Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūrmalā pašreiz notiek publiska apspriede par jaunu kapu izveidi. Gandrīz visi jūrmalnieki ir pret šādu ieceri, jo šī plāna īstenošana ietekmēs gandrīz ikvienu iedzīvotāju. Detālplānojuma izstrādei izmantotie līdzekļi ir pašvaldības, respektīvi, nodokļu maksātāju nauda, un nodokļu maksātājiem ir jābūt tiesībām saprast, kādiem mērķiem viņu nauda tiek iztērēta un, kas būs potenciālais tālākais biznesa attīstītājs.

Īsumā par šo ieceri

Šī iecere pirmo reizi oficiāli tika prezentēta Jūrmalas 2012.gadā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā turpmākajiem 12 gadiem. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums ir saistošs dokuments, kurš tika izstrādāts apbilstoši normatīvajiem aktiem. Jūrmalas pilsētas pašvaldība pati arī izstrādāja ietekmi uz vidi novērtējumu, kas bija jāsaskaņo ar Vides pārraudzības valsts biroju, kurš savā 2012.gada 31.jūlija atzinumā Nr. 20 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma Vides pārskatu” (Pielikums Nr.1) sniedza sekojošas atziņas par attiecīgo teritoriju:

1. “Iespējama negatīva ietekme uz mitrāju teritoriju Krastciemā, kur plānota kapu teritorija, paredzot iespēju būvēt krematoriju. Šajā teritorijā ir augsts gruntsūdens līmenis, un apbūves gadījumā tai jānodrošina inženiertehniskā sagatavošana, kas savukārt ietekmēs apkārtējās teritorijas (mitrāju)hidroloģisko režīmu.”

2. “Pilsētas teritorijā izdalās vairāki nelieli mežaudžu masīvi, kurus veido aizsargājamo biotopu kompleksi un teritorijai tipiskas mežaudzes. Šīs teritorijas ir nepieciešams saglabāt nefragmentētas, nesamazinot to platības, lai nepazaudētu Jūrmalai pašreiz vēl raksturīgās mežu biotopu vērtības. Nav pieļaujama arī jauna mežu masīvu malu apbūve, robežjoslas mežaudžu pārveidošana un transformācija. Lai gan bieži masīvu malās vērojama lielāka eitrofikācijas ietekme, bieza pameža veidošanās, šīs robežteritorijas ir ļoti svarīgas, jo kalpo kā buferzona aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodas dziļāk masīvā. Vides pārskatā apkopota informācija par bioloģiski vērtīgām mežu teritorijām un tās ir:

- starp Jaunķemeriem un Kaugurciemu no šosejas uz jūras pusi, ietverot arī sanatorijas „Dzintarkrasts” teritoriju (lielākā daļa atrodas Ķemeru nacionālā parka - NATURA 2000 teritorijā);

- meži pie Slokas;

- Kraukļu kalni un visi meža masīvi pie Krastciema;

- meža masīvs starp Valteriem un Mellužiem (izņemot tā dienvidaustrumu malu);

- daļa no meža masīva starp Druvciemu un Jaundubultiem (rietumu puse);”

3. “Papildus tam Vides pārskatā konstatēts, ka lokāli var tikt ietekmētas šādas dabas teritorijas:

- Krastciema mežu teritorija pie Mežciema ielas, kur divas teritorijas plānotas kapu paplašināšanai un iespējams krematorijas izveidei. Šajā teritorijā atrodas mežainās jūrmalas kāpas, kā arī atrodamas bioloģiski vērtīgu koku audzes. Kapsētas izveide tieši ietekmēs daļu šīs bioloģiski vērtīgās teritorijas.”

Kā arī rekomendēja:

“Jūrmalas pilsētas domei turpmākajos plānošanas etapos (atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam tie ir lokālplānojumi, detālplānojumi un tematiskie plānojumi), ņemt vērā Vides pārskatā un sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos priekšlikumus, īpašu vērību pievēršot dabas teritoriju saglabāšanai, iespējami izvairoties no tās apbūves un saglabājot īpaši aizsargājamos biotopus.”

Nedaudz senāka vēsture

1915.gadā šajā mežā notika sadursme starp krievu un Vācu karaspēku, un tika pulcēti arī lieli strēlnieku spēki. Mežs jau tolaik bija purvains, par to liecina mežu šķērsojošā “klucīšu ceļa” nosaukums. Šo ceļu vēsturiski būvēja karapulki, jo pamatne bija tik slapja, ka tehnika grima nost, tāpēc ceļš tika bruģēts ar koka klucīšiem. Arī senajās kartēs, šī vieta apzīmēta kā purvaina.

