Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieci Jūrmalas domes deputāti trešdienas vakarā iesnieguši prasību domes ārkārtas sēdes sasaukšanai, lai lemtu par pašvaldībai piederošo uzņēmumu kapitāldaļu turētāja pārstāvja nomaiņu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Plānots, ka jau šonedēļ šajā amatā esošais deputāts no Raimonda Munkevica partijas Jūrmala - mūsu mājas Egmonts Krūmiņš tiks nomainīts pret Vienotības deputātu Juri Visocki. Šis balsojums varētu būt ģenerālmēģinājums, kas parādīs, vai domē ir vairākums Munkevica ietekmē esošā Jūrmalas mēra Gata Trukšņa nomaiņai amatā.

Plānots, ka pēc pašvaldības kapitāldaļu turētāja pārstāvja nomaiņas tiks "noīsinātas" Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu valdes, līdzšinējo trīs līdz piecu valdes locekļu vietā atstājot tikai vienu. Ja balsojums izdosies, tas būs trieciens kādreizējam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam, kura partijas Jūrmala-mūsu mājas biedri un politiķa ģimenes locekļi - dēls un znots - iekārtoti vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību valdēs. Lai gan Jūrmalas mērs ir Gatis Truksnis, kurš pēc LPP/LC likvidēšanas palicis bezpartejisks, un deputāts Munkevics ir tikai viņa padomnieks, bijušā mēra cilvēku lielā pārstāvība pašvaldības kapitālsabiedrībās rāda viņa patiesās ietekmes apmērus Jūrmalā.

Iesniegumu par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu parakstījuši pieci Jūrmalas domes deputāti - Juris Visockis (Vienotība), Māris Dzenītis (Reģionu alianse), Aigars Tampe (TB/LNNK), Zigurds Starks (ievēlēts no likvidētās Tautas partijas) un Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai), bet pēc neoficiālas informācijas atbalsts balsojumā par kapitāldaļu turētāja pārstāvja nomaiņu varētu būt lielāks. Pēc likuma domes ārkārtas sēde jāsasauc ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, un visticamāk tas varētu notikt līdz šīs nedēļas beigām.

Līdzšinējā prakse rāda, ka Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu valdes, kā tas Latvijā ierasts arī citās pašvaldībās un lielajās valsts kapitālsabiedrībās, bijušas partijām pietuvinātu cilvēku barotnes. Otrs, parasti mazāk iztirzātais iemesls, kādēļ partijas gādā par "savējo" nonākšanu kapitālsabiedrību valdēs, ir centieni panākt ietekmi uz šo uzņēmumu saimnieciskajiem lēmumiem, kuros ieinteresēti politiķu sponsori.

Munkevica partijas biedrs Egmonts Krūmiņš pašlaik ir kapitāldaļu turētāja pārstāvis Jūrmalas pašvaldībai piederošajās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (SIA) Veselības un sociālās aprūpes centrs "Sloka", Jūrmalas ūdens, Jūrmalas siltums, Jūrmalas gaisma, Jūrmalas slimnīca, Kauguru veselības centrs, Jūrmalas ātrā palīdzība, Jūrmalas kapi, Dzintaru koncertzāle, Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra", Jūrmalas attīstības projekti un privatizējamajā pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks. Krūmiņa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2011. gadā viņš šajos pašvaldības uzņēmumos algā kopumā nopelnījis 15 720 latus.

