Jurkāns: es ar Brigmani pie Krūmiņa spēlēju kārtis, bet nu Brigmanis prasa – kas viņš tāds?
PIETIEK05.10.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienības vadītājs Augusts „Brigmanis saka - kas ir Jūlijs Krūmiņš, es viņu nepazīstu, un ZZS ar viņu nav nekādas saistības, bet tajā pašā laikā es ar Brigmani spēlēju kārtis 30.jūlijā pie Jūlija Krūmiņa”, - saistībā ar notikumiem Jūrmalā Pietiek publicē ekspresinterviju ar bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu, kurš arī pašlaik neslēpj, ka ir labs Jūlija Krūmiņa paziņa.
- Cik noprotams, jums ir sava versija par to, kā skaidrojami skaļie notikumi Jūrmalā, mēra Gata Trukšņa un uzņēmēja Jūlija Krūmiņa aizturēšana?
- Viss lielais skandāls, kas ir sacelts par Truksni un Krūmiņu, es domāju, ir sacelts politiskos nolūkos, jo KNAB ir jāparāda kaut kādas savas aktivitātes, kaut kāda rosība, un kas var būt skaļāks par Krūmiņu un Truksni. Truksnis jau nu tā, bet pārsvarā jau Jūlijs Krūmiņš skan, tas ir tas, kas interesē cilvēkus. Streļčenoks grib būt priekšnieks uz vēl vienu periodu, tāpēc tiek radītas šādas aktivitātes.
Vai tam visam ir segums, to es nezinu. Bet tādā veidā, kā tas tiek pasniegts, izskatās pēc politiskas KNAB akcijas, jo es lasu avīzē, ka Latvijā nozog aptuveni piecus miljardus eiro, kas ir Eiropas Parlamenta analīze. Mēs Latvijā nozogam piecus miljardus eiro gadā. Vai KNAB ir ierosinājis kādu lietu? Vai ir kādas komisijas valdībā, Saeimā, kas visu to pētītu? Nav! Iznāk kā Mērnieku laikos – tagad šitos mazos mēģināsim tvarstīt, mocīt un kaut ko pierādīt, bet pieci miljardi - tas tā lai paliek malā, jo tas tā neskanētu.
Domāju, ka ir Vienotības cīņa ar zaļajiem. Zaļie šajā situācijā... Brigmanis saka - kas ir Jūlijs Krūmiņš, es viņu nepazīstu, un ZZS ar viņu nav nekāda saistība. Tajā pašā laikā es ar Brigmani spēlēju kārtis 30.jūlijā pie Jūlija Krūmiņa…
Es domāju, ka sabiedrībai vajadzētu palīdzēt saprast, ka te nav nekas radikāls cīņā ar noziegumiem un noziedzību. Te ir cīņa par saviem krēsliem. Būtu labi, ka sabiedrība zinātu, ka Jūlijs Krūmiņš ir vajadzīgs tikai priekš skaļuma, lai skan skaļāk.
- Ja es pareizi saprotu, tad, pēc jūsu domām, tās ir Vienotības inspirētas akcijas?
- Jā. Ne jau pret Krūmiņu, bet pret zaļajiem, jo viņi ir politiskie konkurenti, lai neteiktu vairāk. Un pievelk kādu klāt, kas skaļāk skan. Es domāju, ka tā ir cīņa par varu ne tikai KNAB, bet vispār, jo Vienotībai vajag kaut kādas spalvas izrādīt. Cita jau nekā, ko sabiedrībai atrādīt, nav.
- Respektīvi, pēc jūsu domām, Vienotības inspirēts, lai Streļčenoks varētu palikt uz vēl vienu termiņu? Neraugoties uz to, ka Vienotība ir oficiāli paziņojusi, ka Streļčenoku noteikti neatbalstīs?
- Cik jūs labi visu saprotat! Tiešām, apskatieties, kas tur notiek. Truksnis un Krūmiņš, un aizturēti, un cietumā, un tagad pētīs un ņemsies, un avīzes un portāli pilni. Nu tiešām Mērnieku laiki. Nekas cits latviešiem nav ienācis prātā.
- Vai jums ir kāda nojausma, par ko viņi ir aizturēti?
- Es jau pateicu jums to būtību, viņi ir aizturēti, lai radītu troksni. Tas, ka it kā ir nepareizi finansēta viena partija, ak, kungs Dievs! Es domāju, jūs labāk nekā es zināt, cik bieži un daudz tiek pārkāpti partiju finansēšanas likumi. Ik uz soļa. Ja tas, ko es lasu avīzēs, ir viens, bet apakšā ir kaut kas cits, tad es nezinu. Bet, ja es nezinu, tas nozīmē, ka sabiedrība netiek informēta.
- Bet tas taču ir izmeklēšanas noslēpums…
- Es kā nodokļu maksātājs gribētu zināt patiesību. Man nevajag izmeklēšanas noslēpumus, bet lietas būtību es gribētu zināt. Es nezinu, tāpēc es minu. Es minu, jo zinu, ka dzīvoju korumpētā valstī, ļoti korumpētā. Padomājiet par tiem cipariem. Pieci miljardi pie budžeta septiņi miljardi tiek nozagti. Kur ir piketi pie valdības ēkas, kur ir pensionāri, kur ir tik skaļš protests, ka tie tur vairs nezinātu, ko darīt?
Bet pie visas šīs situācijas izvelk ārā šitādu “nelieti” Krūmiņu. Viņš it kā kaut ko... Un aizturēts! Un cilvēks sēž kamerā. Ir vajadzīgs troksnis, ir jāimitē darbība, un šīs darbības imitācijas upuris ir Jūlijs Krūmiņš. Labi skan. Miljonārs Krūmiņš ar cigāru zobos sēž aiz restēm. Kā filmā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
