Iesaki rakstu: 
Politikas kuluāros šonedēļ aizvien konkrētāk izskanēja versijas, ka nākamais Valsts prezidents tomēr varētu nebūt pašreizējais pils saimnieks Valdis Zatlers. Kas ir prezidenta vēlēšanu procesa diriģents un kā vajadzētu rīkoties Zatleram, Pietiek vērtē pieredzējušais politiķis, bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.
Vai varat dot novērtējumu notikumiem, kas risinājušies ap Valsts prezidenta amatu un tā kandidātiem, esošā prezidenta Zatlera paziņojumu par atkārtotu kandidēšanu, partiju šķietami stoisko klusēšanu un neoficiāli nosauktajiem kandidātiem?
Nu, tā, kā tas ir šobrīd, tad Zatlera kungam varētu ieteikt vai nu sākt meklēt sev jaunu dzīvokli vai sākt krāmēt mantas.
Tad jūs šobrīd redzat, ka Zatleram Saeimā tiks pateikts - nē?
Jā.
Kas par to liecina? Vai tas, ka viņam šobrīd nav pārliecinoša partiju atbalsta?
Vispirms - kāpēc, lai zaļie zemnieki, Saskaņa un visi pārējie, izņemot Vienotību, balsotu par Zatleru. Kur būtu tas iemesls, lai viņi atbalstītu Zatlera kungu?
Ar to gribu teikt, ka šobrīd notiek tas pats, kas notika ar Maizīti [bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis]. Nu varbūt nedaudz maskētāk vai rafinētāk, bet principā tas pats. Un, manuprāt, ja prezidents pats nereaģēs, tad viņu Saeimas balsojumā sagaida tāds pats liktenis kā Maizīša kungu.
Zatleru vēl varētu glābt tas, ja viņš pats iniciētu kādas lielas kampaņas sabiedrībā, inteliģencē, lai sabiedrība beidzot sāktu šūmēties, lai būtu reakcija un akcijas arī tajā balsošanas dienā un sabiedrības spiediens un viņa vārds skanētu visapkārt sabiedrībā, ja deputāti justu – nevar taisīt ziepes, būs slikti.
Nu, tad varbūt jā, tad varbūt Zatleram ir izredzes, bet, ja ir šāda pacietīga gaidīšana un balsu skaitīšana, un kaut kāda mīklu minēšana, tad es domāju, ka atsevišķi kungi jau sen ir izdomājuši, kas būs tas, kas iejās pilī.
Bet tad tas nozīmē, ka, neraugoties uz visām runām par atklātību, godīgumu, mēs neesam nekur tālāk kā bijām pirms četriem gadiem, kad Zooloģiskajā dārzā daži kungi izlēma par Zatlera izvirzīšanu?
Es domāju, ka tagad visa tā situācija ir vēl daudz ciniskāka. Principā tagad jau ir tikai viens diriģents.
Lembergs?
Jā. Nu, protams, kas tad cits!
Vai Lembergs var diriģēt arī Saskaņas centru un šīs apvienības līderi Urbanoviču?
Nu, jā. Jā.
Tad situācija, jūsuprāt, pagaidām veidojas tāda, ka Lembergs noteiks, kas būs nākamais Valsts prezidents, un pēc tam arī to, kādu premjeru jaunais prezidents nosauks?
Kā tas tālāk notiks, to es vēl neminētu. Negribu teikt, ka esmu 120 punkti pārliecināts par to, ko saku, bet 99,99 procenti esmu pārliecināts par to uz šo brīdi. Izņemot situāciju, ja notiek kaut kāda liela, plaša sabiedrības reakcija, ja sabiedrība tagad beidzot pamostas, cilvēki iet ielās un saka, ka mums vajag šo prezidentu.
Ko mainīt, lai tik būtiski politikas procesi nenotiek „zem galda”?
Kamēr vēlētāji būs tādi, kādi viņi ir, neceriet un negaidiet uz izmaiņām. Jo, ja pensionāri klusi cieš to, kas notiek, diskutējot par sociālo budžetu, ja inteliģence joprojām sēž pagrīdē, bet daļa no inteliģences turpina apkalpot politisko eliti, kāpēc lai kaut kas mainītos.
Ja inteliģencei kļūs neērti par dzīvošanu tādā valsti, ja kaut kas pēkšņi mainīsies arī sabiedrībā, salūzīs ledus un parādīsies palu ūdeņi, nu, tad varbūt kaut kas mainīsies.
Te tomēr ir arī jautājums, vai Zatlers ir tik spēcīga personība, lai motivētu sabiedrību šūmēties?
Kāpēc gan prezidents nevarētu iniciēt kaut ko līdzīgu tam, kāds, piemēram, bija Rakstnieku plēnums savā laikā, un sākt runāt par visām nejēdzībām, kas notiek. Kaut vai par to, ko rakstīja The Economist, ka Latvijā korupcija zeļ un plaukst un ka nekas nemainās [to gan rakstīja nevis pats žurnāls The Economist, bet kāds no tā anonīmajiem blogeriem - red. piez.]. Kāpēc Zatlers nevarētu uz to reaģēt, nevis klusu ciešot noraudzīties? Viņš varētu nākt un runāt ar inteliģenci un sabiedrību.
Tad jūsu secinājums ir - ja Zatlers vēlas saglabāt savu amatu Rīgas pilī, tad viņam pašam būtu jākļūst par nozīmīgu spēlētāju politiskajā spēlē un jāmaina procesi?
Jā, bet Zatlera kungam tas būtu jādara pat ne ievēlēšanas dēļ, bet tāpēc, ka tā tālāk nevar. Nevis amata, bet sabiedrības dēļ, lai vismaz mēģinātu parādīt, ka mums ir inteliģence, ka mums ir sabiedrība, kas var un grib mainīt, kurai ir kauns par valsti un kura necieš klusu. Un tad aizietu. Tad arī varbūt kaut kas mainītos.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
