Jūrmalā apjomīgus iepirkumus pavada skandāli un aizdomas par negodīgumu

Pēdējā laikā gandrīz neviens iepirkuma konkurss Jūrmalā nav norisinājies bez skandāla. Kā viens no spilgtākajiem iepirkumiem bija pretendenta izvēle Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijai. Toreiz par uzvarētāju tika atzīta nu jau bēdīgi slavenā būvniecības kompānija „Re&Re”. Lētākā piedāvājuma iesniedzējs SIA „CB” tika noraidīts un aiz matiem pievilkta šī pretendenta nepietiekamā pieredze, lai gan SIA „CB” konkursā startēja kopā ar Lietuvas uzņēmumu UAB „Mitnija”, par kura pieredzes atbilstību iepirkuma prasībām šaubu nevarēja būt.

Taču ar skandālu jau iepirkuma uzvarētāja pasludināšanas brīdī nebija gana. Slēdzot līgumu ar „Re&Re” par 10,96 milj. eiro, neviens pat nevarēja iedomāties, ka šai summai būs neremdējama tieksme progresēt. Un tā jau pagājušā gada rudenī tika lēsts, ka restaurācijas un rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas līdz ar prognozēto sadārdzinājumu varētu sasniegt jau 13 milj. eiro.

Taču Jūrmalas mērs uzskatīja, ka būvnieki lieliski tiek galā ar saviem pienākumiem un, citējot pašvaldības vadītāja izteikumus 2014.gada 15.septembra rakstā portālā db.lv, „..ir pilnībā iekļāvušies gan summā, gan termiņos". Tomēr šajā gadījumā jāatceras, ka Dzintaru koncertzāles restaurācija un rekonstrukcija tiek veikta par Jūrmalas domes budžeta līdzekļiem un kredīta, ko pašvaldība paņēmusi Valsts kasē. Tātad no jūrmalnieku maka finansēts projekts!

Arī citi būvniecības iepirkumi Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās rada šaubas par to tiesiskumu. 2014.gada 25.augustā portālā Pietiek, balstoties uz KNAB sniegto informāciju, tika publicēta informācija, kas liecina, ka agrākajai Saeimas deputātei, šovasar Eiroparlamentā ievēlētajai deputātei Ivetai Grigulei (ZZS) viņu pērn slavējušo reklāmu apmaksai naudu ir nevis "sametuši" atbalstītāji, kā viņa pati apgalvoja, bet gan pilnā apmērā ne tikai apmaksājis, bet arī organizējis viens uzņēmums – SIA „Ostas celtnieks”.

Protams, var rasties jautājums, kāpēc gan šim uzņēmumam vajadzētu atbalstīt Grigules centienus doties laimes meklējumos uz Briseli? Tomēr, ja ņemam vērā, ka cienījamās Eiroparlamenta deputātes bijušais dzīvesbiedrs ir Jūrmalas pilsētas domes deputāts Romāns Mežeckis, jautājumu kļūst arvien mazāk.

Turklāt, papētot Jūrmalas pilsētās kapitālsabiedrību veiktos iepirkumus, var noprast, kāpēc šīs uzņēmums ir bijis tik labvēlīgs pret konkrēto personu. 2013.gada 28.decembrī IUB mājas lapā publicēts, ka SIA „Ostas celtnieks” ir atzīta par uzvarētāju konkursā „Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Kaugurciemā, Vaivaros, Asaros un Mellužos” ar līgumcenu 6,5 milj. eiro. Savukārt 2014.gada 11.decembrī IUB interneta mājas lapā publicēts, ka pilnsabiedrība „Norma OC”, kuras biedrs ir SIA ”Ostas celtnieks”, atzīta par uzvarētāju atklātā konkursā „Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Asaru un Mellužu rajonos Jūrmalā” ar līgumcenu 11,13 milj. eiro.

Joprojām neatrisināts ir skandāls par domes nesaimniecisko rīcību sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēja izvēlē. 2012.gada sākumā atklātībā parādījās ziņas, ka Jūrmalas dome bez iepirkuma procedūras noslēgusi līgumu ar SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” par aptuveni 20 miljoniem eiro. Par šo patvaļu sūdzējās vairāki konkurenti, un tiesa pat apmierināja SIA „B-BUS” prasību, nolemjot saīsināt līguma par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalā termiņu līdz sešiem mēnešiem no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tomēr tas nav bijis iemesls šo līgumu pārtraukt.