Kopš tā laika apkārt nav izbūvēta meliorācijas sistēma, kas purvu būtu nosusinājusi, un par to liecina arī meža regulārā aplūšana.

Par Detālplānojumu:

Ar detālplānojumu detalizēti ir iespējams iepazīties šeit: https://jurmala.lv/docs/k18/x/k180355_KRASTCIEMS_0501_PR.pdf

Bet īsumā. Detālplānojuma mērķis ir transformēt priežu mežu 53.5 ha platībā par kapsētu, krematoriju, kolumbāriju un pat atpūtas parku:

•             27.4 ha Dabas apstādījumi

•             1.3 ha Autostāvvieta

•             2.2 ha Ielas izveide

•             11 ha Kapsēta (6400 apbedījumiem)

•             1.3 ha Kolumbāriji

•             4 ha Krematorija

•             0.8 ha Administratīvās ēkas

Ja paredzētais mērķis ir apbedījumi, kolumbārijs un krematorija. Lietderīgā platība no visiem 53,5 ha būs izmantota 16.3 ha platībā, kas ir tikai 30% no visas teritorijas, kas tiks degradēta. Tātad izmantota nelietderīgi.

 Piesaukti ir arī skaitļi, ka Jūrmalā ik mēnesi nepieciešami 30 apbedījumi, tas nozīmē, ka gadā tie ir tikai 360 jauni apbedījumi. Savukārt detālplānojumā minēts, ka četrvietīga kapu kopiņā aizņem vien 12 m2. Sanāk, ka gadā jauniem apbedījumiem ir nepieciešama tikai 0.1 ha liela teritorija.

Pēc Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.27;V-27 ir noteikts: ”Virsapbedījumu ģimenes kapavietā var veikt, ja ir pagājuši 20 gadi no mirušā apbedīšanas brīža (atsevišķos gadījumos 15 gadi).” Tas nozīmē, ka ar šādu pieprasījumu 20 gados ir nepieciešami tikai 2ha kapu teritorijas.

 Jau tagad esošās Jūrmalas kapsētas aizņem vairākus desmitus hektārus. Tā nav taisnība, ka Jūrmalā trūkst kapu un nepieciešams būvēt jaunu, bet gan jaunu uzbūvēt ir vieglāk, nekā sakārtot esošos. Un jau izveidotā kapu teritorija jau tagad pārsniedz kapacitāti, kas ir pirmais pavediens tam, ka šeit tiek plānots apbedīt kaimiņus no citām pašvaldībām.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2016.gada publiskajā pārskatā (pieejams: https://www.jurmala.lv/docs/k17/x/k170326_pielikums.pdf) minēts, ka: Jūrmalas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir reģistrēti 574 mirušie.

Tātad, ja detālplānojumā minēts, ka tiek veikti 360 apbedījumi mēnesī un ir reģistrēti 570 mirušie, tas nozīmē, ka proporcionāli 40% tiek apbedīti vai nu baznīcas kapos vai arī citās pilsētās.

Šeit rodas pretruna par krematorijas nepieciešamību, jo, pat pieņemot, ka visi 570 mirušie tiks kremēti vai apglabāti jūrmalā proporcijā 1:1, ar 285 mirušajiem gadā ir par maz, lai nodrošinātu krematorijas rentablu darbību, un tas nozīmē, ka arī krematorija ir paredzēta, lai vestu mirušos uz Jūrmalu.

Gruntsūdeņi

Iedzīvotājiem ir pamatotas bažas, ka viens no iemesliem, kāpēc pagājis tik ilgs laiks no pilsētas attīstības plāna izstrādāšanai līdz detālplānojuma izstrādei šai teritorijai ir tas, ka tika gaidīta rekordsausa vasara, jo galvenais pretinieks kapu izveidē ir gruntsūdeņi. Detālplānojumā minēts, ka mērījumi veikti maijā, kas bija ļoti sauss mēnesis, un ka absolūtais gruntsūdens nav bijis zemāks par 2 m vjl.
Ņemot vēra, ka šī ir purvaina vieta, nepamatoti bija veikt vienu mērījumu pēdējo 10 gadu sausākajā mēnesī, bet gan vajadzēja veikt periodisku gruntsūdeņu monitoringu ilgstoši. Jo to, ka gruntsūdeņi šajā apkaimē ir augsti, var apliecināt jebkuras tuvumā esošās privātmājas īpašnieks.

