Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tagadējā banku skandāla priekšvēsture nenoliedzami sākas jau 90. gadu pirmajā pusē. Atceros arī kādu plašu Jura Bojāra rakstu (konferences referāta tekstu), kas tīmeklī vairs nav pieejams. Tomēr kāds portāla komentētājs ir iekopējis visai izteiksmīgu raksta fragmentu. Tajā paustais vērtējums vēl aizvien ir aktuāls (ne visam šajā fragmentā gan var piekrist). Turpinājumā — šis fragments.

„Mūsu uzdevums beidzot ir pašos pamatos nomainīt pēcpadomju valsts resursu sagrābēju oligarhijas diktatūru, lai radītu Latvijā Skandināvijas tipa tiesisku labklājības valsti, kur reāli valda un galvenie ieguvēji ir nevis jaunbagātnieki un noziedznieki, bet gan tautas absolūtais vairākums, kas pelna vai ir pelnījuši iztiku ar savu darbu.

LTF pie varas nolikusī tauta tika pievilta tāpēc, ka LTF biezā slānī atstāja pie varas labi organizēto LKP un valsts pārvaldes aparāta liberālo nomenklatūru, kas labi pazina un reāli pārvaldīja valsts birokrātisko aparātu. Tomēr, ja tas nebūtu noticis, kad LKP vadīja Vagris, bet Ministru padomi Bresis, LTF nebūtu ieguvusi LKP biroja atbalstu, un tas Latviju varēja novest pie lielākas asinsizliešanas.

Ar vecās nomenklatūras saglabāšanu vadošajos amatos bija pārmantoti arī padomju elites instinkti un pārvaldes metodes – verdziskas bailes no Maskavas, necieņa pret latviešu tautu un tās nacionālo interešu nodevība Maskavas priekšā (Abrene), savu korporatīvo interešu prioritāte, nedemokrātisms un priekšroka pārskatu sniegšanas mākslai, nevis iniciatīvai (kas padomju laikos bija sodāma).

Augstākajā padomē (AP) un reformas likumu darba grupās ielavījās kehri un grūtupi, kuriem reformās bija savtīgi mērķi, kurus tie tik pārpilnīgi piepildīja, ka tālāka līdzdalība politikā viņiem vairs nebija nepieciešama. Latvijas reformām pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot denacionalizāciju, privatizāciju un tautas ietaupījumus nolaupījušo naudas reformu, nebija nekādas valsts ekonomikas attīstības programmas. Godmaņa valdības reformu plānu AP izgāza.

Pārejas laikmetā biju pētījis Zviedrijas labklājības valsts modeli Upsalas universitātē, ASV modeli lekciju laikā Indiānas un Merilendas štata universitātēs, taču šo manis no AP tribīnes piedāvāto pieredzi priekšsēdētājs Gorbunovs mēdza apraut ar frāzi, lai "nelasot profesoriskas lekcijas".

Visus 17 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā pie varas ir bijušas tikai labējās partijas. Kā rakstīja Štokenbergs, "politiķi visu šo laiku ir strādājuši šauras bagātnieku saujiņas interesēs". Viņi noorganizēja amerikāņu izpratnē valsts nozagšanu jeb tādu valsts, pašvaldību un kooperatīvu īpašuma sagrābšanas privatizāciju, kas budžetam izmaksāja vairāk, nekā ienesa valsts kasē.

Visvairāk sagrābušies laida šos līdzekļus politiskajā apritē savas varas iemūžināšanai un caurauda valsts organismu ar totālu korupciju. Varas elitē iederējās tikai tādi, kas bija vai nu "vislielākie iespējamie kretīni" un tādēļ bija vadāmi, vai arī "ņēma un darīja", kā teikts. Korupcijas apkarošanas biroju ieviesa tikai pēc rietumvalstu spiediena un ar lielu nokavēšanos.

Kamēr divi oligarhi savstarpēji cīnījās par varu, procesu vēl varēja nokristīt par "demokrātiju". Kad abi vienojās par ietekmes sfēru sadalīšanu, vēlāk vienu "uzmeta" un novāca, atlikušo patvaļa, augstprātība un visatļautība kļuva neierobežota. Sašutumu par to izteica arī ASV vēstniece.

Šaura slāņa bagātināšanās iespaidā uz tautas trūkuma rēķina Latviju uzņēma Eiropas Savienībā kā visnabadzīgāko pēc nacionālā ienākuma uz iedzīvotāju – toties ar miljonāru rekorda skaitu.

Sengrieķu filozofs Platons rakstīja, "ja valstī godā bagātību un bagātus ļaudis, tad tajā netiek godāti tikumi un krietni cilvēki... Oligarhiskā valstī tauta ir sašķelta divās naidīgās nometnēs – bagātajos un nabadzīgajos. Gandrīz visi ir nabadzīgi, izņemot vadītājus. Oligarhijā zeļ izlaidība... un draud dumpji".

Labējie vislielāko nodokļu nastu uzvēla vistrūcīgākajiem, iedibinot valstī "regresīvo nodokļu sistēmu", noteicot iedzīvotājiem ienākumu nodokli 25%, bet uzņēmējiem 15%. Akciju kapitāls un spekulācija ar nekustamajiem īpašumiem nav aplikta ar nodokļiem vispār. Štokenbergs atzīst, ka šī nulles nodokļu politika daudziem jo daudziem ir ļāvusi pelnīt miljonus, nemaksājot nekādus nodokļus...

Progresīvā nodokļu sistēma, kas Latvijā pastāvēja kopš 1919. gada un dominē vairākumā pasaules labklājības valstu, Latvijā nav ieviesta. Valdošā elite arvien uz vēlāku laiku atliek ienākumu nulles deklarāciju ar pārskatu sniegšanu, kā tikuši pie bagātības.

Uz esošo resursu sagrābšanu centrētās politikas dēļ rūpniecība pamesta novārtā. Tāpēc Latvija ir zaudējusi daudzas stratēģiski svarīgas un agrāk augstu attīstītas nozares – kā radio, elektroniskā, sakaru, mājsaimniecības tehnikas, aparātu, dīzeļrūpniecību – un to telpas atdotas ārvalstu preču lieltirgotavām, kas palielina ārējās tirdzniecības deficītu.

Tā kā vislielākā pievienotā vērtība tiek radīta rūpniecībā, Latvijas ārējās tirdzniecības un maksājumu bilancē radās katastrofāls deficīts, kas sekmē inflāciju. Tā netiek nopietni apkarota tāpēc, ka pārāk daudzi pārāk labi pelna no galvenā tās avota – svešas pelēkās naudas atmazgāšanas.

Novārtā pamesti galvenie sociālie mērķi. Pirmskara Latvijā bija viena no labākajām sociālās nodrošināšanas sistēmām Eiropā ar obligāto apdrošināšanu visiem strādājošajiem un to ģimeņu locekļiem, tagad tā ir tālu atpalikusi no ES attīstītāko valstu standartiem. Pēc 1938. gada statistikas, latvieši bija vispaēdušākā tauta pasaulē pēc gaļas un piena patēriņa uz vienu iedzīvotāju, bet tagad pensionāriem arvien vairāk jāatsakās no visnepieciešamākajiem produktiem.

Pirmskara Latvijā studentu stipendija bija Ls 80 – 100 mēnesī un 19 gados tika uzbūvētas 373 jaunas skolas – caurmērā 15 gadā; pēc neatkarības atjaunošanas 17 gados uzcelta tikai viena jauna skola, studenti no stipendijas dzīvību izvilkt nevar, toties ar mācību maksām uztur universitātes.”

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...