Saskaņā ar Lursoft datiem, pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas namsaimnieks valdē darbojas Munkevica znots Jānis Fricsons, kurš tur pērn algā saņēmis 12 622 latus, Jūrmalas domes deputāts no Saskaņas centra Vladimirs Maksimovs, kurš tur nopelnījis 6 000 latus, un valdes priekšsēdētājs Nauris Bērziņš, kura alga pērn kopumā bijusi 14 536 lati. Jūrmalas namsaimnieka apgrozījums pērn bijis 3 614 236 lati, un tas strādājis ar 26 502 latu zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas siltums valdē darbojas Munkevica dēls Māris Munkevics, kurš algā tur pērn nopelnījis 17 820 latu. Tas ir vairāk, nekā algā pērn saņēmis Jūrmalas siltuma valdes priekšsēdētājs Romāns Orlovs, kurš deklarējis kopumā 10 170 latu lielu atalgojumu. Bez viņiem Jūrmalas siltuma valdē iecelti arī Artūrs Lipskis, kurš ir Jūrmalas domes deputāta Ilmāra Ančāna partijas Mūsu zeme valdes loceklis (algā Jūrmalas siltumā nopelnījis 1 704 latus) un Rolands Kāpostiņš, kurš algā saņēmis kopumā 6 000 latus. Jūrmalas siltuma apgrozījums pērn bijis 6 206 886 latu un tas strādājis ar 203 953 latu peļņu.

Cita pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas attīstības projekti valdes priekšsēdētājs ir Munkevica partijas biedrs un viņa vārdā nosauktā labdarības fonda valdes loceklis Andris Jankovs-Priede. Viņa alga Jūrmalas attīstības projektos pērn kopumā bijusi 14 354 lati. Cits šī pašvaldības uzņēmuma valdes loceklis Aleksejs Volkovs pēc mediju ziņotā ir Jūrmalas domes deputātes Larisas Loskutovas (Saskaņas centrs) dzīvesbiedrs, viņš algā no Jūrmalas attīstības projektiem pērn saņēmis 6 000 latus. Vēl viens šīs pašvaldības uzņēmuma valdes loceklis Maksims Burčenko algā pērn saņēmis 10 080 latus. Jūrmalas attīstības projekti pērn strādājuši ar 182 220 latu zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Dzintaru koncertzāle valdē darbojas Munkevica partijas biedrs Viesturs Krauksts, kurš pērn algā saņēmis 6 000 latus, tikpat par darbu valdē saņēmusi kultūras darbiniece Ingrīda Vilkārse, bet valdes priekšsēdētājs Svens Renemanis pērn algā saņēmis 14 964 latus. Dzintaru koncertzāles apgrozījums pērn bijis 357 315 lati un peļņa – 34 442 lati.

Veselības un sociālās aprūpes centrs "Sloka" valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars, bez viņa valdē arī Juris Hlevickis un Jānis Poļaks. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā bijis 562 429 latu, peļņa – 18 144 latu. Smagars Saeimas vēlēšanās iepriekš kandidējis no Zaļo un zemnieku savienības, viņš aprūpes centra Sloka valdes priekšsēdētāja amatā, kā rāda amatpersonas deklarācija, 2011. gadā kopumā nopelnījis 14 964 latus. Otrs valdes loceklis Hlevickis iepriekš bija Latvijas Pirmās partijas biedrs, bet 2005. gadā tika uzsākts kriminālprocess par kukuļdošanu Jūrmalas domes vēlēšanās ar mērķi panākt Hlevicka pārvēlēšanu mēra amatā. Divus gadus vēlāk Hlevicki notiesāja, bet šobrīd viņš cietumsodu jau ir izcietis. Hlevicka amatpersonas deklarācija rāda, ka 2011. gadā viņš par darbu aprūpes centra Sloka valdē saņēmis 2 761 latu. Savukārt Poļaks, kurš ir Munkevica partijas Jūrmala-mūsu mājas valdes loceklis un pašvaldības Dzīvokļu komisijas vadītājs, par darbu aprūpes centra Sloka valdē 2011. gadā saņēmis 6000 latu.

