Jūrmalas ģimenes skandāla izmeklēšanas atšķirības uzskatāmi parāda "savējo" piesegšanu iekšlietu sistēmā
PIETIEK19.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No diviem kriminālprocesiem, kas sākti saistībā ar vienu un to pašu notikumu, viens ir izmeklēts, nosūtīts uz prokuratūru, izbeigts, prokuratūras lēmums par izbeigšanu pārsūdzēts, bet lēmums atstāts spēkā, savukārt otrs joprojām tiek izmeklēts un izmeklējošā iestāde saprotamu iemeslu dēļ par šo "izmeklēšanu" nespēj atklāt nekādu informāciju. Šāda ir atšķirība starp procesiem, kas sākti saistībā ar Pietiek vairākkārt aprakstītajiem pērnvasaras notikumiem: pirmais ir kriminālprocess, kas tika sākts par sievietes "nelikumīgu iekļūšanu" vīra mājā, bet otrais - par amatpersonu iespējami nelikumīgu rīcību saistībā ar šo ģimenes skandālu.
Pietiek jau vakar publiskoja videoierakstu, kas rāda, kā tieši pagājušā gada vasarā notika skandalozā aizturēšana: uzņēmuma Rolling valdes priekšsēdētājam Kasparam Skribanovskim uz ģimenes skandālu bija izdevies izsaukt divas augstākās vietējās policijas amatpersonas - Jūrmalas policijas priekšnieku Aleksandru Melni un kriminālpolicijas nodaļas priekšnieci Ingu Zonbergu, kā arī panākt, ka viņa dzīvesbiedre uz gandrīz divām diennaktīm tiek aizturēta.
Ar Meļņa "svētību" konfliktā iesaistītā sieviete tika aizturēta uz gandrīz divām diennaktīm, turklāt pēc tam pret viņu Meļņa vadītajā Jūrmalas policijā tika sākts kriminālprocess par nelikumīgu iekļūšanu vīra mājoklī (kurā gan ir bijusi deklarēta arī oficiāli joprojām nešķirtā sieva).
Kriminālprocess trieciena tempā tika izmeklēts un nodots prokuratūrai, kura novembra beigās to izbeidza. Skribanovskis gan prokuratūras lēmumu bija pārsūdzējis, taču - neveiksmīgi.
Tikmēr Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojā (IDB) tika sākts vēl viens kriminālprocess saistībā ar Meļņa un citu policijas amatpersonu rīcību "pēc Krimināllikuma XXIV nodaļas par iespējamu prettiesisku Valsts policijas amatpersonu rīcību, veicot aizturēšanu".
Taču, lai gan ģimenes skandāls notika jau pagājušā gada 30. jūnijā, šis kriminālprocess negribīgi tika sākts tikai septembrī. Tagad, janvāra vidū, šis kriminālprocess joprojām tiek "izmeklēts", un neviena persona vēl nav nonākusi aizdomās turētā statusā.
"Par Jūsu minēto procesu šobrīd Iekšējās drošības birojā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, sīkāku informāciju izmeklēšanas interesēs nevaram sniegt. Informēsim Jūs, tiklīdz tas būs iespējams," - tas ir viss, ko IDB vārdā Pietiek šonedēļ atklāja tā priekšnieka palīdze.
Tikmēr Jūrmalas policijas vadība turpina darbu savos posteņos. Valsts policija šai sakarā norāda, ka kriminālprocess ir sākts "par faktu, nevis pret konkrētu personu" un, "ņemot vērā to, ka pašlaik nevienai Jūrmalas iecirkņa amatpersonai nav noteikts aizdomās turētā vai personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statuss, nav pamats nevienu amatpersonu atstādināt no dienesta pienākumu pildīšanas".
Savukārt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska preses pārstāve lakoniski atzīst - jā, Kozlovskis "ir informēts" un "gadījumu izmeklē jaunais IDB". Uz jautājumu par kādu reaģēšanu notikušā sakarā ne ministrs, ne viņa pārstāve atbildēt nevēlas.
No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka Meļņa "īpašais statuss" varētu būt saistīts ar viņa iepriekšējo darbu Drošības policijā, - tieši šajā darba vietā gūtie kontakti (kā zināms, tur savulaik strādājis arī pats Kozlovskis) ļauj cerēt uz kriminālprocesa "izmeklēšanas" turpināšanu gadiem ilgi un paklusu izbeigšanu noilguma dēļ.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