Detālplānojumā minēts, ka: Gruntsūdens plūsma orientēta Z, ZA, tas ir - Lielupes virzienā.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.502 “Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika” 3. punkta, 7.apakšpunktā teikts, ka Jaunas kapsētas ierīkošanai jāizvēlas viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals ar slīpumu, kas vērsts uz pretējo pusi no apdzīvotās vietas un atklātām ūdenstilpēm. Minētajam zemesgabalam jābūt pilnīgi pasargātam no pārplūšanas, un to nedrīkst šķērsot upītes vai strautiņi.

Šim vajadzētu būt izšķirošam faktam, lai kapus tur netaisītu.

Biotopi

Jāsecina, ka sagaidāmi tieši kaitējuma draudi esošajiem biotopiem. Konkrētajā teritorijā tās ir mežainās piejūras kāpas, kas mijas ar mitrājiem, tādējādi veidojot savā ziņā īpatnēju biotopu. Šajā teritorijā ir vairākas staipekņu (likopodiju) audzes, kas ir Latvijas Sarkanajā grāmatā. Mitrāji ar kūdraino augsni ir dabīgā vide, kur tiem augt. Izmainot vidi, tie būs paredzēti iznīcībai. Šajā mežā ir sastopamas arī vairākas naktsvijoļu pasugas. Augu valsts novērtējums šim detālplānojumam ir veikts 2017.g.novembrī, tātad laikā, kad lakstaugu daudzveidība nav izvērtējama un šo pārbaudi nevar uzskatīt par adekvātu un labai praksei atbilstošu.

Citēju: ”Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā” A.Auniņa redakcijā, 2013.g., 90.lpp.: mežaino piejūras kāpu apsaimniekošana- “mežainu piejūras kāpu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai, piemērotākā apsaimniekošana ir netraucēta biotopa attīstība, dabiskā hidroloģiskā režīma saglabāšana un antropogēnās slodzes kotrole” - tas nesaskan ar šī projekta plāniem, kas arī ir pretrunā ar Latvijas Vides aizsardzības likumu, jo projekts nodrošina kaitējumu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, nosaka finiša punktu biotopu ilgtspējīgai attīstībai un paredz kaitējumu augsnei un ūdeņiem.

Mežā ir sastopama sila ķirzaka un gludenā čūska, kas arī ir Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Meža tuvums rada labvēlīgu vidi pupuķa ligzdošanai Gulbju ielas pusē, arī šis putns ir Latvijas Sarkanajā grāmatā un katru gadu priecē vietējos iedzīvotājus ar savu eksotiski krāsaino izskatu. Faunas biodiversitāte nav izvērtēta šajā projektā. Noteikti būtu bijuši jāpiesaista ornitologi.

Publiskā apspriede

30.08. Jūrmalas domes sēžu zālē norisinājās publiska apspriede detālplānojumam Krastciems 0501. Uz sanāksmi bija ieradušies vairāk nekā 50 iedzīvotāju, un atklātā balsojumā visi nobalsoja, ka ir pret šādu ieceri ar jebkādiem nosacījumiem.

Sapulces mērķis nebija atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, bet gan pārdot šo ideju, jo piesauktas tika pat tādas frāzes, ka kapu apvienojums kopā ar parku ir normāla prakse pasaulē, taču nevienu piemēru nosaukt nespēja. Protams, ir dažas tādas vietas kā, piemēram, Londonas Haigeitas kapsētā, kas ir tūrisma galamērķis, kur zemē guldīts Kārlis Markss un atrodas veci ķeltu kapi ar interesantiem krustiem, kuri apauguši ar efejām, tiek vesti tūristi un iekasēta pat ieejas maksa, bet tas ir unikāls gadījums.

Ideja kapi - parks: lasīt sēnes, ogas - atkrīt, no kapiem nedrīkst neko nest mājās (latviešu tautas ticējums). Skriet krosu, braukt ar velosipēdu, slēpot, pastaiga ar suni, rīkot pikniku, kāda cita fiziska aktivitāte nav pieņemama, jo kapi ir klusa aizgājēju atdusas vieta, pret kuru jāizturas ar pietāti. Likvidējot šo mežu, mums tiek atņemta atpūtas un relaksācijas vieta.

Novērtē šo rakstu:

43
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...