Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms teju desmit gadiem gadiem dabas draugs un vienkārši pilsoniski aktīvs cilvēks Artūrs Priede (attēlā) apstrīdēja ieceri būvēt dzīvojamo ēku “Pērle” pie Mazā Baltezera. Jau bija savākti iedzīvotāju paraksti, panākta izsniegtās būvatļaujas apturēšana, draudēts ar tiesu. “Garantēju, ka pat tad, ja tiesvedības laikā “Pērle” tiks paspēta uzbūvēt, gala rezultātā «New Europe» šī ēka būs jānojauc,» avīzei “Apriņķis” prognozēja aktīvists.

Taču nogāja greizi. Aktīvais „dabas draugs” tika pieķerts 50 000 eiro kukuļa pieprasīšanā, sākās tiesu darbi pret pašu aktīvistu, šķēršļi būvniecībai pazuda. Notikušais daudziem izrādījās pamatīgs šoks, jo pēkšņi kļuva redzams tas, par ko iepriekš bija tikai aizdomas. Izrādījās, ka cīņa pret teritoriju apbūvēšanu var būt arī īsts “bizness”, kurā ieguvēji ir aktīvisti, bet līdzpilsoņi, kuri, bieži vien nezinot lietas nianses, atbalsta ideju, vienkārši tiek nelietīgi izmantoti.

Ar šo piemēru es negribu apgalvot, ka visi dabas draugi nav tādi, par kādiem uzdodas. Taču nav arī tā, ka viņiem būtu jāatrodas ārpus kritikas un viņu darbību nevarētu vērtēt un par to uzdot jautājumus.

Kopš 2010. gada Jūrmalā darbojas “Jūrmalas aizsardzības biedrība”. Laiku pa laikam dzirdam, ka apstrīdēta tā vai cita apbūves iecere, kas apdraudot vidi, - ne tajā vietā būvēts, ēka pārāk augsta, izmantošanas veids ne tas, kas paredzēts. 

Ilgus gadus, zinot politiķu visatļautību pilsētā, jūrmalnieki un pārējie Latvijas iedzīvotāji uz aktivitātēm skatījās atbalstoši - ja jau biedrība saka, tad droši vien tā arī ir. Taču laiks iet, cilvēki mainās, bet kritikas pietrūcis.

Skatoties no malas, jautājumi rodas. Piemēram, kāpēc  vienā ielas pusē būvniecības ieceri apstrīd, bet turpat blakus – ne? Kāpēc virkne projektu, kuru apstrīdēšana sākas ar lielu troksni, pēc tam paklusi beidzās ar mierizlīgumu? Vai tiešām uzņēmēji kaut ko radikāli ir mainījuši projektos? Bet varbūt izlīgumam bija pavisam cits iemesls? Un kāpēc daži biedrības vadoņi tiek manīti, pieņemšanās tiesājam lašmaizītes pie dažiem attīstītājiem, ar kuriem pirms tam mēģināja tiesāties? Un kāpēc ir spriedumi, kuros tiesa skaidri pasaka, ka pretenzijām vispār nav bijis nekāda pamatojuma?

Jautājumu ir daudz, diemžēl publiski par tiem biedrības vadītāji labāk klusē. Arī organizācijas mājaslapā ir atrodami daži stāsti par uzvarām tiesā, bet ne vārda par, cik zināms, krietnu skaitu zaudējumu vai mierizlīgumu. Kāpēc biedrība sagatavo pieteikumus, par kuriem tiesa izsakās kā par vispārīgiem, nepamatotiem un neargumentētiem, reizēm pat vienkārši negodprātīgiem?

Biedrība vispār ir noslēgta un pat noslēpumaina. Tās mājaslapa nesniedz informāciju ne par statūtiem, ne par iestāšanās iespējām, ne par biedriem un to skaitu. Domāju, ka pat jūrmalnieki ar grūtībām spētu nosaukt desmit cilvēku, kas darbojas biedrībā. Šķiet, ka tā arī ir noslēgta cilvēku grupa, kas bez problēmām spēj satilpt krodziņā, kur notiek tikšanās.

Biedrības mājaslapā gan lasāms, ka tajā esot pārstāvēti visi pilsētas vēsturiskie centri: “Katrā no tiem tiek veidota vietējo iedzīvotāju darba grupa (VIDG), kas identificē vietējās problēmas un biedrības valdei piedāvā iespējamos problēmu risinājumu variantus. Valde savlaicīgi izveido speciālistu darba grupas (SDG), kuru sastāvā ir juristi, inženieri, arhitekti, finansisti, žurnālisti, ārsti un citi Jūrmalas iedzīvotāji. Tās, starp citu, izvērtē VIDG sniegtos priekšlikumus un alternatīvus domes ieteiktus risinājumus un iesniedz valdei un pilsētas domei motivētus un lietpratīgus rakstiskus izvērtējumus un nepieciešamības gadījumā piedalās domes sēdēs, lai aizstāvētu savus priekšlikumus.” Taču par šādām struktūrām un to darbošanos nekas nav dzirdēts.

Biedrības vadītāji gan ir paspējuši pabūt politikā un kandidē atkal dažādos sarakstos. Tiesa – ne visi, jo pati biedrības tradicionālā “seja” nevienā sarakstā vairs nav iekļauta. Ļaunas mēles runā, ka pie vainas nav vis principialitāte, bet gan politiķu atskārsme, ka „seja” nevis piesaistīs vēlētāju balsis, bet gan atgrūdīs.

Biedrībai par laimi līdz šim nav bijis Artūra Priedes līmeņa skandālu, taču jūrmalnieki smīkņā gan par nelikumīgi uzbūvētu biedrības vadoņa privātmājas žogu kāpu zonā, ko citkārt principiālais aktīvists spītīgi atsakās nojaukt, un izpostīto zemsedzi, gan par valsts uzņēmuma pamācībām biedrībai, kā runāt ar iedzīvotājiem par būvniecības ieceri, kas izsaukusi viņu neapmierinātību, gan par spēju savietot divus ļoti dažādus amatus ar ļoti dažādām interesēm, gan par dārgiem hobijiem...

Jūrmala uz daudzu Latvijas pilsētu fona ir bagāta, un tā attīstās, neraugoties uz to, kādi politiķi ir bijuši pie varas un kā izmantojuši attīstības iespējas. Politiķu darbi tiek apspriesti, un nevar teikt, ka cilvēkiem nav informācijas. Taču daudz ir arī atkarīgs no tā, kā pilsoniskā sabiedrība izmanto savas iespējas un vai tās pārstāvji šīs tiesības neizlieto savtīgās interesēs. Tā ir ļoti sensitīva tēma, par kuru līdz šim diemžēl daudzi labāk klusē. 

* Jūrmalas iedzīvotāja, Dubultu Evaņģēliski luteriskās draudzes locekle

Novērtē šo rakstu:

58
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...