Iesaki rakstu: 
Politikas kuluāros šonedēļ aizvien konkrētāk izskanēja versijas, ka nākamais Valsts prezidents tomēr varētu nebūt pašreizējais pils saimnieks Valdis Zatlers. Kas ir prezidenta vēlēšanu procesa diriģents un kā vajadzētu rīkoties Zatleram, Pietiek vērtē pieredzējušais politiķis, bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.
Vai varat dot novērtējumu notikumiem, kas risinājušies ap Valsts prezidenta amatu un tā kandidātiem, esošā prezidenta Zatlera paziņojumu par atkārtotu kandidēšanu, partiju šķietami stoisko klusēšanu un neoficiāli nosauktajiem kandidātiem?
Nu, tā, kā tas ir šobrīd, tad Zatlera kungam varētu ieteikt vai nu sākt meklēt sev jaunu dzīvokli vai sākt krāmēt mantas.
Tad jūs šobrīd redzat, ka Zatleram Saeimā tiks pateikts - nē?
Jā.
Kas par to liecina? Vai tas, ka viņam šobrīd nav pārliecinoša partiju atbalsta?
Vispirms - kāpēc, lai zaļie zemnieki, Saskaņa un visi pārējie, izņemot Vienotību, balsotu par Zatleru. Kur būtu tas iemesls, lai viņi atbalstītu Zatlera kungu?
Ar to gribu teikt, ka šobrīd notiek tas pats, kas notika ar Maizīti [bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis]. Nu varbūt nedaudz maskētāk vai rafinētāk, bet principā tas pats. Un, manuprāt, ja prezidents pats nereaģēs, tad viņu Saeimas balsojumā sagaida tāds pats liktenis kā Maizīša kungu.
Zatleru vēl varētu glābt tas, ja viņš pats iniciētu kādas lielas kampaņas sabiedrībā, inteliģencē, lai sabiedrība beidzot sāktu šūmēties, lai būtu reakcija un akcijas arī tajā balsošanas dienā un sabiedrības spiediens un viņa vārds skanētu visapkārt sabiedrībā, ja deputāti justu – nevar taisīt ziepes, būs slikti.
Nu, tad varbūt jā, tad varbūt Zatleram ir izredzes, bet, ja ir šāda pacietīga gaidīšana un balsu skaitīšana, un kaut kāda mīklu minēšana, tad es domāju, ka atsevišķi kungi jau sen ir izdomājuši, kas būs tas, kas iejās pilī.
Bet tad tas nozīmē, ka, neraugoties uz visām runām par atklātību, godīgumu, mēs neesam nekur tālāk kā bijām pirms četriem gadiem, kad Zooloģiskajā dārzā daži kungi izlēma par Zatlera izvirzīšanu?
Es domāju, ka tagad visa tā situācija ir vēl daudz ciniskāka. Principā tagad jau ir tikai viens diriģents.
Lembergs?
Jā. Nu, protams, kas tad cits!
Vai Lembergs var diriģēt arī Saskaņas centru un šīs apvienības līderi Urbanoviču?
Nu, jā. Jā.
Tad situācija, jūsuprāt, pagaidām veidojas tāda, ka Lembergs noteiks, kas būs nākamais Valsts prezidents, un pēc tam arī to, kādu premjeru jaunais prezidents nosauks?
Kā tas tālāk notiks, to es vēl neminētu. Negribu teikt, ka esmu 120 punkti pārliecināts par to, ko saku, bet 99,99 procenti esmu pārliecināts par to uz šo brīdi. Izņemot situāciju, ja notiek kaut kāda liela, plaša sabiedrības reakcija, ja sabiedrība tagad beidzot pamostas, cilvēki iet ielās un saka, ka mums vajag šo prezidentu.
Ko mainīt, lai tik būtiski politikas procesi nenotiek „zem galda”?
Kamēr vēlētāji būs tādi, kādi viņi ir, neceriet un negaidiet uz izmaiņām. Jo, ja pensionāri klusi cieš to, kas notiek, diskutējot par sociālo budžetu, ja inteliģence joprojām sēž pagrīdē, bet daļa no inteliģences turpina apkalpot politisko eliti, kāpēc lai kaut kas mainītos.
Ja inteliģencei kļūs neērti par dzīvošanu tādā valsti, ja kaut kas pēkšņi mainīsies arī sabiedrībā, salūzīs ledus un parādīsies palu ūdeņi, nu, tad varbūt kaut kas mainīsies.
Te tomēr ir arī jautājums, vai Zatlers ir tik spēcīga personība, lai motivētu sabiedrību šūmēties?
Kāpēc gan prezidents nevarētu iniciēt kaut ko līdzīgu tam, kāds, piemēram, bija Rakstnieku plēnums savā laikā, un sākt runāt par visām nejēdzībām, kas notiek. Kaut vai par to, ko rakstīja The Economist, ka Latvijā korupcija zeļ un plaukst un ka nekas nemainās [to gan rakstīja nevis pats žurnāls The Economist, bet kāds no tā anonīmajiem blogeriem - red. piez.]. Kāpēc Zatlers nevarētu uz to reaģēt, nevis klusu ciešot noraudzīties? Viņš varētu nākt un runāt ar inteliģenci un sabiedrību.
Tad jūsu secinājums ir - ja Zatlers vēlas saglabāt savu amatu Rīgas pilī, tad viņam pašam būtu jākļūst par nozīmīgu spēlētāju politiskajā spēlē un jāmaina procesi?
Jā, bet Zatlera kungam tas būtu jādara pat ne ievēlēšanas dēļ, bet tāpēc, ka tā tālāk nevar. Nevis amata, bet sabiedrības dēļ, lai vismaz mēģinātu parādīt, ka mums ir inteliģence, ka mums ir sabiedrība, kas var un grib mainīt, kurai ir kauns par valsti un kura necieš klusu. Un tad aizietu. Tad arī varbūt kaut kas mainītos.
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