Lai gan Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments spriedumu atstāja spēkā un līdz ar to Jūrmalas pilsētas domes noslēgtajam līgumam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalā bija jābeidzas 2013.gada 15.septembrī, tomēr tā nenotika. Līdz sprieduma izpildes brīdim, pateicoties kāda Saeimas deputāta iniciatīvai, tika operatīvi veiktas izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojuma likuma 8.pantā, kā rezultātā Jūrmalas pilsētas dome uzskatīja, ka atkal var noslēgt jaunu līgumu ar to pašu pakalpojuma sniedzēju par to pašu cenu bez iepirkuma.

Grozījumu rezultātā 2013.gada 13.septembrī uz diviem gadiem tika noslēgts pagaidu līgums ar SIA "Autobusu parks Jūrmala-SV". Tādēļ joprojām gaisā virmo aizdomas, ka, slēdzot šo pagaidu līgumu, Jūrmalas pilsētas dome neizvērtēja tirgus situāciju un neveica tirgus izpēti, bet gan noslēdza līgumu par ekonomiski nepamatotām cenām.

Teorētiski līdz šā gada rudenim Jūrmalas pašvaldībai jāizvēlas jauns šī pakalpojuma sniedzējs, taču Jūrmalas domes deputāts Jānis Lediņš pašvaldības biļetenā jau ļāvis noprast, ka pašvaldība atkal mēģinās bez konkursa šo rūpalu uzticēt tam pašam uzņēmumam.

Šīs aizdomas vēl vairāk pastiprina fakts, ka jau pavisam drīz tuvojas termiņš, kurā beidzas pašreizējais līgums, bet dome joprojām nav izsludinājusi nekādu iepirkuma procedūru. Tas var liecināt tikai par vienu – Jūrmalas dome gatavo kārtējo „patīkamo” pārsteigumu saviem iedzīvotājiem. Izskatās, ka jūrmalnieki atkal tiks nostādīti fakta priekšā un viņiem būs jāmaksā neadekvātas cenas par apšaubāmu pakalpojumu.

Kopējā Jūrmalas domes „labo iepirkumu” sarakstā nevar nepieminēt arī šogad notikušo pseidokonkursu par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā. Dažu dienu laikā tika noorganizēts slēgts konkurss, radot ļoti lielas aizdomas, ka uzvarētājs bija iepriekš zināms. Dome mēģināja skaidrot, ka pašvaldībai tik lielā steigā iepirkums bija jārīko, jo iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA „Eco Baltia Vide” negaidīti paziņoja par to, ka līgums ir zaudējis spēku. Tikmēr pats uzņēmums norādīja, ka pašvaldību uz sarunām par līguma pārslēgšanu aicināja jau vairāk nekā mēnesi, bet dome nereaģēja.

Interesanti, ka slēgtajā konkursā iepriekšējā atkritumu apsaimniekotāja piedāvājums nemaz netika izskatīts. Tādēļ jo lielāka ir šaubu ēna, ka, iespējams, tika mākslīgi radīta situācija, lai atkritumu saimniecību Jūrmalā par jau augstākiem tarifiem varētu uzticēt rudenī privatizētajai SIA „Jūrmalas namsaimnieks”. Pircējam, kurš par "Namsaimnieku" samaksāja gandrīz 3 milj.eiro, atkritumu apsaimniekošana neoficiāli esot piesolīta jau pirms darījuma.

Ņemot vērā, ka visi iepirkumi ir juridiskas procedūras, varētu domāt, ka pašvaldībai vajadzētu risināt tieši šo jautājumu. Taču, izrādās, par to jau bija padomāts aizpagājušajā gadā. Pašvaldība veica vairākus iepirkumus par juridisko pakalpojumu saņemšanu. Par vienu no šiem iepirkumiem stāstīja 2014.gada janvāra raidījumā „De facto”. Raidījumā atklāja, ka Jūrmalas dome bija nolīgusi zvērinātu advokātu Jāni Kārkliņu, lai viņš sniegtu juridiskos pakalpojumus par dokumentu izstrādi saistībā ar eiro ieviešanu, proti, vārda „lati” nomaiņu uz „eiro”. Par darbu godātajam juristam tika maksāti teju 114 eiro stundā, kopā samaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Šeit uzskaitītie ir tikai daži skaļākie gadījumi. Bail pat iedomāties, kas notiek mazākos iepirkumos, kuriem sabiedrības uzmanība netiek pievērsta. Tomēr Jūrmalas domei nenāktu par ļaunu atcerēties, ka tās darbu apmaksā jūrmalnieki, kuri galu galā ir cietēji, jo šādu konkursu rezultātā, kur uzvar kādām personām izdevīgākie uzņēmēji, jūrmalnieki pēc tam vēl pārmaksā par pakalpojumu un to kvalitāti.

Novērtē šo rakstu: