Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras pieminekļa atklāšana vienlaikus atklāja arī ne vienu vien mūsu politiskās vides strutojošo augoni. Bet iesākumā neliels ieskats vēsturiskajā fonā, jo jauniem cilvēkiem šis fons saprotamu iemeslu dēļ nav zināms, bet arī tiem, kuri tajos laikos dzīvojuši, daudz kas pa gadiem no atmiņas pagaisis. Es par sliktu atmiņu nesūdzos un tā laika notikumus atceros labi.

1982. gada 10. novembrī nomira ilggadējais (tolaik šķita - mūžīgais) PSRS vadonis Leonīds Brežņevs. Kad šo ziņu publicēja divas dienas vēlāk - 12. novembrī, tad galveno uzmanību piesaistīja bēru organizācijas komitejas vadītāja (tātad pēctecis) uzvārds - tas bija bijušais VDK priekšsēdētājs, tobrīd PSKP CK sekretārs ideoloģiskajos jautājumos Jurijs Andropovs.

Iepriekš vairums Rietumu “kremļelogu” (tolaik gan labā saturiskā, gan dzirdamības kvalitātē varēja klausīties BBC un “Deutsche Welle”, sliktāk radio “Svoboda”) uzskatīja, ka ticamākais Brežņeva pēctecis varētu būt viņa neslēpts draugs un protežē, citādi visai neievērojamais, ar astmu slimojošais un tāpēc visu laiku pēc elpas ķerošais Konstantīns Čerņenko. Taču, lai arī abi bija vienaudži, Andropovam bija krietni ilgāks stāžs Kremļa koridoros. Politbiroja iekšējās intrigās viņam izdevās Čerņenko apspēlēt un pašam ieņemt troni - tas ir, PSKP CK ģenerālsekretāra krēslu.

Andropovs šajās “kremļelogu” leģendās skaitījās bezmaz intelektuālis. Estēts, kuram patīkot Rietumu mūzika, māksla. Vēl šodien klīst stāsti, ka viņš it kā esot bijis patiesais “perestroikas” idejiskais tēvs un viņam piederējusi ideja “partijas zeltu” konvertēt kapitālistiskās īpašumtiesībās. Šodienas informācija liecina, ka šīs leģendas, tajā skaitā par viņa estētisko izsmalcinātību, ir stipri vien pārspīlētas.

Diemžēl, ka liecina tālākie notikumi, Andropova nākšana pie varas Astram izrādījās liktenīga. Andropovs bija rūdīts aparāta spēļu lielmeistars un pārliecināts stingras disciplīnas piekritējs. Atceros, 1983. gada janvārī, ziemas brīvlaikā, biju Maskavā un, ieejot ēdnīcā, pirmais jautājums, ko dzirdēju, bija nevis - ko ēdīsiet, bet gan - kāpēc neesat darba vietā? Allaž pārpildītais, blakus Sarkanajam laukumam esošais universālveikals GUM dienas vidū bija pustukšs. Pilnā sparā bija izvērsta kampaņa par darba disciplīnas uzlabošanu.

Šādā atmosfērā 1983. gada janvārī visā Padomju Savienībā sākās disidentu vajāšanas kampaņa. Tā skāra arī Latviju. Atbilstoši tā laika praksei kampaņu rezultātus vērtēja pēc to kvantitatīvajiem rādītājiem. Cik “pretpadomju elementu” ir izķerts. Toreizējais Latvijas VDK priekšsēdētājs Boriss Pugo bija dzimis 1937. gadā Krievijā brīnumainā kārtā Staļina represijas pārdzīvojuša latviešu izcelsmes komunista Kārļa Pugo ģimenē. No bērna kājas viņš zināja, kā jārīkojas, lai tajā vidē izdzīvotu. Bezierunu paklausība un akla sekošana “ģenerālajai līnijai”. Tāpēc Pugo direktīvu par disidentu “tīrīšanām” uztvēra ar demonstratīvu degsmi.

Par to, ka varētu arī netikt izpildīta represēto norma, nevarēja būt ne runas. Tika arestēti gandrīz visi, kurus tobrīd varēja uzskatīt par patiesiem režīma kritiķiem, jo, lai ko teiktu šodienas pretošanās kustības “baļķu nesēji”, tolaik Latvijā kaut cik organizēta brīvības cīnītāju kustība tikpat kā nepastāvēja. Bija tikai atsevišķi nelokāmie - kā vientuļi ozoli laukā.

Starp šiem “Andropova iesaukuma” arestētajiem “ozoliem” bija arī Gunārs Astra, kuru apsūdzēja faktiski bez nopietna nodarījuma. Tādu grāmatu izplatīšana, kuras viņam inkriminēja - Džordža Orvela “1984”, Anšlava Eglīša “Laimīgie” un “Piecas dienas”, Ulda Ģērmaņa “Latviešu tautas piedzīvojumi” un citas -, nebija nekas īpaši krimināls. Līdzīga satura grāmatas Brežņeva laikā puslīdz brīvi varēja dabūt brīvdabas grāmatu tirdziņā Beberbeķu mežā, netālu no 4. autobusa galapunkta. Pats tur ar grāmatām ik svētdienu tirgojos un VDK operatīvajā izstrādē nonācu gadu vēlāk - 1984. gadā.

Latvijas PSR Kriminālkodeksā bija divi atsevišķi panti par faktiski vienu un to pašu nodarījumu. Viens - 65. pants “Par pretpadomju aģitāciju un propagandu”, otrs - 183.1. pants “Par apzināti melīgu izdomājumu izplatīšanu, kas ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai”. Atkarībā no tā, cik smagi vajadzēja represēt vienu vai otru režīmam nepaklausīgo, tika izvēlēts pants, jo “pretpadomju aģitācija un propaganda” skaitījās smagāks noziegums ar ilgāku ieslodzījuma termiņu.

Ir labi zināms, ka pēc atbrīvošanas no pirmā ieslodzījuma 1976. gadā (pēc ieslodzījuma vietās pavadītiem 15 gadiem, no zvana līdz zvanam) Astra no savas pārliecības neatteicās, savu pretpadomju nostāju neslēpa un turpināja uzturēt sakarus ar domubiedriem visā PSRS. Pat pēc padomju laiku standartiem Astras “noziegumi” 1983. gadā nebija tik nopietni, lai viņu liktu cietumā. Viņu notiesāja tāpēc, ka Kremlī pie varas nonāca vecs čekists Andropovs, kurš centās nostiprināt varas vertikāli ar demonstratīvu bardzību. Mērķis - iedibināt tādu kārtību, lai nevienam pat prātā nenāktu pret kaut ko iebilst un pacelt balsi.

Gunāru Astru no ieslodzījuma atbrīvoja 1988. gada februārī, kad Latvijā jau sāka vējot pārmaiņu vēji. Tobrīd vēl vārgi, bet jūtami. Bija jau notikušas “Helsinki-86” organizētās 1987. gada 14. jūnija un 23. augusta demonstrācijas pie Brīvības pieminekļa, bet režīms vēl turējās stabili. Runāt par Latvijas neatkarību vai publiski piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti pie svārku atloka pat iedomāties nevarēja. Taču Astra nedabūja izbaudīt pat šos vārgos brīvības asnus. Pa ceļam no nometnes Mordovijā Astra saslimst, nonāk Ļeņingradā slimnīcā un diemžēl tā arī neatlabst. Tā kā pēc nāves Astras iekšējie orgāni tika izņemti, neatkarīga pēcnāves ārstu ekspertīze netika pieļauta, radās aizdomas, ka pie viņa nāves roku pielikuši arī VDK darbinieki, bet tās ir tikai vairs nepierādāmas runas.

Astras bēres 19. aprīlī Otrajos Meža kapos izvērtās par pirmo legālo (neizdzenāto) brīvības demonstrāciju okupētās Latvijas vēsturē. Astras kapu aizbēra ar rokām. Tas neapšaubāmi bija gan simbolisks cieņas apliecinājums aizgājējam, gan arī gatavības apliecinājums turpināt cīņu pret okupācijas režīmu. Pūtēju orķestris pie kapa nospēlēja un klātesošie (kas zināja vārdus) nodziedāja Ulmaņlaiku neoficiālo Latvijas himnu - Leonīda Breikša “Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai”. Vai tika nospēlēta arī “Dievs, svētī Latviju!”? Iespējams, bet, godīgi sakot, neesmu pārliecināts. Bērēs bija ļoti daudz cilvēku, tāpēc būtu nepieciešams to precizēt vēsturei.

