Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieci Jūrmalas domes deputāti trešdienas vakarā iesnieguši prasību domes ārkārtas sēdes sasaukšanai, lai lemtu par pašvaldībai piederošo uzņēmumu kapitāldaļu turētāja pārstāvja nomaiņu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Plānots, ka jau šonedēļ šajā amatā esošais deputāts no Raimonda Munkevica partijas Jūrmala - mūsu mājas Egmonts Krūmiņš tiks nomainīts pret Vienotības deputātu Juri Visocki. Šis balsojums varētu būt ģenerālmēģinājums, kas parādīs, vai domē ir vairākums Munkevica ietekmē esošā Jūrmalas mēra Gata Trukšņa nomaiņai amatā.

Plānots, ka pēc pašvaldības kapitāldaļu turētāja pārstāvja nomaiņas tiks "noīsinātas" Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu valdes, līdzšinējo trīs līdz piecu valdes locekļu vietā atstājot tikai vienu. Ja balsojums izdosies, tas būs trieciens kādreizējam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam, kura partijas Jūrmala-mūsu mājas biedri un politiķa ģimenes locekļi - dēls un znots - iekārtoti vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību valdēs. Lai gan Jūrmalas mērs ir Gatis Truksnis, kurš pēc LPP/LC likvidēšanas palicis bezpartejisks, un deputāts Munkevics ir tikai viņa padomnieks, bijušā mēra cilvēku lielā pārstāvība pašvaldības kapitālsabiedrībās rāda viņa patiesās ietekmes apmērus Jūrmalā.

Iesniegumu par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu parakstījuši pieci Jūrmalas domes deputāti - Juris Visockis (Vienotība), Māris Dzenītis (Reģionu alianse), Aigars Tampe (TB/LNNK), Zigurds Starks (ievēlēts no likvidētās Tautas partijas) un Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai), bet pēc neoficiālas informācijas atbalsts balsojumā par kapitāldaļu turētāja pārstāvja nomaiņu varētu būt lielāks. Pēc likuma domes ārkārtas sēde jāsasauc ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, un visticamāk tas varētu notikt līdz šīs nedēļas beigām.

Līdzšinējā prakse rāda, ka Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu valdes, kā tas Latvijā ierasts arī citās pašvaldībās un lielajās valsts kapitālsabiedrībās, bijušas partijām pietuvinātu cilvēku barotnes. Otrs, parasti mazāk iztirzātais iemesls, kādēļ partijas gādā par "savējo" nonākšanu kapitālsabiedrību valdēs, ir centieni panākt ietekmi uz šo uzņēmumu saimnieciskajiem lēmumiem, kuros ieinteresēti politiķu sponsori.

Munkevica partijas biedrs Egmonts Krūmiņš pašlaik ir kapitāldaļu turētāja pārstāvis Jūrmalas pašvaldībai piederošajās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (SIA) Veselības un sociālās aprūpes centrs "Sloka", Jūrmalas ūdens, Jūrmalas siltums, Jūrmalas gaisma, Jūrmalas slimnīca, Kauguru veselības centrs, Jūrmalas ātrā palīdzība, Jūrmalas kapi, Dzintaru koncertzāle, Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra", Jūrmalas attīstības projekti un privatizējamajā pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks. Krūmiņa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2011. gadā viņš šajos pašvaldības uzņēmumos algā kopumā nopelnījis 15 720 latus.

Saskaņā ar Lursoft datiem, pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas namsaimnieks valdē darbojas Munkevica znots Jānis Fricsons, kurš tur pērn algā saņēmis 12 622 latus, Jūrmalas domes deputāts no Saskaņas centra Vladimirs Maksimovs, kurš tur nopelnījis 6 000 latus, un valdes priekšsēdētājs Nauris Bērziņš, kura alga pērn kopumā bijusi 14 536 lati. Jūrmalas namsaimnieka apgrozījums pērn bijis 3 614 236 lati, un tas strādājis ar 26 502 latu zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas siltums valdē darbojas Munkevica dēls Māris Munkevics, kurš algā tur pērn nopelnījis 17 820 latu. Tas ir vairāk, nekā algā pērn saņēmis Jūrmalas siltuma valdes priekšsēdētājs Romāns Orlovs, kurš deklarējis kopumā 10 170 latu lielu atalgojumu. Bez viņiem Jūrmalas siltuma valdē iecelti arī Artūrs Lipskis, kurš ir Jūrmalas domes deputāta Ilmāra Ančāna partijas Mūsu zeme valdes loceklis (algā Jūrmalas siltumā nopelnījis 1 704 latus) un Rolands Kāpostiņš, kurš algā saņēmis kopumā 6 000 latus. Jūrmalas siltuma apgrozījums pērn bijis 6 206 886 latu un tas strādājis ar 203 953 latu peļņu.

Cita pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas attīstības projekti valdes priekšsēdētājs ir Munkevica partijas biedrs un viņa vārdā nosauktā labdarības fonda valdes loceklis Andris Jankovs-Priede. Viņa alga Jūrmalas attīstības projektos pērn kopumā bijusi 14 354 lati. Cits šī pašvaldības uzņēmuma valdes loceklis Aleksejs Volkovs pēc mediju ziņotā ir Jūrmalas domes deputātes Larisas Loskutovas (Saskaņas centrs) dzīvesbiedrs, viņš algā no Jūrmalas attīstības projektiem pērn saņēmis 6 000 latus. Vēl viens šīs pašvaldības uzņēmuma valdes loceklis Maksims Burčenko algā pērn saņēmis 10 080 latus. Jūrmalas attīstības projekti pērn strādājuši ar 182 220 latu zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Dzintaru koncertzāle valdē darbojas Munkevica partijas biedrs Viesturs Krauksts, kurš pērn algā saņēmis 6 000 latus, tikpat par darbu valdē saņēmusi kultūras darbiniece Ingrīda Vilkārse, bet valdes priekšsēdētājs Svens Renemanis pērn algā saņēmis 14 964 latus. Dzintaru koncertzāles apgrozījums pērn bijis 357 315 lati un peļņa – 34 442 lati.