Jūrmalas ūdens ilggadējais vadītājs ir Vladimirs Antonovs, viņš pērn algā nopelnījis 19 800 latus. Ievērojamu summu – 17 820 latus – par darbu šī pašvaldības uzņēmuma valdē pērn nopelnījis arī Aleksejs Volkovs, kurš pēc laikraksta Diena šoziem rakstītā ir Jūrmalas domes deputātes Larisas Loskutovas (Saskaņas centrs) dzīvesbiedrs. Jūrmalas ūdens valdē darbojas arī ar ZZS saistītais Raitis Arnts, kurš pērn algā nopelnījis 3 523 latus, Vienotības deputāte Jūrmalas domē Dzintra Homka, kura algā no Jūrmalas ūdens pērn saņēmusi 4 913 latus. Jūrmalas ūdens apgrozījums 2011. gadā bijis 2 958 594 latu un tas strādājis ar 474 304 latu lieliem zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas gaisma valdi vada Vienotības pārstāvis Vilmārs Freimanis, kurš algā pērn kopumā saņēmis 13 781 latu. Valdē darbojas arī dambretists Guntis Valneris, kurš algā pērn saņēmis 6 000 latus un kāds Andrejs Meļņikovs, kurš amatā stājies pērn augustā un algā kopumā saņēmis 2 500 latus. Jūrmalas gaismas apgrozījums pērn bijis 119 915 latu un peļņa – 10 951 lats.

Pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas slimnīca valdes priekšsēdētājs ir Vienotības pārstāvis, ķirurgs Egons Liepiņš, kurš algā pērn nopelnījis 14 964 latus. Valdē darbojas arī Jūrmalas domes deputāts Ilmārs Ančāns (Mūsu zeme), kurš algā tur pērn saņēmis kopumā 6 000 latus, un Jūrmalas slimnīcas virsmāsa Romualda Maskaļonoka, kura algā pērn saņēmusi 5 947 latus, deklarācijā nenorādot, vai tas ir atalgojums par darbu slimnīcas valdē. Jūrmalas slimnīcas apgrozījums pērn bijis 2 582 903 lati un tas strādājis ar 95 121 latu zaudējumiem.

Pašvaldības uzņēmuma Kauguru veselības centrs valdē darbojas Munkevica partijas biedre Sannija Klīve, kura tur algā pērn nopelnījusi 6 800 latus, Vienotības pārstāve Sanita Vasiļonoka, kura algā saņēmusi 6 000 latus, un valdes priekšsēdētājs Gundars Prolis, kurš savā amatpersonas deklarācijā nav norādījis Kauguru veselības centrā saņemto atalgojumu. Veselības centra apgrozījums pērn bijis 675 183 lati, bet peļņa – 1 240 lati.

Pašvaldības uzņēmumam Jūrmalas ātrā palīdzība ir tikai viens valdes loceklis – ar TB/LNNK saistītais ārsts Uldis Ciekurs un viņa alga kopumā pērn bijusi 15 328 lati. Uzņēmuma apgrozījums pērn bijis 206 724 lati un tas strādājis ar 64 941 lata lieliem zaudējumiem. Tikai viens valdes loceklis ir arī pašvaldības uzņēmumam Jūrmalas kapi – Guntis Krūzmētra, kurš pērn algā nopelnījis 10 447 latus. Uzņēmuma apgrozījums pērn bijis 50 789 lati un tas strādājis ar 9 114 latu zaudējumiem.

Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra" dalībnieki bez Jūrmalas ir arī vairākas citas piekrastes pašvaldības. Piejūras valdes loceklis ir jūrmalnieks Guntars Valants, kurš pēdējos gados bijis vismaz trīs partijās – Jaunais centrs, Saskaņas centrs un Šlesera reformu partijā LPP/LC. Viņš Piejūras valdē pērn nopelnījis 10 440 latus. Piejūras valdē darbojas arī tukumniece Indra Rassone (nopelnījusi 13 081 latu) un talsinieks Ojārs Āboltiņš (nopelnījis 10 463 latus). Piejūras apgrozījums pērn bijis 892 600 lati un tā strādājusi ar 112 208 latu zaudējumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...