Kāpēc to visu tik sīki aprakstu? Gunāru Astru savulaik nogalināja Jurija Andropova uzsāktā brīvības cīnītāju vajāšanas kampaņa, kura tika veikta, piesedzoties ar iepriekšminētajiem Kriminālkodeksa pantiem. Ko mēs redzam tagad? Astras pieminekli atklāj cilvēks, kura pēdējo gadu rīcība liek domāt - šim cilvēkam nedod mieru Andropova lauri. Visa viņa retorika balstās uzsvērtā agresivitātē pret saviem iedomātajiem ienaidniekiem - cietumā, ierobežot, nekādas žēlastības un bezkompromisu represijas. Kronis šajā Andropova atdarināšanas spēlē ir viņa rosinātais likumprojekts par nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, kurš ir burtisks pārlikums no Latvijas PSR Kriminālkodeksa.

Lūk, viens: “Par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu, organizāciju darbu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...”, un otrs: “Par sistemātisku apzināti melīgu izdomājumu, kuri ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai, izplatīšanu mutiski, kā arī rakstveidā, drukātā vai citādā formā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...”

Kā redzam, vienīgā atšķirība ir tā, ka vienā redakcijā “melīgie izdomājumi”, par kuriem jāliek cietumā, “ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai”, bet otrā “traucē cilvēku mieru, iestāžu, organizāciju darbu”. Bordāns, Judins un citi “eksperti” gluži kā padomju laiku tiesneši kolaboranti spriedelē, ka kriminālatbildība jau iestāšoties tikai tad, kad nepatiesi izdomājumi tiks izplatīti apzināti, tikšot traucēts cilvēkiem miers utt. Visas šīs atrunas ir no tās pašas sērijas, kuru dēļ tiesāja Astru un viņu pāragri 56 gados iedzina kapā.

Jāatzīmē, ka tolaik Latvijā par šiem “nepatiesajiem izdomājumiem” kādu laiku tikpat kā nevienu netiesāja, bet tad atnāca Andropovs - pateica, ka vajag, un mazlietotais pants pēkšņi aktualizējās. Patiesību sakot, šis pants kā Damokla zobens visu laiku karājās virs visu PSRS iedzīvotāju galvām. Ikviens zināja, ka, ja “daudz sprēgāsi”, ir panti, pēc kuriem vienmēr varēs tevi ietupināt. Tas bija dziļi iesēdies ikviena asinīs.

Šo atmosfēru, kad režīms jūtas no visām pusēm drošības spilveniem apkrauts, no asākas kritikas norobežots, Bordāns un Judins cenšas atjaunot. Nav šaubu, ka varai tā ērtāk. Un nevajag stāstīt, ka tagad esot pavisam citi laiki. Lieliski atceros tos laikus, un patiesi pagaidām vēl vārda brīvība ir nesalīdzināmi plašāka par to, kāda tā bija Astras tiesāšanas laikā, bet diemžēl virzība uz abu režīmu arvien tuvāku līdzību ir nepārprotama. Iespējams, ka arī tagad par šo Bordāna iniciēto pantu kādu laiku nevienu nesodīs, līdz kādā brīdī radīsies politiskā vajadzība, un tad tas gluži nepatīkamā kārtā atdzīvosies.

Obligāti jāpiemin vēl kas. Tas, ka Astras pieminekļa atklāšanas laikā Bordānu izsvilpa kaut kādi šaubīgi personāži, ne mazākajā mērā neattaisno Bordānu. Pēc tā, ko Bordāns ir izdarījis, konkrēti - pēc Andropova cienīga likumprojekta izvirzīšanas, viņam vairs nebija ne mazāko tiesību piedalīties šī pieminekļa atklāšanā. Visi viņa agrākie nopelni pieminekļa organizēšanā tajā brīdī zaudēja morālo spēku. Ar šādu likumprojektu virzīšanu viņš sevi ir nenomazgājami aptraipījis. Tas, ka pieminekli Astram atklāja Astras netiešā slepkavas - Andropova - idejiskais dvīņu brālis, ir vienkārši kliedzoši, par ko klusēt nedrīkst.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

246
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...