījis. Tas, ka pieminekli Astram atklāja Astras netiešā slepkavas - Andropova - idejiskais dvīņu brālis, ir vienkārši kliedzoši, par ko klusēt nedrīkst.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

246
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

FotoAr Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši.
Lasīt visu...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...

Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...