Veselības un sociālās aprūpes centrs "Sloka" valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars, bez viņa valdē arī Juris Hlevickis un Jānis Poļaks. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā bijis 562 429 latu, peļņa – 18 144 latu. Smagars Saeimas vēlēšanās iepriekš kandidējis no Zaļo un zemnieku savienības, viņš aprūpes centra Sloka valdes priekšsēdētāja amatā, kā rāda amatpersonas deklarācija, 2011. gadā kopumā nopelnījis 14 964 latus. Otrs valdes loceklis Hlevickis iepriekš bija Latvijas Pirmās partijas biedrs, bet 2005. gadā tika uzsākts kriminālprocess par kukuļdošanu Jūrmalas domes vēlēšanās ar mērķi panākt Hlevicka pārvēlēšanu mēra amatā. Divus gadus vēlāk Hlevicki notiesāja, bet šobrīd viņš cietumsodu jau ir izcietis. Hlevicka amatpersonas deklarācija rāda, ka 2011. gadā viņš par darbu aprūpes centra Sloka valdē saņēmis 2 761 latu. Savukārt Poļaks, kurš ir Munkevica partijas Jūrmala-mūsu mājas valdes loceklis un pašvaldības Dzīvokļu komisijas vadītājs, par darbu aprūpes centra Sloka valdē 2011. gadā saņēmis 6000 latu.

Jūrmalas ūdens ilggadējais vadītājs ir Vladimirs Antonovs, viņš pērn algā nopelnījis 19 800 latus. Ievērojamu summu – 17 820 latus – par darbu šī pašvaldības uzņēmuma valdē pērn nopelnījis arī Aleksejs Volkovs, kurš pēc laikraksta Diena šoziem rakstītā ir Jūrmalas domes deputātes Larisas Loskutovas (Saskaņas centrs) dzīvesbiedrs. Jūrmalas ūdens valdē darbojas arī ar ZZS saistītais Raitis Arnts, kurš pērn algā nopelnījis 3 523 latus, Vienotības deputāte Jūrmalas domē Dzintra Homka, kura algā no Jūrmalas ūdens pērn saņēmusi 4 913 latus. Jūrmalas ūdens apgrozījums 2011. gadā bijis 2 958 594 latu un tas strādājis ar 474 304 latu lieliem zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas gaisma valdi vada Vienotības pārstāvis Vilmārs Freimanis, kurš algā pērn kopumā saņēmis 13 781 latu. Valdē darbojas arī dambretists Guntis Valneris, kurš algā pērn saņēmis 6 000 latus un kāds Andrejs Meļņikovs, kurš amatā stājies pērn augustā un algā kopumā saņēmis 2 500 latus. Jūrmalas gaismas apgrozījums pērn bijis 119 915 latu un peļņa – 10 951 lats.

Pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas slimnīca valdes priekšsēdētājs ir Vienotības pārstāvis, ķirurgs Egons Liepiņš, kurš algā pērn nopelnījis 14 964 latus. Valdē darbojas arī Jūrmalas domes deputāts Ilmārs Ančāns (Mūsu zeme), kurš algā tur pērn saņēmis kopumā 6 000 latus, un Jūrmalas slimnīcas virsmāsa Romualda Maskaļonoka, kura algā pērn saņēmusi 5 947 latus, deklarācijā nenorādot, vai tas ir atalgojums par darbu slimnīcas valdē. Jūrmalas slimnīcas apgrozījums pērn bijis 2 582 903 lati un tas strādājis ar 95 121 latu zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Kauguru veselības centrs valdē darbojas Munkevica partijas biedre Sannija Klīve, kura tur algā pērn nopelnījusi 6 800 latus, Vienotības pārstāve Sanita Vasiļonoka, kura algā saņēmusi 6 000 latus, un valdes priekšsēdētājs Gundars Prolis, kurš savā amatpersonas deklarācijā nav norādījis Kauguru veselības centrā saņemto atalgojumu. Veselības centra apgrozījums pērn bijis 675 183 lati, bet peļņa – 1 240 lati.

Pašvaldības uzņēmumam Jūrmalas ātrā palīdzība ir tikai viens valdes loceklis – ar TB/LNNK saistītais ārsts Uldis Ciekurs un viņa alga kopumā pērn bijusi 15 328 lati. Uzņēmuma apgrozījums pērn bijis 206 724 lati un tas strādājis ar 64 941 lata lieliem zaudējumiem. Tikai viens valdes loceklis ir arī pašvaldības uzņēmumam Jūrmalas kapi – Guntis Krūzmētra, kurš pērn algā nopelnījis 10 447 latus. Uzņēmuma apgrozījums pērn bijis 50 789 lati un tas strādājis ar 9 114 latu zaudējumiem.

Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra" dalībnieki bez Jūrmalas ir arī vairākas citas piekrastes pašvaldības. Piejūras valdes loceklis ir jūrmalnieks Guntars Valants, kurš pēdējos gados bijis vismaz trīs partijās – Jaunais centrs, Saskaņas centrs un Šlesera reformu partijā LPP/LC. Viņš Piejūras valdē pērn nopelnījis 10 440 latus. Piejūras valdē darbojas arī tukumniece Indra Rassone (nopelnījusi 13 081 latu) un talsinieks Ojārs Āboltiņš (nopelnījis 10 463 latus). Piejūras apgrozījums pērn bijis 892 600 lati un tā strādājusi ar 112 208 latu zaudējumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...